Hey, meitenes! Gari jāstāsta, bet gribas izkratīt šo savu sirdsāpi un ieklausīties jūsu viedokļos.
Esmu ar puisi kopā 2gadus. Pametu visu Lv, lai būtu ar viņu kopā UK. Viss bija lieliski, nu, jau kā gadu esmu te. Puisim iepriekš ir bijušas 4 gadu attiecības, kas vēljoprojām velkas līdzi, kas mani totāli grauž. Bet pagātni tā vienkārši no dzīves nevar izsvītrot, diemžēl. Viņš viņu ļoti mīlēja, bet viņa viņu pameta aizskrienot pie cita. Ir nu re pagājuši šie 2 gadi, ik pa laikam viņa uzpeldējusi, tad nozudusi un tā. Bet pēdejā nedēļa ir bijusi traka. šī izdomājusi, ka ir mainījusies un grib atpakaļ un sola darīt viņu par laimīgāko cilvēku pasaulē, lai tikai dod iespēju. Zinot cik stipri viņš viņu mīlēja, dzērumā viņam uznāk šīs sirdsāpes. Tad nu lūk. Pārs dienas atpakaļ sanāca asa diskusija ar to meiteni un viņa man atklāti pateica - es cīnīšos par viņu, viņš man raksta utt. Teicu šai, ka neraksta jau gan, redzu kam raksta un ko. Prasīju puisim, ko tas nozīmē, kas tās par lietām. Viņš teica lai aizmirstu viņa tikai grib izjaukt mūsu attiecības...izrunājāmies, viss atkal bija lieliski, līdz šodienai...Uzgāju augšā un ko es redzu - viņš raksta viņai epastu, cik ļoti ilgojas un mīl...iebliezu viņam pļauku no visas sirds , tāka pašai sāpēja pēc tam roka...izraudājos...domāju ko darīt un kā, jo esmu te viena UK, man nav pat īsti te draugu pie kuriem prasīt palīdzību...sazvanīju pazīstamo blakus pilsētā, puisi ( brāļa draudzenes brāli), sāku kravāt koferus , bet viņš lūdza palikt, nestrebt karstu, raudāja...tad nu runājām, bet tākā dzēris , tad īpaši galvā neņēmu tikai uzdevu jautājumu, vai aizrakstīja to vēstuli. Viņš teica ka nē. Aizgāja šis gulēt , piesēdos pie kompja, lai ieietu epastā, bet viņš nebija izlogojies no sava. sāku lasīt un kritu vēl lielākās sirdsāpēs - viņš pēc mūsu sarunas uzraksta - tev ir iespēja, es tikko ar viņu izšķīros! Kautgan ne mēs šķīrušies nekā. Sī atrakstījusi - tiešām, esmu tik laimīga, nevaru sagaidīt kad satikšu tevi utt, dod man lūdzu iespēju, tiešām, esmu mainījusies. viņš: es tev dodu otro un pēdejo iespēju. man pofig ko viņa saka. - Es nezinu ko domāt un kā rīkoties tālāk. Veselais saprāts saprot, ka viss, bet sirds - es viņu mīlu. Tik ļoti sāp. Galvenais, ka viņš viņai raksta tikai dzērumā, skaidrā viņš dievina mani. Bet kas tās pat attiecībām.....Nesaprotu, kapēc viņš man lūdza palikt un nebraukt vēl šodien nekur, ka grib parunāt ar mani rītā...
Tik, tik ļoti bēdīgi. Nezinu ko domāt un ko darīt un kā rīkoties tālāk....:(
Murgaini sarakstīts, bet ceru, ka domu uzvērāt. Es nesaprotu, ja viņš tik ļoti grib būt kopā ar viņu kapēc nelaiž mani prom, šī nav pirmā reize, kad esmu vēlējusies aiziet...
Lieki teikt ka tā meitene viņam sačakarēja dzīvi (attieksmi pret meitenēm, pret dzīvi, pret visu).
49
