Labvakar, meitenes!
Tā nu jau gadu mani interesē kāds puisis.
Dažkārt es viņu ienīstu, dažkārt man viņš ļoti simpatizē. Bieži par viņu domāju.. gan sliktas, gan labas domas. Mācāmies kopā. Esam sasēdināti matemātikā kopā. Tā nav tā stunda, kurā runāties, tāpēc parasto vienkārši velkam viens otru uz zoba. Viņš cenšas mani sasmīdināt, un tas viņam izdodas :)
Bet tad ir otra puse stāstam. Everything is complicated.
Brīvajā laikā mēs nekontaktējamies.
Starpbrīžos bieži saskatāmies. Jūtu, kad viņš mani pēta, un viņš jūt, kad es viņu pētu.
Man riebjas, ka viņš tik daudz ballējas un pīpē zāli un savā ziņā ir tāds pats kā citi jaunieši Rīgā.
Bet kāpēc man ir tādas jūtas pret viņu? Laikam jau sirdij nepavēlēsi.
Nezinu, kas tas ir par briesmoni mums abiem iekšā. :D
9
