virietis un narkotikas

varbūt viņas pirmais komentārs un otrais ir no diviem dažādiem atgadījumiem :D bet nu es arī esmu mēģinājusi zālīti,nevienā acī man nekas nemainījās.kur nu vēl kaut kādas lomkas.:D

Nu es tad nezinu kas man tie par drebuļiem bija,ja tās nav tās lomkas ,ko tad es zinu :-D
Biju bāla un drebēju kā apšu lapa ,draugs jau gatavs ātros bija saukt .Kad es izvēmu visu ārā un nenormāli nosvīdu .

No rīta tad gan bija tāda jocīga ,dīvaina sajūta ka ne savā galvā esmu un ne ādā :-D



*Prezervatīvi neatradās.Saksījāmies dēļ viņiem tā.Tā pat ne jausmas kur palika man :-O

viņa tak pati tā uzrakstīja :D

a kur teikts ka lōdžī zālīti mēģināja?

Boss, es ar sasmējos :D

Lodžī, lomkas ir tad, ja Tu esi atkarīgā un nedabū savu devu, drebuļi krata, iekšas krata utt.. (t)
nedomāju, ka Tev pēc zālītes bija lomkas!

Lōdžī , jā jā lomkas pēc zālītes :-D

Tās ir divas dažādas lietas - pamēģināt un būt atkarīgam. Vīrietim organisms atjaunojas un attīrās no šādām vielām daudz ātrāk un veiksmīgāk, kā sievietei.

Mana attieksme ir neitrāla, nenosodu cita cilvēka izvēli.

Es baidītos par to, ka atkal atsāks, jo, manuprāt, kas tajā bedrē reiz iekritis no tās kārtīgi vairs ārā netiek. Ir jābūt stipram raksturam, lai neatsāktu. Turklāt domāju, ka pie lielākām problēmām un grūtībām varētu atsākt lietot narkotikas.
Es domāju, ka tas ietekmē auglību.
Ja man puisis pateiktu, ka lietoja, protams, nepamestu. Izrunātos, kapēc viņš to darīja, ko tieši no narkotikām un tā..

Lōdžī- kā tev toreiz beidzās tā situācija ar tiem pazudušajiem prezrvatīviem?:D

Dažus gadu atpakaļ .
Skraidīju pa tusiņiem utt.

Un tad draudzene piedāvāja .

Bija tik labi ka kājas ļima kopā un hobijas metās + vēl tā sausā rīkle .
Un tad visbeidzot nogurums pēc jautrības un smiešanās lielās ,aizmigt gandrīz uz vietas varēja tur pat.

Vēlāk jau laikam sākās tās sauktās lomkas (t)

Pazīstu daudzus puišus, kuri savos 17 utt ir lietojuši narkotikas... Man tas pilnībā vienalga ir... Protams, izņemot ja lieto kkādu heroīnu (tas man nav pieņemami)

Un viņi tagad izauguši ir, ar savām ģimenēm un bērni arī ir dažiem! (veseli!!!)

Un nevar teikt, ka viņi sākuši lietot no sliktas dzīves - drīzāk no labas!
Ballītes, ballītes un tā arī aizgāja...

Tākā, ja tas nav heroīns, tad man vienalga ir.

un visvairāķ man ir žēl narkomānu vecākus. man attālime paziņām bija tāds gadījums,sievietei dēls bija jau pieredzējis narkomāns. mātei bija par dēlu bail,ka viņš nesāk zagt, nogalināt naudas dēļ,lai dabūtu kārtējo kaifu un tāpēc viņa dažreiz viņam pati deva naudu. viņa viņu ārstēja,ko tik nedarīju,i uz baznīcu gāja,i pie zīlniecēm,visur. Viņš kādus desmit gadus bija narkomāns. un tad kādā labā dienā,kad visi bija mājās, viņš izleca pa logu. un pirmo,viņa ķermeni atrada viņa māte.viņam bija 30 gadi.un par ko šai nabaga sievietei tāds liktenis? pēc tam uz nervu pamata viņa smagi saslima ar nāvējošu slimību..paldies Dievam,izārstējās

Nepazīstu nevienu ,kas lietotu narkotikas.

Tikai zinu par zālīti ,ka pīpē šad tad tad (t)
arī esmu mēģinājusi ,
Paldies , man ar to arī pietika .

un par cik lielākā daļa narkomānu ir vīrieši, ko tad nu mēs varam teikt par ''stipro dzimumu''

zini,ir tāda dzīves patiesība- bijušo narkmānu nemēdz būt. pat ja viņš ir ''atmetis'', agrāk vai vēlāk viņam tā atkarība uzpeldēs atkal. un es pilnībā ticu tam,ka var palielināties nauglība un ka vispār narkomāniem var piedzimt ne visai veseli bērni. man ir no vienas puses žēl cilvēkus,it īpaši vīriešus,kas bijuši tik vāji,ka nevarēja laicīgi pateikt narkotikām NĒ! bet no otras puses es izjūtu riebumu pret tādiem cilvēkiem, it īpašī kad viņi saka "ne no labas dzīves es esmu nonācis līdz narkotikām''..katrs savs ir savas laimes kalējs,un katrs pats ir vainīgs pie tā,ka viņam ir slikta dzīve. Narkotikas,manuprāt,ir tikai un vienīgi vājuma izpausme.