Man it kā Danenbergsone simpatizē, bet dažreiz nu līdz riebumam izbesī tā čīkstēšana. Visu laiku viens un tas pats - svētais klusums bez bērniem (kurš vislaik jāizceļ), un ja kaut kas ir reāli jāizdara, tad - esmu nogurusi, esmu izbesījusies UN tad vīrs ved uz jūru un pērk suši vai nez sazin ko.... bet pati pūš savus balonus, ko es neuzskatu par briesmīgāko darbu pasaulē, jo galui galā tas ir hobijs, un punkts!
Piiiii, laikam īstu dzīvi nav redzējusi, kad ar diviem sīčiem no rīta jāmostās un jāved uz b/d + pašai jāskrien līdz 17 pasēdēt darbā un nervus sev pabojāt... nerunājot jau par pārējām lietām. Visvairāk izbesīja viņas tā pārvākšanās - tā vietā, lai priecātos par jaunajām mājām, paspēja x reizes pacīkstēt cik viss slikti un cik nabadzīte nogurusi un izbesījusies.... nu dārgā - izklausās, ka pati visu dzīvokli naktīm remontējusi, auklējot bērnus un strādājot 9-17, bez jebkādām privilēģijām.