tagad jau varu pasmieties, toreiz gandrīz zemē aiz kauna ielīdu :D Man bija apmēram 19 gadi, kad mani ievietoja slimnīcā sakarā ar ļoti stiprām pirmsmenstruāciju sāpēm. Uz palātu man atnāk pakaļ māsiņa un paziņo, ka dakterīte apskatīs mani. Ieejot kabinetā, konstatēju, ka dakterīte ir VIŅŠ - jauns, simpātisks dakterītis. Ar lielu mulsumu ģērbjos nost, bet viņš mani iedrošina ar tekstu: "droši, droši, nesatraucies, man te tādas asiņotājas ir bijušas, ka viss kabinets appludināts" :D sarkana kā biete ieriktējos tajā krēslā. Viņš skatās, skatās, rakājās, neapmierināts, ka nav asiņošana, jo sāpes bija pirms mr. Tad vienā brīdī uzspieda man kaut kur uz vēdera un es sajutos kā Niagāras ūdenskritums :D Un viņš tāds priecīgs izsaucās: "O, kā aizgāja!" :D Tā nu ļāva man apģērbties. Lieki piebilst, ka atlikušo laiku, ko gulēju slimnīcā, slapstījos pa gaiteņiem no viņa :D