Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Cik reāli gaidīt.??

 
Reitings 59
Reģ: 10.03.2020
Vairāk vēlētos privāti savas domas izteikt.. Bet jautājums cik reāli ir tas ka vīrietis gaida nujau 13 gadus.. !! Un gaida ļoti uzticīgi.. vai tiešām tāda mīlestība pastāv???
26.01.2021 16:12 |
 
Patīk
Reitings 726
Reģ: 17.01.2021
Eksperte, pilnībā piekrītu. Zinu, ka tādā veidā tikai sāpinu sevi, ļaujot pagātnei traucēt tagadnei un liedzot sev dzīvot normālu, laimīgu dzīvi. Man liels prieks, ka te tapa tāda diskusija kā šī. Lika par daudz ko aizdomāties.
Rudens, jā, tā ir, piekrītu. Pēdējā reize, kad saņēmu ziņu, bija viena no svarīgākajām manas dzīves dienām. Tad mani, šķiet, pirmoreiz pa visiem šiem gadiem, pārņēma dusmas. Dusmas par to, kā viņš tā drīkst - atkal iejaukties manā dzīvē, atkal atgādināt par savu eksistenci dienā, kurā mazākais, ko vēlējos darīt, bija domāt par pagātni. Un tad es sapratu - bes es taču esmu tā, kura viņam to ļauj... Tikmēr viņš tikai, kā pareizi pateici, apliecina savu pašapziņu. Liekas, ka esmu no visa tā jau tik ļoti nogurusi, ka, lai arī baidos atlaist pagātni, esmu fiziski un emocionāli nogurusi turpināt pie tās turēties. Un varbūt tiešām vairs arī nevajag.
28.01.2021 22:55 |
 
Reitings 289
Reģ: 14.08.2017
umatere
tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..

Domāju, ka šajā brīdī Tev sev pašai ir jāuzdod jautājums: "Kas ir sliktākais, kas var notikt, ja ļausies šim momentam, iespējai, situācijai?" Pieļauju, ka visus labākos un sliktākos scenārijus savā prātā esi izdzīvojusi jau 13 gadus atpakaļ, līdz ar to šobrīd tie vienkārši jānotīra no savas apziņas un jābauda mirklis. Iespējams tāds brīdis nekad nepienāks, bet, ja nu kādā brīdī rodas sajūta, ka laiks ieviesis pārāk lielas korekcijas, tad vienkārši pasaki paldies un novēli laimi un izdošanos turpmākā dzīvē. Tātad sliktākais, kas var notikt - atlaidīsi pagātni un būsi gatava jaunai skaistai dzīvei☀
Miaa, nebaidies, saprotu, ka Tavas bailes lielā mērā ir no tā, ka mēģini sev (lai arī neapzināti un neracionāli) nodrošināt tādu kā galējo rezerves variantu. Tici man, tas nebūs nepieciešams, ja spēsi šo cilvēku atlaist, jo izskatās, ka viņš vnk pa laikam uzrodas, lai apliecinātu savu pašapziņu. Tev tas noteikti nav vajadzīgs!
28.01.2021 22:13 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Miaa @ 28.01.2021 18:49

Ļoti labs jautājums. Par sevi varu teikt, ka nespēja atlaist šo pagātni, tiešām ir traucējusi visās manās līdzšinējās attiecībās. Vairākkārt bijis tā, ka pašai šķiet, ka esmu spējusi tikt pāri pagātnei un ka esmu laimīga esošajās attiecībās, bet tad šis cilvēks no pagātnes pēkšņi atkal uzrodas manā dzīvē un reizēm pietiek pat ar parastu "Čau, kā tev klājas?" īsziņas saņemšanu, lai visa mana pasaule atkal apgrieztos kājām gaisā. Reizēm pat liekas, ka šis cilvēks tādā veidā mani moca, ļaujot kādu laiciņu padzīvot priecīgai un laimīgai, un tad atkal uzrodas manā dzīvē, liekot man atkal pavadīt bezmiega naktis, domājot, atceroties, sapņojot... Es zinu, ka mums vajadzētu izrunāties, bet laikam joprojām baidos pielikt visam šim stāstam punktu, tāpēc atkal un atkal punkta vietā turpinu likt daudzpunktes...

Ļoti negodīgi pret sevi pašu.
28.01.2021 18:52 |
 
Patīk
Reitings 726
Reģ: 17.01.2021
umatere @ 28.01.2021 08:21
tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..

Izklausīsies baigi banāli, bet - klausi savai sirdij. Mēs šajā diskusijā varam tikai dalīties ar saviem stāstiem, saviem pārdzīvojumiem, savām domām un emocijām. Tu vari ieklausīties, pārdomāt visu, izsvērt visus plusus un mīnusus. Bet gala rezultātā tik un tā tu būsi tā, kura pieņems lēmumu. Gribu novēlēt, lai šis lēmums būtu pareizs un sniegtu tev sirdsmieru, neatkarīgi no tā, kāds tas būs.
28.01.2021 18:51 |
 
Patīk
Reitings 726
Reģ: 17.01.2021
Rudens @ 27.01.2021 19:36
Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!

Ļoti labs jautājums. Par sevi varu teikt, ka nespēja atlaist šo pagātni, tiešām ir traucējusi visās manās līdzšinējās attiecībās. Vairākkārt bijis tā, ka pašai šķiet, ka esmu spējusi tikt pāri pagātnei un ka esmu laimīga esošajās attiecībās, bet tad šis cilvēks no pagātnes pēkšņi atkal uzrodas manā dzīvē un reizēm pietiek pat ar parastu "Čau, kā tev klājas?" īsziņas saņemšanu, lai visa mana pasaule atkal apgrieztos kājām gaisā. Reizēm pat liekas, ka šis cilvēks tādā veidā mani moca, ļaujot kādu laiciņu padzīvot priecīgai un laimīgai, un tad atkal uzrodas manā dzīvē, liekot man atkal pavadīt bezmiega naktis, domājot, atceroties, sapņojot... Es zinu, ka mums vajadzētu izrunāties, bet laikam joprojām baidos pielikt visam šim stāstam punktu, tāpēc atkal un atkal punkta vietā turpinu likt daudzpunktes...
28.01.2021 18:49 |
 
Reitings 59
Reģ: 10.03.2020
Rudens @ 27.01.2021 19:36
Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!
tur jau ir tā lieta ka abi pārdzīvojam, un ticam ka kopā mums sanāks.. Un tie 13 gadi varbūt bija vajadzīgi gan man gan viņam... Zaudēt mēs varam tikai iespējamo laimi.. Bet iegūt memēģinot vēl daudz gadus... Bet esmu jebkurā gadījumā smagi apjukusi..
28.01.2021 08:21 |
 
Reitings 289
Reģ: 14.08.2017
Hmm, šis nebūs komentārs konkrēta lietotāja viedoklim, bet vairāk vispārvaldošajai eiforijai šajā diskusijā.
Vai kāds no personāžiem, kuri tiek aprakstīti kā saglabājuši savu "jaunības dienu aizraušanos", "pirmo mīlestību" u.t.t. tieši caur to, ka nav padevušies vēlāku gadu vilinājumam, šobrīd ir tiešām 100% laimīgās attiecībās? Jautājums 100% nevis kā tas no malas izskatās?
Cilvēka 1. Laimes likums ir atlaist pagātni, kamēr mēs to neizdarīsim, mēs varam piedzīvot tikai atkārtojumu, šajā gadījumā vnk izdzīvojam iespējamos variantus (visus iespējamos pēc kārtas), kādi būtu bijuši ar šo nepiepildīto mīlestību. Bet lai atlaistu, ir jāpiedzīvo, jāizrunā, jāsaprot - tieši tik vienkārši, bet liekākai daļai cilvēku pārāk sarežģīti.
Noteikti novēlu veiksmi ar skatu uz nākotni un pilnvērtīgu laimi!
27.01.2021 19:36 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
umatere @ 26.01.2021 22:13
Bet dzirdēti ir arī ļoti patīkami stāsti, sagaida pat vairāk kā 13 gadus un dzīvo dzīvi laimīgi... ai esmu sapinusies domās...

Ir grūtu pateikt kā būtu, ja būtu. Atliek tikai pamēģināt, jo zaudēsi tikai tādā gadījumā, ja neizmantosi iespēju. 😁
Katrā gadījumā, tomēr vajadzētu piespiest to džeku izlasīt kādu valdzināšanas grāmatu vai vairākas, jo neviens nav ideāls, vēl jo vairāk tāds, kas gaida ntos gadus. Vajag, lai visi ir apmierināti galu galā.
Tāda balta un vienkārša mīlestība diezvai vairs eksistē.
https://www.youtube.com/channel/UCXgoptkiXWRHuaPV1-E5NPg/videos
27.01.2021 18:45 |
 
Patīk
Reitings 726
Reģ: 17.01.2021
C00L Dzipsy, bauda lasīt tavus komentārus. Tu spēj tik precīzi, līdz sirds dziļumiem patiesi aprakstīt tās emocijas un tos iekšējos pārdzīvojumus, kurus, kā jau tu teici, šķiet, ir vismaz reizi dzīvē jutis teju ikviens no mums. Piekrītu arī aphoria, ka laikam tā ir, ka katrai sievietei vajag savu aizliegto augli, kuram ļaut dzīvot savās fantāzijās, bet nesabojāt šīs fantāzijas ar realitāti.
Es zinu, ka šo cilvēku, par kuru rakstīju, vienmēr mīlēšu - savā, sev vien saprotamā veidā. Tā bija pirmā mīlestība, pirmie taureņi vēderā, pirmais skūpsts. Es joprojām atceros tā laika sevi, atceros savas izjūtas, klausoties kādu dziesmu vai jūtot kā smaržo rudens vakara dzestrais gaiss, atceros katru mūsu tikšanās reizi, tā it kā tas viss būtu noticis vakar. Šīs arī ir tās atmiņas, kuras gribu saglabāt savā sirdī un, neskatoties uz to, ka vienmēr savā prātā izsapņošu simt un vienu scenāriju par to, kas būtu noticis ar mums, ja mēs būtu palikuši kopā, zinu, ka šīs atmiņas man ir tik dārgas, ka negribu tās sabojāt ar neveiklo klusumu, kurš agrāk vai vēlāk iestātos starp mums, ja mēs nolemtu būt kopā tagad, kad esam jau pieauguši, ne vairs divi naivi, iemīlējušies tīņi, kas bijām toreiz.
27.01.2021 18:04 |
 
Reitings 4759
Reģ: 22.10.2020
Miaa @ 26.01.2021 23:30

Ak, kā šim piekrītu! Ir manā dzīvē cilvēks, kuru reiz ļoti mīlēju, taču gadi pagāja un, lai arī pret šo cilvēku vienmēr lološu siltas jūtas, tas dzīves posms ir palicis pagātnē, savukārt šis cilvēks 10 gadu garumā turpina periodiski uzrasties manā dzīvē, atgādināt par sevi un teikt, ka atliktu man tikai uzrakstīt un viņš būtu klāt. Kāda draudzene man reiz vaicāja: "Kādēļ neesat kopā, ja reiz jūtas ir gan viņam, gan tev?" Ilgi domāju un sapratu, ka tas, kas starp mums reiz bija, bija divu tīņu aizraušanās vienam ar otru. Tas bija skaists laiks. Taču ne man, ne viņam nav ne jausmas, kāda būtu mūsu dzīve ikdienā, ja mēs būtu kopā tagad - kā divi pieauguši cilvēki, ne tīņi, kas bijām toreiz. Ikdienā ar visām problēmām, ar muļķīgiem strīdiem par to, kurš šodien mazgās traukus vai brauks iepirkties, ikdienā ar visu tās rutīnu, trūkumu ieraudzīšanu viens otrā, mazu, bet kaitinošu paradumu atklāšanu viens otrā. Šim cilvēkam esmu palikusi kā skaista atmiņa par reiz kopā pavadīto laiku. Es dzīvoju viņa fantāzijās, tāpat kā viņš vienmēr dzīvos manās. Es vienmēr mazliet pasapņošu no sērijas "kā būtu, ja būtu...", taču beigu beigās tik un tā izvēlēšos dzīvot ar šīm skaistajām atmiņām sirdī, nekā pazudināt visu kopīgas nākotnes, kura var arī neizdoties, vārdā. Ir mīlas stāsti, kuriem jāpaliek tikai atmiņās un pusaudžu gados sarakstītās dienasgrāmatās.

Ne tikai tavā dzīvē ir tāds cilvēks. Katram no mums ir bijis, ir un būs tāds aizliegtais auglis, pret kuru lolojam siltas jūtas, simpātijas, azartu, adrenalīnu, kaisli un fantāzijas.
Parasti tas ir kāds tuvs draugs, kolēģis, kaimiņš, draugu draugs. Ar prātu saproti, ka nevajag, bet ķermeņa "ķīmija" smadzenēs izraisa savas reakcijas - vēlmi iegūt aizliegto augli.
Šādas situācijas labāk atstāt savai dienasgrāmatai iztērējot tinti un dažas papīra lapas.
Pastāstīšu stāstu.. Dzīvoja reiz meitene un puisis.. Dzīvoja bēdu nezinādami, pamatskola, vidusskola, augstskola.. Te puisis augstskolā ieskatījās savā kursa biedrenē, pirmie skūpsti, glāsti, mīlestība. Abi sāka savu karjeru, paņēma bankā kredītu, uzcēla māju, nopirka mašīnas, kopīgas ballītes ar pamatskolas meiteni.. Dzīve plauka, auga un spīdēja. Pamatskolas meitenei bija sava dzīve, savas attiecības, savas mīlestības, bet turpināja pavadīt laiku ar pamatskolas puisi un viņa jauno augstskolas mīlestību. Ritēja gadi, gadi padsmiti, puisis ar kursabiedreni izšķīrās, dalīja mantu, māju, suņus, kaķus.. Meitene palika ne tur, ne šur, nezināja kura pusē nostāties.. Bet starp puisi un meiteni vienmēr bija spriedze, ķermeņa ķīmija, humors, abpusēja patika, zvani, sarunas, sarunas naktī, kad kursa biedrene gulēja saldu miegu blakus istabā.. Bija pagājuši trīs gadi kopš puisis ar augstskolas mīlestību bija šķirti, bet meitene ar puisi turpināja sarunas, tikšanās.. Stulbi abpusēji joki, sarunas par nākotni.. Līdz nonāca līdz liktenīgajai naktij, kad beidzot pamatskolas meitene un pamatskolas puisis, jau esot trīsdesmit septiņus gadus veci, abi šķirti, vienojās iemalkot šampanieti un padevās savam pirmajam skūpstam divdesmit gadu laikā. Neesam mazi bērni, lai nesaprastu līdz kam šim skūpsts noveda. Pamostoties no rīta bija klusums, klusums sāpošs. Klusums tāds, kurš sāp sirdsdziļāk nekā salauzts pirksts.. un viss.. PUNKTS. Tā arī beidzās pamatskolas meitenes un puiša stāsts.. Ko šī meitene šobrīd vēlas? Lai šīs pamatskolas iedomas, vīzijas, sapņi, fantāzijas būtu tā arī palikušas tikai sarunas līmenī un nekas vairāk, jo dzīvē ir iestājies tukšums, caurums, kuru ne ar ko nevar aizpildīt.. ir palikušas tikai neārstējamas sāpes ar kurām būs jādzīvo savu atlikušo dzīvi..
Ko es ar to gribu teikt, ir mīlestības stāsti, kuriem nav lemts piepildīties un nemaz nevajag, jo tie var sagraut divu lielisku cilvēku savstarpējās attiecības.. reizēm vienkārši tev to nevajag...
27.01.2021 01:15 |
 
Reitings 243
Reģ: 15.07.2018
Es dzīvoju viņa fantāzijās, tāpat kā viņš vienmēr dzīvos manās. Es vienmēr mazliet pasapņošu no sērijas "kā būtu, ja būtu...", taču beigu beigās ...

Katrai sievietei vajag savu DiKaprio no Titānika. Dievs nedod sabojāt šo fantāziju pasauli ar realitāti ...
27.01.2021 00:50 |
 
Patīk
Reitings 726
Reģ: 17.01.2021
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 19:35
Vīrietis gaida 13 gadus? Šaubos.
Tas vīrietis tevi nemaz nepazīst, neesat tak kopā dzīvojuši, nezinat viens otra stiķus un niķus.
Tu priekš šī vīrieša esi fantāzijas auglis, viņš tevi ir savās ilūzijās pacēlis virs debesīm.
Ja tu viņam padosies, visticamāk, ka viņam ilūzijas plīvurs kritīs, nebūs vairs tās burvības kas ir šobrīd, kad tu priekš viņa esi nesasniedzama.
Viņš tevi savā prātā ir izfantazējis tādu kādu viņš vēlas tevi redzēt.
Īsta mīlestība rodas tikai ar gadiem, esot kopā diendienā, kad esat viens otru iepazinuši, redzējuši viens otru no rīta ar nosiekalotiem vaigiem, pienesuši glāzi ūdens uz paģirām, stāstījuši savus melnākos un netīrākos noslēpumus.
Lai arī tāpat jums viss paliek, skaists un nepiedzīvots Rozamundes Pilčeres mīlas stāsts "viņš mani gaidīja 13 gadus..." Būs ko mazbērniem stāstīt garos ziemas vakaros, par savu nepiedzīvoto, skaisto, tīro mīlestību.

Ak, kā šim piekrītu! Ir manā dzīvē cilvēks, kuru reiz ļoti mīlēju, taču gadi pagāja un, lai arī pret šo cilvēku vienmēr lološu siltas jūtas, tas dzīves posms ir palicis pagātnē, savukārt šis cilvēks 10 gadu garumā turpina periodiski uzrasties manā dzīvē, atgādināt par sevi un teikt, ka atliktu man tikai uzrakstīt un viņš būtu klāt. Kāda draudzene man reiz vaicāja: "Kādēļ neesat kopā, ja reiz jūtas ir gan viņam, gan tev?" Ilgi domāju un sapratu, ka tas, kas starp mums reiz bija, bija divu tīņu aizraušanās vienam ar otru. Tas bija skaists laiks. Taču ne man, ne viņam nav ne jausmas, kāda būtu mūsu dzīve ikdienā, ja mēs būtu kopā tagad - kā divi pieauguši cilvēki, ne tīņi, kas bijām toreiz. Ikdienā ar visām problēmām, ar muļķīgiem strīdiem par to, kurš šodien mazgās traukus vai brauks iepirkties, ikdienā ar visu tās rutīnu, trūkumu ieraudzīšanu viens otrā, mazu, bet kaitinošu paradumu atklāšanu viens otrā. Šim cilvēkam esmu palikusi kā skaista atmiņa par reiz kopā pavadīto laiku. Es dzīvoju viņa fantāzijās, tāpat kā viņš vienmēr dzīvos manās. Es vienmēr mazliet pasapņošu no sērijas "kā būtu, ja būtu...", taču beigu beigās tik un tā izvēlēšos dzīvot ar šīm skaistajām atmiņām sirdī, nekā pazudināt visu kopīgas nākotnes, kura var arī neizdoties, vārdā. Ir mīlas stāsti, kuriem jāpaliek tikai atmiņās un pusaudžu gados sarakstītās dienasgrāmatās.
26.01.2021 23:30 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 22:22

Jūs abi beigu beigās nonāksiet pie sasistas siles. Netērē šādām lietām laiku. Noglabā šo skaisto “mīlestības” stāstu atvilknē un atceries vecumdienās, kad ar draudzenēm dzersi vīnu un stāstīsi, ka bija tāds “Kārlis”, kurš tevi alka un gaidīja 13 gadus, bet tu sevi nolēmi veltīt karjerai, ceļojumiem un negaidīti iepazītām simpātijām, no kurām vienu iemīlēji, salaulājies, radīji bērnus, mazbērnus, uzcēli māju..
Atstāj savu “Kārli” karalaika mīlasstāstiem, kur “Kārļi” dodas karā un nepārnāk, bet tu turpini viņu mīlēt līdz sava kapa malai, jau esot laulāta ar citu..

Pilnībā piekritīšu augstāk minētajam.
Nevajag izniekot laiku, enerģiju, domas.
26.01.2021 22:47 |
 
Reitings 4759
Reģ: 22.10.2020
umatere @ 26.01.2021 22:13
Bet dzirdēti ir arī ļoti patīkami stāsti, sagaida pat vairāk kā 13 gadus un dzīvo dzīvi laimīgi... ai esmu sapinusies domās...

Jūs abi beigu beigās nonāksiet pie sasistas siles. Netērē šādām lietām laiku. Noglabā šo skaisto “mīlestības” stāstu atvilknē un atceries vecumdienās, kad ar draudzenēm dzersi vīnu un stāstīsi, ka bija tāds “Kārlis”, kurš tevi alka un gaidīja 13 gadus, bet tu sevi nolēmi veltīt karjerai, ceļojumiem un negaidīti iepazītām simpātijām, no kurām vienu iemīlēji, salaulājies, radīji bērnus, mazbērnus, uzcēli māju..
Atstāj savu “Kārli” karalaika mīlasstāstiem, kur “Kārļi” dodas karā un nepārnāk, bet tu turpini viņu mīlēt līdz sava kapa malai, jau esot laulāta ar citu..
26.01.2021 22:22 |
 
Reitings 59
Reģ: 10.03.2020
Bet dzirdēti ir arī ļoti patīkami stāsti, sagaida pat vairāk kā 13 gadus un dzīvo dzīvi laimīgi... ai esmu sapinusies domās...
26.01.2021 22:13 |
 
Reitings 1310
Reģ: 19.07.2019
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 19:35
Vīrietis gaida 13 gadus? Šaubos.
Tas vīrietis tevi nemaz nepazīst, neesat tak kopā dzīvojuši, nezinat viens otra stiķus un niķus.
Tu priekš šī vīrieša esi fantāzijas auglis, viņš tevi ir savās ilūzijās pacēlis virs debesīm.
Ja tu viņam padosies, visticamāk, ka viņam ilūzijas plīvurs kritīs, nebūs vairs tās burvības kas ir šobrīd, kad tu priekš viņa esi nesasniedzama.
Viņš tevi savā prātā ir izfantazējis tādu kādu viņš vēlas tevi redzēt.
Īsta mīlestība rodas tikai ar gadiem, esot kopā diendienā, kad esat viens otru iepazinuši, redzējuši viens otru no rīta ar nosiekalotiem vaigiem, pienesuši glāzi ūdens uz paģirām, stāstījuši savus melnākos un netīrākos noslēpumus.
Lai arī tāpat jums viss paliek, skaists un nepiedzīvots Rozamundes Pilčeres mīlas stāsts "viņš mani gaidīja 13 gadus..." Būs ko mazbērniem stāstīt garos ziemas vakaros, par savu nepiedzīvoto, skaisto, tīro mīlestību.

Vienā no retajām reizēm, kad piekrītu šai lietotājai.
26.01.2021 21:30 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
Ir arī tāda filma par ilgu mīlestību The Notebook:
26.01.2021 21:00 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
Ir tā, ka ne visi vīrieši saprot kā piesaistīt meitenes, pat esot visai laba paskata un nodrošināti. Viņi vienkārši klejo un netiek ārā no tā apburtā loka, jo baidās no atraidījumiem un nesaprot to, ka patiesībā ir tā, ka rīkojoties tieši neko nezaudē, nevis nerīkojoties zaudē kārtējo iespēju.
26.01.2021 20:55 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
Izklausās diezgan skumji, bet vīrieši tiešām atminās ilgi un bijušās draudzenes man varētu patikt arī pēc daudziem gadiem, tacu šeit ir situācija tā, ka cilvēks nedzīvo tagadnē, bet gan kādā iedomātā laika periodā. Varētu pat teikt, ka viņš nedzīvo vispār. Vai tā ir mīlestība nezinu, bet kaut kādā veidā tas brīdis šim cilvēkam šķiet tā vērts, lai tur uzkavētos.
Tas man arī atgādina par šo interviju:
26.01.2021 20:48 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
C00L Dzipsy @ 26.01.2021 19:35
Vīrietis gaida 13 gadus? Šaubos.
Tas vīrietis tevi nemaz nepazīst, neesat tak kopā dzīvojuši, nezinat viens otra stiķus un niķus.
Tu priekš šī vīrieša esi fantāzijas auglis, viņš tevi ir savās ilūzijās pacēlis virs debesīm.
Ja tu viņam padosies, visticamāk, ka viņam ilūzijas plīvurs kritīs, nebūs vairs tās burvības kas ir šobrīd, kad tu priekš viņa esi nesasniedzama.
Viņš tevi savā prātā ir izfantazējis tādu kādu viņš vēlas tevi redzēt.
Īsta mīlestība rodas tikai ar gadiem, esot kopā diendienā, kad esat viens otru iepazinuši, redzējuši viens otru no rīta ar nosiekalotiem vaigiem, pienesuši glāzi ūdens uz paģirām, stāstījuši savus melnākos un netīrākos noslēpumus.
Lai arī tāpat jums viss paliek, skaists un nepiedzīvots Rozamundes Pilčeres mīlas stāsts "viņš mani gaidīja 13 gadus..." Būs ko mazbērniem stāstīt garos ziemas vakaros, par savu nepiedzīvoto, skaisto, tīro mīlestību.

♥️♥️♥️♥️♥️🤩
26.01.2021 19:38 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits