Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Par bijušajiem

 
Reitings 775
Reģ: 30.09.2019
Stāsts ne iz manas dzīves, bet draudzenes.
Šodien tuva draudzene izstāstīja savu bēdu. Sēdēja kompānijā un ienāca runas par pirmajām mīlestības, runa gaja gaja un draugs pateica , ka pirmā mīlestība nekad nepazūd no sirds, viņam attiecības esot bijušas vismaz 3 nopietnas pēc pirmās. Tad nu jautājums vai jūs būtu apvainojušās uz ko tādu? Tas jūs aizskartu? Viņa nezin kā rīkotos viņa vietā, jo viņai pirmā mīlestība ir viņš, es kā draudzene pat nemāku viņu nomierināt šajā situācija, jo man pat nav pieredzes tādas, jo man arī ir pirmais un pirmais .
Kā ir ar jums? Pirmā mīlestība sēž sirsniņā? Vai tomēr ne?
15.08.2020 01:09 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
TimeToDream2 @ 22.08.2020 18:04

Ir, protams, labas attiecības starp bijušajiem, bet neuzskatu, ka ir forši kaismīgi stāstīt savam tagadējam partnerim par bijušajām attiecībām vai apskauties ar savu bijušo sava tagadējā mīļotā priekšā. Tad gribot vai negribot sāc salīdzināt sevi ar bijušo.

Tas tiesa. Bet mans komentārs bija balstīts uz to daļu, kur viņa sevi salīdzināja.
22.08.2020 19:32 |
 
Reitings 90
Reģ: 11.04.2020
Man gan šķiet dīvaini, ka ja šobrīd kādu ļoti mīl, tad teikt "pirmo mīlestībi nekad neaizmirsīšu".
Jo tad kad tu satiec pēc tam kādu cilvēku, ko patiesi iemīli, tu reāli saproti, ka tas ko Tu uzskatīji par pirmo mīlestību, tā tāda nebija, tā bija kaut kāda aizraušanās un viss.
Un man pirms vīra bija dažas attiecības. Bija "pirmā" mīlestība, sāpīgā šķiršanās (tajā laikā man tā likās), bet tagad man vispār nav nekādas sajūtas. Ieraugot šo cilvēku, jā es sasveicinos un tas ir viss, man neuzjundī nekādu atmiņu, jo esmu nenormāli laimīga ar savu vīru.
Un, ja Tev ir siltas atmiņas par kādu bijušo, tad visticamāk, tu neesi paīstam iekšā patreizējās attiecībās!
22.08.2020 18:12 |
 
Reitings 1310
Reģ: 19.07.2019
Eksperte @ 22.08.2020 16:12

Tam, ka neesi pārliecināta par sevi nevajadzētu būt traucēklim blakus esošajam vīrietim. Tava laime, pašlepnums un pašpietiekamība ir tava atbildēba, ne viņējā.

Ir, protams, labas attiecības starp bijušajiem, bet neuzskatu, ka ir forši kaismīgi stāstīt savam tagadējam partnerim par bijušajām attiecībām vai apskauties ar savu bijušo sava tagadējā mīļotā priekšā. Tad gribot vai negribot sāc salīdzināt sevi ar bijušo.
22.08.2020 18:04 |
 
Reitings 1310
Reģ: 19.07.2019
Elisa_M @ 22.08.2020 12:19
Man šobrīd ir pirmās attiecības, taču manam puisim pirms manis bijis gana daudz citu meiteņu.
Attiecību sākumā, kad starp mums valdīja tikai stipras simpātijas, pacēlu tēmu par viņa bijušajām - tagad to nožēloju. Ar kādu degsmi viņš sāka runāt par savu pirmo mīlestību, emocijām, piedzīvoto, kopā pārdzīvoto - man bija ļoti grūti tajā klausīties. Jā, ticu, ka gan jau viņiem kopā bija forši, bet grūtākais to cilvēku ir pazīt personīgi.
Pēc šīs sarunas, protams, to meiteni nostalkoju sociālajos tīklos (kopā bija pirms apmēram 10 gadiem), viņai tagad ir citas attiecības, tā kā īsti vairs nesatraucos. Pēc dažām dienām aizgāju savam draugam līdzi uz pirmo kopīgo ballīti, kurā nevienu nepazinu, vilkos līdzi viņam kā aste, viņš, protams, iereibis. Pēkšķi, hops. Kā ķerts kaut kur aiznesas, kaislīgi apskauj kaut kādu svešu meiteni, ar rokām vicinās, smejās, sāk runāties. A, ko man darīt? Es no pakaļas kautrīgi aizvelkos pie viņa, un izrādās, ka tā ir tā pati meitene. Viņi vēl joprojām ir ļoti tuvi draugi, ikdienā viens otram izpalīdz, sazinās, apmeklē kopīgus pasākumus.
Attiecību sākumā, kad vēl klusēju par savu iekšējo sāpi pret šo situāciju, sakodu zobus un dažreiz aizbraucu draugam līdzi tur, kur bija arī viņa, tagad katra viņas pieminēšana (jo viņa ir "uzbūvējusi" sev izcilu karjeru, ko ir vērts pieminēt un no kā ir vērts mācīties, atšķirībā no manis, kam nav vēl nekā) izvēršas kā skandāla sarīkošana no manas puses, kas vainagojas tikai ar to, ka es aizliedzu viņam dzīvot savu dzīvi.
Ar šo meiteni dzīvojam vienā mazpilsētā un reizi pa reizei sanāk saskrieties arī mums, šķiet, ka viņa gribētu, ja ne draudzēties, tad vismaz uz ielas sveicināties, jo mūsu draugi savā starpā izveidojuši labas attiecības, bet es nevaru pārkāpt pāri tam, ka viņa manās acīs ir kā konkurente (kad tas reāli sāka traucēt manai ikdienai, aizgāju uz vienu psihologa konsultāciju parunāt par šo tēmu, otrai vairs saņemties nespēju).
Atsaucot atmiņā puiša stāstīto par viņu abu kopīgajiem piedzīvojumiem (abiem ir identiskas intereses), šodien paskatoties uz mūsu attiecībām, neesam kopā piedzīvojuši kaut mazu daļiņu no tā visa. Tas arī sāp visvairāk. Ko ar šo visu gribēju pateikt? Ja dzīvē viss pavērsīsies tā, ka būs jāveido jaunas attiecības, jautājumu par bijušajiem neuzdošu un man būtu ļoti svarīgi, lai puisis ar meitenēm, kuras mīlējis, vairs nekontaktētos.

Es tavā vietā izstāstītu par savām sajūtām, šaubām un bailēm. Manējais sākumā arī sajūsmināti stāstīja par savām iepriekšējām attiecībām, bet tad pateicu, lai vairs to nedara, jo tā rada manī to salīdzināšanas impulsu un šaubas. Izrunājām visas šaubas un visu pārējo. Ja ir normāls partneris, sapratīs.
" Kaislīgi apskāviens" savas meitenes priekšā gan nav smuki. Man arī patīk apskauties, bet zinu, ka draugam tas nepatiks, tāpēc nedaru to viņa priekšā.
Savu bijušo atceros kā normālu cilvēku, ar kuru jauki parunāt un apsveikt svētkos. Ir siltas atmiņas reizēm, bet ir jādomā, ko kladzināt apkārt, lai neaizvainotu savu tagadējo partneri. Var paturēt domās savas atmiņas, bet jādomā, ko sacīt. Man arī ir mīļas atmiņas, bet, ja būtu izdevība nokrāpt tagadējo draugu? Nē, es to nedarītu, jo esmu izbaudījusi pagātnes kļūdas.
22.08.2020 17:58 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Elisa_M @ 22.08.2020 12:19
Man šobrīd ir pirmās attiecības, taču manam puisim pirms manis bijis gana daudz citu meiteņu.
Attiecību sākumā, kad starp mums valdīja tikai stipras simpātijas, pacēlu tēmu par viņa bijušajām - tagad to nožēloju. Ar kādu degsmi viņš sāka runāt par savu pirmo mīlestību, emocijām, piedzīvoto, kopā pārdzīvoto - man bija ļoti grūti tajā klausīties. Jā, ticu, ka gan jau viņiem kopā bija forši, bet grūtākais to cilvēku ir pazīt personīgi.
Pēc šīs sarunas, protams, to meiteni nostalkoju sociālajos tīklos (kopā bija pirms apmēram 10 gadiem), viņai tagad ir citas attiecības, tā kā īsti vairs nesatraucos. Pēc dažām dienām aizgāju savam draugam līdzi uz pirmo kopīgo ballīti, kurā nevienu nepazinu, vilkos līdzi viņam kā aste, viņš, protams, iereibis. Pēkšķi, hops. Kā ķerts kaut kur aiznesas, kaislīgi apskauj kaut kādu svešu meiteni, ar rokām vicinās, smejās, sāk runāties. A, ko man darīt? Es no pakaļas kautrīgi aizvelkos pie viņa, un izrādās, ka tā ir tā pati meitene. Viņi vēl joprojām ir ļoti tuvi draugi, ikdienā viens otram izpalīdz, sazinās, apmeklē kopīgus pasākumus.
Attiecību sākumā, kad vēl klusēju par savu iekšējo sāpi pret šo situāciju, sakodu zobus un dažreiz aizbraucu draugam līdzi tur, kur bija arī viņa, tagad katra viņas pieminēšana (jo viņa ir "uzbūvējusi" sev izcilu karjeru, ko ir vērts pieminēt un no kā ir vērts mācīties, atšķirībā no manis, kam nav vēl nekā) izvēršas kā skandāla sarīkošana no manas puses, kas vainagojas tikai ar to, ka es aizliedzu viņam dzīvot savu dzīvi.
Ar šo meiteni dzīvojam vienā mazpilsētā un reizi pa reizei sanāk saskrieties arī mums, šķiet, ka viņa gribētu, ja ne draudzēties, tad vismaz uz ielas sveicināties, jo mūsu draugi savā starpā izveidojuši labas attiecības, bet es nevaru pārkāpt pāri tam, ka viņa manās acīs ir kā konkurente (kad tas reāli sāka traucēt manai ikdienai, aizgāju uz vienu psihologa konsultāciju parunāt par šo tēmu, otrai vairs saņemties nespēju).
Atsaucot atmiņā puiša stāstīto par viņu abu kopīgajiem piedzīvojumiem (abiem ir identiskas intereses), šodien paskatoties uz mūsu attiecībām, neesam kopā piedzīvojuši kaut mazu daļiņu no tā visa. Tas arī sāp visvairāk. Ko ar šo visu gribēju pateikt? Ja dzīvē viss pavērsīsies tā, ka būs jāveido jaunas attiecības, jautājumu par bijušajiem neuzdošu un man būtu ļoti svarīgi, lai puisis ar meitenēm, kuras mīlējis, vairs nekontaktētos.

Tam, ka neesi pārliecināta par sevi nevajadzētu būt traucēklim blakus esošajam vīrietim. Tava laime, pašlepnums un pašpietiekamība ir tava atbildēba, ne viņējā.
22.08.2020 16:12 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Elisa, vienu reizi vienam ar otru padalīties par savu mīlestības vēsturi nav nekas traks, manā pieredzē saprātīgi vīrieši šīs sarunas nemaz neuzsāk un patur to pie sevis, jo kult vecu mīlestību vairs nav aktuāli. Ja reiz Jūs divi esat tagad satikušies mīlas vārdā.
Un neizklausās veselīgi, tā jūsmošana un runāšana par bijušājām, tas ir jānoliek dziļi plauktā, kas bijis bijis. Bet saprotu arī Tevi, pirmajās attiecībās var pieļaut da jebko.
22.08.2020 14:21 |
 
Patīk
Reitings 677
Reģ: 11.04.2019
Man šobrīd ir pirmās attiecības, taču manam puisim pirms manis bijis gana daudz citu meiteņu.
Attiecību sākumā, kad starp mums valdīja tikai stipras simpātijas, pacēlu tēmu par viņa bijušajām - tagad to nožēloju. Ar kādu degsmi viņš sāka runāt par savu pirmo mīlestību, emocijām, piedzīvoto, kopā pārdzīvoto - man bija ļoti grūti tajā klausīties. Jā, ticu, ka gan jau viņiem kopā bija forši, bet grūtākais to cilvēku ir pazīt personīgi.
Pēc šīs sarunas, protams, to meiteni nostalkoju sociālajos tīklos (kopā bija pirms apmēram 10 gadiem), viņai tagad ir citas attiecības, tā kā īsti vairs nesatraucos. Pēc dažām dienām aizgāju savam draugam līdzi uz pirmo kopīgo ballīti, kurā nevienu nepazinu, vilkos līdzi viņam kā aste, viņš, protams, iereibis. Pēkšķi, hops. Kā ķerts kaut kur aiznesas, kaislīgi apskauj kaut kādu svešu meiteni, ar rokām vicinās, smejās, sāk runāties. A, ko man darīt? Es no pakaļas kautrīgi aizvelkos pie viņa, un izrādās, ka tā ir tā pati meitene. Viņi vēl joprojām ir ļoti tuvi draugi, ikdienā viens otram izpalīdz, sazinās, apmeklē kopīgus pasākumus.
Attiecību sākumā, kad vēl klusēju par savu iekšējo sāpi pret šo situāciju, sakodu zobus un dažreiz aizbraucu draugam līdzi tur, kur bija arī viņa, tagad katra viņas pieminēšana (jo viņa ir "uzbūvējusi" sev izcilu karjeru, ko ir vērts pieminēt un no kā ir vērts mācīties, atšķirībā no manis, kam nav vēl nekā) izvēršas kā skandāla sarīkošana no manas puses, kas vainagojas tikai ar to, ka es aizliedzu viņam dzīvot savu dzīvi.
Ar šo meiteni dzīvojam vienā mazpilsētā un reizi pa reizei sanāk saskrieties arī mums, šķiet, ka viņa gribētu, ja ne draudzēties, tad vismaz uz ielas sveicināties, jo mūsu draugi savā starpā izveidojuši labas attiecības, bet es nevaru pārkāpt pāri tam, ka viņa manās acīs ir kā konkurente (kad tas reāli sāka traucēt manai ikdienai, aizgāju uz vienu psihologa konsultāciju parunāt par šo tēmu, otrai vairs saņemties nespēju).
Atsaucot atmiņā puiša stāstīto par viņu abu kopīgajiem piedzīvojumiem (abiem ir identiskas intereses), šodien paskatoties uz mūsu attiecībām, neesam kopā piedzīvojuši kaut mazu daļiņu no tā visa. Tas arī sāp visvairāk. Ko ar šo visu gribēju pateikt? Ja dzīvē viss pavērsīsies tā, ka būs jāveido jaunas attiecības, jautājumu par bijušajiem neuzdošu un man būtu ļoti svarīgi, lai puisis ar meitenēm, kuras mīlējis, vairs nekontaktētos.
22.08.2020 12:19 |
 
Reitings 775
Reģ: 30.09.2019
Vēl aizmirsu pieminēt , ka draudzenes vīrieti tā pirmā mīlestība sauca satikties, tad viņš pat nebija oficiāli kopā ar draudzeni un viņš pateica striktu nē. Tā kā šis gadījums noteikti ir tāds kā apraksta pēdējās divas lietotājas, būs man vieglāk nomierināt viņas sirdi. Paldies.
19.08.2020 12:23 |
 
Reitings 1374
Reģ: 26.06.2019
Neticu, ka tā bijušās atcerēšanās un turēšana sirdī ir ar romantiskiem nolūkiem. Visdrīzāk tās ir siltas atmiņas. Cilvēkam, kuram tā nekad nav bijis, ticu, ka to saprast ir ļoti grūti un pat neiespējami.
Man joprojām ir siltas atmiņas un sajūtas, kad iedomājos par pirmo mīlestību. Bet nevis kā par vīrieti, kaut kādu seksuālu objektu, vai domu, cik labi būtu atkal kopā, bet vienkārši... Atmiņas, tas pusaudžu naivums, rozā brilles, kuras nekad vairs nebūs, tas neatkārtojas, jo tik naivi, cik bijām pirmo reizi, vairs nebūsim nekad un tāpēc man tas ir tik īpaši un atmiņā paliekoši. Lai cik sāpīgas būtu šķiršanās, tajā visā ir arī kaut kas ļoti skaists un neaizmirstams, jo tas notika pirmo reizi. Un tur var dusmoties, var pamest utt., bet vislabāk tad meklēt otru pusi, kuram nav bijušas attiecības, ja tas sagādā tādas problēmas.
19.08.2020 10:37 |
 
Reitings 211
Reģ: 27.06.2020
Nē, mani tas nekādi neaizskartu. Es joprojām mīlu savu pirmo mīlestību. Mīlēju pirms 15 gadiem un mīlu arī tagad, taču vairs ne tā, kā toreiz. Kad iepazināmies, bijām tīņi. Tad atkal tikāmies pēc vairākiem gadiem, jau pieaugušā vecumā. Beigu beigās aizgājām katrs savu ceļu, taču palikām draugi. Tas cilvēks man bija ļoti, ļoti svarīgs un es viņu ļoti mīlēju, iekāroju, vēlējos būt kopā. Tagad es viņu mīlu citādāk. Es mīlu atmiņas par viņu, par kopā pavadīto laiku, par kopā piedzīvoto, es viņu mīlu kā cilvēku, kurš reiz man bija svarīgs un dārgs. Vai es vēlētos ar viņu atkal būt kopā? Nē. Lai šis cilvēks paliek pagātnē un skaistās atmiņās.
Aprakstītajā situācijā liekas, ka puisis vienkārši izteicās īpaši nepiedomājot pie tā, kā tas varētu izklausīties un kā tas varētu likt justies viņa draudzenei, taču neuzskatu, ka tas būtu iemesls uztraukumam vai greizsirdībai. Tas, ka viņš tā izteicās, nenozīmē, ka viņš nemīl savu draudzeni. Gluži vienkārši atzīst, ka pirmā mīlestība nepazūd no sirds, kas ir pilnīgi normāli. Būt greizsirdīgam uz cilvēka pagātni vai apvainoties par tādu izteikumu, manuprāt, būtu bērnišķīgi, egoistiski u stulbi, jo mums visiem ir pagātne, visiem bijušas pirmās jūtas, pirmās attiecības. Tādas lietas nevar tā vienkārši izdzēst no dzīves, atmiņas, sirds.
18.08.2020 23:48 |
 
Reitings 36
Reģ: 27.07.2020
Mana pirmā mīlestība man bija 20 gadu vecumà.
Teikšu godīgi, kaut kur, dziļi, dziļi zemapziņā kaut kādas sajūtas par viņu vēl mēdz pavīdēt, bet tikai tad, kad atceros. ? Mums katram ir tagad sava dzīve un ģimene un, ja kādreiz iedomājos par viņu, tad tās ir tādas sentimentālas sajūtas, siltas un mīļas. Bet noteikti nekas tāds, lai tagadējais vīrietis par to satrauktos! Ko es ar to gribēju teikt? Ka jā, ja sajūtas ir kkādas vēl par to cilvēku, tad varbūt tāpat kā man- tīri sentimentālas un nekas tāds, kas būtu satraukumus vērts!
18.08.2020 22:17 |
 
Reitings 775
Reģ: 30.09.2019
Mans brālis pat teica, ka pirmo mīlestību vienmēr atcerēsies un tā arī būs kau kur dziļi sirdī, jo bija spēcīga mīla un sāpīga šķiršanas. Pat ja viņam būs sieviete kuru stipri mīlēs , vins nedomās par pirmo sievieti protams, bet nu tā ka vins nekad par viņu neatcerēsies tā nebūs, un nejau aiz nodoma par viņu atminēsies
18.08.2020 21:07 |
 
Reitings 331
Reģ: 15.11.2019
Nav nekādu jūtu pret bijušajiem. Ja man ko tādu vīrietis pateiktu-izšķirtos nekavējoties ?
18.08.2020 18:05 |
 
Reitings 27206
Reģ: 11.02.2015
Nē, nu nevienu bijušo es īsti aizmirsusi neesmu, jo nu kamoon, tomēr laiks kopīgi pavadīts un kaut kādas emocijas saistījušas. Diez vai nopietna milestība, bet tāpat simpātijas, aizraušanād.
Tā kā tie ir nu jau bijušie, tad arī negatīvas emocijas, loģiski.
Ja jautājums par to, vai piemin to bijušo ar nožēlu par izjukušajām attiecībām, piedomā, kā būtu, ja būtu - nē, ne par vienu tā nav, jo ne par vienu vairs domas neraisās, ka pieļāvām kļūdu šķiroties.
Ja tāda doma tiek pieļauta, kā šāda domātāja partnerim būtu gan, ko aizdomāties.
Bet, ja ir variants, ka vienkārši cilvēks neizliekas, ka viņam nekad nebūtu bijuši citi partneri, tad satraukumam vai kādām domām, manuprāt, nav pamata
17.08.2020 09:54 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
Ja pareizi atceros, šī problēma bija arī Tev, ar tagadējo partneru. Mīlēja Tevi, tikmēr domāja un atcerējās par bijušo.
Tas nav labi ilgtermiņā, bet, ja esat ātri ielekuši attiecībās, tad ir normāli, kamēr 'attiet' atcerēties par iepriekšējām attiecībām, īpaši, ja tās ir pirmās.
Bet ilgtermiņā, vai tas ir labi? Ja pirmās attiecības ir kkur zemūdeņos, jā. Domāju ik katram pirmās attiecības ir ieņēmušas svarīgu lomu dzīvē, tomēr ar robežām. Cieņas līmēnī.
Ja šis ir 'asking for a friend' gadijums un vēljoprojam mal to pašu veco dziesmu, no tāda šķirtos. Bet tas jau ir cieņas jautājums pret sevi.
17.08.2020 09:13 |
 
Reitings 184
Reģ: 13.12.2019
Šausmīgs riebums pret to cilvēku šobrīd ir. Neko sliktu it kā neizdarīja, bet still, atceroties to visu, tā cringe sajūta iekšā, no kuras nevar atkratīties.
15.08.2020 15:50 |
 
Reitings 29
Reģ: 25.05.2020
Nē ,nav aizvainojuma ,nekā vienkāršs cilvēks.
15.08.2020 15:40 |
 
Reitings 1330
Reģ: 29.10.2014
man nu pavisam noteikti pirmā mīlestība nav sirsniņā. man pret to cilvēku ir pilnīga vienaldzība, pat riebums un nesaprotu kaa vispār ar tādu varēju saiet kopā.
bet par šo situāciju - nu apvainotos gan es ja mans draugs tā pateiktu, bet pamest jau nepamestu viņu. ganjau tava draudzene jūt ka mīl viņu nevis visu laiku domā par to pirmo.
15.08.2020 14:56 |
 
Reitings 930
Reģ: 14.10.2017
Vīrieši kādreiz mēdz būt stulbi un pasaka kaut ko, kas uz mēles, ļaunu nedomājot. Šis gan jau arī bija tas gadījums. Es neapvainotos, bet puisim arī nevajadzēja ko tādu teikt, jo tomēr nedaudz nepatīkami. Ir lietas kuras var arī nepateikt, bet piekritīšu viedoklim par to, ka pirmā mīlestība vienmēr sēdēs sirsniņā, tomēr jautājums vai pirmais partneris ir arī pirmā mīlestība (tas vadoties pēc Kiskismau viedokļa par aizraušanos un tām visām "jaunajām" emocijām, kuras tajā brīdī varbūt uzskatītas par mīlestību, bet tagad atceroties tā nemaz nav).
Runājot par savu pieredzi - kad izšķīros ar pirmo mīlestību (bez strīda, pa mierīgo, jo uz to brīdi tās bija tādas "nepareizā laikā" attiecības) pēc tam ilgu laiku domāju par viņu un pat kad biju attiecībās ar citu partneri, bija reizes kad aizdomājos, ka laikam jau nevienu vairs nemīlēšu tā kā viņu. Bet kaut kā dzīvē viss sagadījās tā, ka atkal esam kopā, tāpēc sava pirmā mīlestība sēž sirsniņā un prātā visu laiku.?
Vēl varētu piebilst, ka bieži vien cilvēkiem tajās sirsniņās sēž nevis tieši noteikts cilvēks, bet gan atmiņas, notikumi, kuri saistīti vai piedzīvoti ar šo cilvēku, bet tas tikai tāds mans novērojums, kad kādreiz ar draudzenēm apspriežam bijušo tēmu.
15.08.2020 13:53 |
 
Reitings 576
Reģ: 02.07.2018
stulbi viņš pateica. diez vai speciāli mēģināja sāpināt tavu draudzeni, vai vienkārši nedomā par neko, tikai runā :D
15.08.2020 12:02 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits