Labs vakars!
Šovakar esmu ļoti romantiski noskaņota, atcerējos par filmu "Viljams un Keita". Tas atsauca atmiņā to frāzi, ko Keitas mamma viņai teica, kad Keita bija zaudējusi dzīvesprieku un ieslīkusi depresijā. Neatceros, kā īsti viņa teica, bet doma tāda - Parādi viņam, ko viņš ir zaudējis. Teiksiet, absurds? Manuprāt tas darbojas. Ne tādēļ, lai atgūtu vīrieti( lai gan iesākumā skumju iespaidā tas tā varbūt ir) bet gan tādēļ, lai atgūtu pašvērtējumu.
Diskusija par šo tēmu... Vai ir bijis tā, ka esat izšķīrušās vai zaudējušas vīrieti un esat rīkojušās kā Keitai ieteica mamma? Kas notika tālāk ,proti, vīrietis nāca pie prāta kā tas notika filmā vai arī jūs atguvāties tik ļoti, ka jums vairs tāāādu vīrieti nevajadzēja?