nu drausmonīgi jocīgi nav bijuši, bet uz to pusi gan.
Reiz biju pirmajā randiņā uz džoker klubu. ar vīrieti, kurš teica, ka ir brīvs internetā, bet jau džakuzī atzinās, ka precēts. Tad nu vnk atpūtos spa :D un izturējos kā pret čomu :D šajā vecumā diez vai piekristu vēl kādreiz uz kaut kādiem pusplikiem randiņiem spa vai pludmalē :D
Vienreiz bija ārprātīgs frīks un garīgi laikam ne tas veselākais.. Mētāja tādus tekstus kā "ak dievs, man ir tik ļoti bail tevī iemīlēties, bet liekas, ka tas jau ir noticis" :D nu bļin nu.. randiņā noskaidrojās, ka šis emocionālais vīrietis nestrādā :D
tad vēl vienreiz vazājos pa vecrīgu ar vienu ģimenes ārstu. mediķiem algas nav labas, tāpēc sanāca gara pastaiga. vairāk nezvanīja, nojaušu, ka tāpēc, ka toreiz smēķēju, izteica par to komentārus. jocīgs bija viņa humors.
savā ziņā ar manu ilggadējo draugu bija īpatnējs randiņš :D satikāmies muzejā, pastaigājām, viss forši, aizbraucām uz mājām (dzīvojām tālu no centra). Šis zvana un saka, ka grib vēl vienu randiņu tajā pašā dienā :D es atteicos, bet pēc tam kā var noprast, devu iespēju vēl :)
Kad biju jaunāka un dullāka, riktīgi patika randiņot :) stāstu ir daudz. tādu izcili neveiksmīgo stāstu gan mazāk. tāds īsti neveiksmīgs randiņš bijis viens, no interneta, ar super garu un būdīgu vīrieti, ar kuru tā savstarpējā sapase bija tik sasodīti nekāda, ka es būdama komunikabla, runātīga un visā visumā apveltīta ar labām komunikācijas prasmēm apjuku, stostījos, nebija īpaši ko runāt, gājām uz debīlu komēdiju, beigās aizveda mājās un kad teicu adresi atbildēja man ar "Neesmu taksists". Padomāju, joptvai, ja piedāvāji aizvest mājās tad kāpēc apvainoties, ka pasaku kur tas atrodas :D