tām, kas te balstās uz gūgles sniegto informāciju ieteiktu pārāk hiperaktīvi nevīpsnāt par to ko pašas nav izjutušas. der arī atcerēties, ka viss par ko mēs smejamies, kādu dienu var piemeklēt mūs pašus un tad nu tās runas par "nespēju savākties" būs gaužām nevietā...
zinu jau zinu par ko temata autors runā. negribu to vairs piedzīvot atkal, bet atklāti sakot - arī nebaidos vairs. man tas bija grūts posms, bet tā pārciešana ļauj palikt krietni stiprākam, tādēļ savā ziņā - tas ko saucam par slimību reizēm rada veselīgas sekas. nu tā ir tāda interesanta lieta, un tik tiešām tā arī ir - it kā esi vesels, bet tie visi trakumi kas uznāk.. un tā tik tiešām bija REĀLA kontroles pazaudēšana. tam, kas to nav piedzīvojis, to nekad nesaprast. kā ar to cīnīties? vienkārši. ATZĪSTI SEV, no kā tu baidies. esmu pārliecināta, ka tā slimība ir tikai un vienīgi paniskas bailes. nevēlos atklāt, no kā tad man bija bail, bet man tas bija tikai viens vienīgs iemesls. katram pašam jāizdomā, kā beigt baidīties, tad arī slimība pazudīs. galu galā pēc statistikas datiem visbiežāk ar šo slimību slimo sieviete, jauna, aizdomu pilna. lai tev bucmulitis veicas ar šī posma izdzīvošanu - zini, ja būsi pret sevi godīga un gribēsi sev palīdzēt, tad kādu dienu tas viss tevi atstās, un pāri vien paliks atmiņas par laiku, kas tevi lauza, bet patiesībā darīja stiprāku! ;)