Nu, nu, neuzskatu, ka kaut kas vecuma starpībā būtu amorāls.
Man ar manu vīrieti ir 19 gadu starpība, vai tādēļ mūsu attiecības ir amorālas?
Jā, ir situācijas, kurās mūsu uztvere un rīcība krasi atšķiras, un tas reizēm rada 'negludumus', sīkas nesaskaņas, strīdiņus, ir arī pat brīži, kad šķiet - nu kas man ar viņu kopīgs? Tad iedomājos, ka man blakus būtu kāds mana vecuma (sava vecuma 'vīrieši' man NEKAD nav šķituši pievilcīgi) vīrietis, un saprotu, ka es labāk kašķējos ar pieredzi, nevis ar ko tomēr briedumam pretēju, no tādiem kašķiem neiegūstot un nemācoties reāli neko.
Tā kā viss ir iespējams. Vai šādas attiecības ir ilgtspējīgas? No sērijas, kad man būs 50, viņam jau 100? Šādi jautājumi, manuprāt, absolūti neiztur kritiku, jo tu nekad nezini, kas tevi gaida nākamnedēļ, kur nu vēl pēc gadiem, tā kā dzīve tāpat visu noliks savās vietās - ja nu Viņai labpatiksies domāt, ka tā vecuma starpība ir pārāk traucējoša.
Pagaidām - jābauda dzīve! :)