Izklausās, ka esi pilnībā pakārtojusi savu dzīvi viņam, kas jau liela kļūda pašā saknē. Es īsti nezinu vai vispār krāpšanu var piedot un aizmirst pilnībā, tas tev vienmēr vilksies līdz kā ēna, un vienmēr būs domas "ja nu atkal", pat strīdu brīžos tas nāks uz āru. Ja tu ar to spēj sadzīvot - ļoti labi, ja nē, tad nekas nākotnē tur labs nebūs, mocīsi tikai sevi. Neuzskatu, ka attiecībās ir jābūt tik lielam stresam un uztraukumiem, manuprāt, tā nav normāla dzīve.
Tas ka dzirksts ir beigusies, tā dažreiz notiek, tam pat nevajag nekādu iemeslu, dažreiz jūtas mēdz pazust, vai tas ir saistīts ar viņa sānsoli? tas jau tev pašai labāk būtu zināms. Man drīzāk izklausās, ka tu vienkārši ar šīm attiecībām esi "pārdegusi".