Šitads diskuss jau bija gari un plaši....
Pirms gadiem 10 iepazinos ar vienu pilnīgi traku skuķi vārdā Lana un starp mums uzplauka momentāna abpusēja mīlestība. Vispār šī meiča ir viens no visspilgtākajiem cilvēkiem, kurus savā dzīvē esmu satikusi. Absolūti ekscentriska, bet taja pašā laikā out of coverage. Mēs viena otru jutām no pirmā acu skatiena. Vienu vasaru kopā pavadījām, visādas jocīgas lietas darījām. Un vienā dienā viņa vienkārši pazuda. Bez galiem. It ka nebūtu bijusi. Bet es mēdzu par viņu domāt, tas bija kas ļoti īpašs, kā sapnis. Ja es nezinātu, ka tiešām viņa bija, man liktos, ka esmu viņu izdomājusi kā kaut kādu imaginaire frend. Bāc, tikko tādās atmiņās ierāvu...