puisis pēc 5 gadiem vēl nav aizmirsis

man arī bija jūtas un gruzoni pēc aptuveni 3,5 gadus ilgām citām attiecībām un mūsu šķiršanās.....

Laimiiga vinja meitene...
Toties manejais tagad saaka raxtiit un ir pilniba izsitis mani no lidzsvara!:@

mardzita, kādā ziņā izsitis no līdzsvara? jūs šķīrušies, vai kā?

Domāju tas ir tāpēc ka Tu biji tā kura pārtrauca attiecības un viņam vnk palikusi sajūta, ka kkas īsti līdz galam nav pabeigts ar Tevi..

Pirma milestiba jau vienmer ir tada savadaka... ipashaka, specigak atmina paliek tas pirmas jutas. Iespejams dzeruma sakapinas vairak tas emocijas, tapec ta visiem sak stastit, nez... Var jau but, ka chalis nav Tevi vel aizmirsis. Ko darit? Vai nu uzsac sarunu ar vinu un noskaidro kapec ta, vai vnk neliecies ne zinis par to, ignore.

Es aizgaju,jo vins bija vnk...bez vardiem. Jauns,nu jauns,pirmas nopietnas attiecibas,kopdzive!
Vai vins ko ir sapratis-saubos.Ticu tam,ka mil mani,bet nemak apieties ar milestibu.

Laikam pat saprotu Tavu bijušo puisi. Ar savu pirmo lielo mīlestību izšķīrāmies arī pirms nepilniem 5 gadiem (abpusējs lēmums), bet joprojām ļoti bieži par viņu domāju un bez sirdssāpēm nespēju pārcilāt tās atmiņas. Nožēloju, ka vairākus gadus pēc šķiršanās, kad viņš mēģināja rast atpakaļceļu, izvairījos un biju pārāk iegrimusi savās lietās.. bet nu laikam dzīvē notiek tā, kā jānotiek. Bet tā laikam ir lieta, kas man tā īsti nekad nepārsāpēs.. es gan viņu netramdu un nemeklēju kontaktu, jo jūtu, ka mans laiks ir cauri, visas iespējas esmu palaidusi garām. Normālas, stabilas atteicības pēc tam arī vairs neesmu izveidojusi, laikam vienkārši netieku pāri.

Man laikam vienmeer buus juutas pret cilveeku ,ar kuru biju kopaa vairaakus gadus!Varbuut tas ir taapeec,ka mums kopeji beerni,bet varbuut es nespeeju vienkaarsi aizmirst cilveeku ,kurs man bija loti tuvs!
Kaadreiz es smejos un visiem saku,ka man ir divi viiri!:D
Interesanti ,ka padomaaju-ir bijusi tikai divi " nopietni" viiriesi ....!Varbuut arii labi!:)

Deco-izskatas,ka ar mani bus tapat.Lai ari kads kretins vins nebija...Skirties negribeja,bet mainities ar negribeja,nu ko,man kajas par pleciem.Citreiz saustu sevi,ka ari mana vaina bija,ne vaina,bet bijam parak dazadi.Tagad vins raxta un pilniba man nav zeme zem kajam.Taka pavid ceriba,bet es te gribu,te ne,jo zinu,ka nekas nemainisies! Besi ara.

man liekas, ka visstulbākā ir sajūta, kad tu gribi ļoti, ļoti būt kopā, jo mīli cilvēku, bet tajā pašā laikā apzinies, ka viņš nemainīsies. tad tu esi krustcelēs - būt kopā vai nebūt.

Tiesi taa!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Un ja saej kopa,visi apkart sauc par mulkji un noversas...

kriš.kriš.
tiesi man tads periods bija ilgu laiku... ehh, stulba sajuta.

Ka par brinumu,mani nemierina doma,ka kaadai vel ta ir...:( Vins tagad saka,ka negrib skirties ar naidu,ka grib,lai ja kas,kada vakara aizejam kkur,paest un taa...Es saku-komon-un kad mums bus otras puses,bus baigi forsi? Kgan man liekas,ka tur slepjas vardins-sexins :D Bet,kas zin...miileejaam,miileejam un es vel miilu,ka vins,to nez...

Tev vnk glaimo,ka viņš pēc visiem šiem gadiem ta arī nav spejis pārvarēt šķirsanos,ka esi tada neaizmirstama un tagad vnk gribi to te pabāzt mums zem deguna.

Man identiska situācija.
Tik, atklāti sakot, jūtos ļoti līdzīgi kā viņš. Tik neizrādu un cenšos šīs emocijas ignorēt, jo saprotu, ka no tā nav jēgas. Tāpat katram sava dzīve, kādēļ sāpināt sevi vai viņu?

Ja cilvēks aiziet ar otru tavas sirds pusi, tad tev paliek tukšums krūtīs. Es tā sāpināju vienu cilvēku kuru mīlu un pēc ilga laika atsāku attiecības un tagad, ja viņš mani atstātu vienu es būtu tā kas nespētu padzīvot. Viņš man atdeva visu un es ar paceltu galvu aizgāju tagad nākot atpakaļ, aptuveni pēc gada, nesautīgi dodu sevi un savu dzīvi, kā arī ir jādara ja mīl, bet ja to visu paņem un aiziet tad paliek sāpīgi. Ilgi.

Mardzita Sheep


Es aizgaju,jo vins bija vnk...bez vardiem. Jauns,nu jauns,pirmas nopietnas attiecibas,kopdzive!
Vai vins ko ir sapratis-saubos.Ticu tam,ka mil mani,bet nemak apieties ar milestibu.




LABI PATEIKTS PAR TO NEMĀCĒŠANU APIETIES AR MILESTĪBU...un par to,ka negrib skirties,bet mainīties arii ne..bet tiesi tas ta4u mums ir visvairak vajadzigs,vai ne?vsp meitenes man tieši tāda pati situācija...var teikt,ka esmu atradusi vel 3 likteņa māsas šajos konkrētajos ramjos......es ilgi mocījos, degu iekšeji,līdz laikam beidzot esmu pārdegusi..par to nepriecajos..tas tuksums ir savāds...visu laiku cerēt,ka kaut kas mainīsies,bet ja pats negrib,un vienalga,lai ko arī teiktu,tas viss beztolkā...eh...un saiet kopā..esmu jau pieņēmusi lēmumu,bet viņšmani ne pa kam negrib laist vaļā, man gandrīz gribas ,lai atrod sev for6u meiteni,kas viņu pieņemtu tadu,kāds viņš ir,jo to es tiešam nespeju un būtu laimīgs,a tā,man tgd japamet viens pats salauztu sirdi..tas sapina,jo viņš man ļoti dārgs..kaut arii- pie velna!!! Cik reižu neesmu raudajusi viņa dēļ - tur mierīgi rastos vel viens okeans! :(

P.S. atvaino,ka uzbraucu ,kriš. :)

varbut biji 1. meitene. 1. jau vnm atceras.

Atdod viņam atpakaļ sirdi!