Skolas laiku atceros diezgan negatīvi, mācījos klasē skolā kurā nebija tie labākie bērni, jo rajons kurā tā atradās skaitījās ne visai labs, tā kā dzīvoju priekšpilsētā, daži bija nežēlīgi, varēja sist, spert, apsaukāt ļoti sliktos un pazemojošos vārdos, atsevišķiem kadriem bija acīmredzamas ģimenes problēmas, kas tagad analizējot atspoguļojās skolās. No labām ģimenēm fiziski un emocionāli vardarbīgi bērni nenāk, vardarbību iemācās ģimenē, kur vecāki savstarpēji risina šādā veidā attiecības, acīmredzot māti sita un lamāja tēvs, vai bērniem trūka mātes esamība un klātbūtne. Par dažiem šādiem bērniem man nav informācijas, facebook viņi nav, vai arī burtiski viena bilde.
Šobrīd skatos kā mani bērni aug bērnudārzā, un redzu, ka jau tie mazie kuriem ģimenē ir reālas problēmas, ir vardarbīgi pret citiem, viņi burtiski atdarina to ko redz mājās, gan rupji vārdi, gan fiziska citu bērnu aizskaršana, un viņi pat neapzinās ka tas ko viņi dara ir slikti.