Es gan uzskatu, ka ja otra pusīte (neatkarīgi vīrietis vai seviete), ir kopā a cilvēku, kurš piedzīvoā “attiecīgo” dzīves posmu un nespēj atbalstīt otru, un iet līdz galam, tad tādu cilvēku blakus sev negribētu un arī citiem nenovēlētu!
Man 18-20 gagu vecumā bija mega liels Veģetatīvās distonijas saasinājums. Tajā laikā es biju nesen sagājusi kopā ar puisi, kurš arī bija viena vecuma ar mani un atbalstīja mani kā vien varēja, pat veda mani pie rokas, lai es tikai nenoģībtu, kad bija jāiestājas augstskolā. Un es viņam esmu par to pateicīga, ka bija kopā ar mani un atbalstīja, mierināja un principā darīja visu iespējamo. Tas tikai stiprināja mūsu attiecības, kopā bijām 5 gadus.
Un arī mans vīrs, ar kuru esmu pazīstama kopš bērnības atbalsta mani periodos, kad uznāk tie trakie saasinājumi, ar visu to, ka reizēm manis dēļ var izjukt visi plāni utt. Ja cilvēks otru mīl un grib to cilvēku savā dzīvē, viņš cīnīsies kopā ar viņu, tik ilgi līdz paliks labāk.