Meitenes, atvainojiet, bet nu nav gluži tā, ka visām sievietēm bez darba nebūtu nekā cita ko darīt, kā tikai tīrīt māju un gaidīt vīru no darba ? Es strādāju, bet ne katru dienu, un man ir ko darīt vienmēr. Piemēram, dodos garās pastaigās, eju uz sporta zāli, baseinu, lasu grāmatas, apciemoju vecvecākus, palīdzu viņiem saimniecības darbos, eju uz kino, teātri, rakstu memuārus sevis priekam, vasarās braucu uz kempingiem, makšķerēt, laivoju, rudenī sēņoju, rokos dārzā, apciemoju brāļa bērnus, spēlējos un izklaidējošs ar viņiem, eksperimentēju virtuvē, gatavoju dažādas maltītes, vāru ievārījumus, hobija vārdā apgūstu kaut ko jaunu priekš sevis. Man liekas, no rīta piecelies, kaut ko padari, un ir jau vakars klāt. Dzīve ir tik interesanta, un tik ātri skrien. Neuzskatu, ka lielākā daļa dienas būtu jāpavada darbā, it sevišķi, ja tas nav sirdsdarbs, jo ir taču tik daudz kā cita ko darīt, kas piepilda un bagātina mūs. Kā arī nenosodu sievietes, kuras izvēlas būt mājsaimnieces, jo tas paņem tik daudz laika un enerģijas un reizēm vairāk nekā pilnas slodzes darbs kādā birojā, piedevām ir ļoti forši klātesot redzēt kā izaug bērni.
... Ko darīsi, ja vīrs pametīs? Ko darīsi, ja 30 gados attapsies bez pieredzes? Ko darīsi, ja nebūs pensija? Ko darīsi, ja.. Nopietni? Ko darīsi, ja iesi pa ielu un ķieģelis uz galvas uzkritīs? Varbūt vispār uz ielas nekad ārā neiet?