Bērna uzvedība mājās pēc bērnudārza

 
Reitings 51
Reģ: 14.06.2019
Sveikas.
Problēma liela,un pat vairs nezinu ko darīt, kā rīkoties mūsu situācijā,mums ir 3 gadus veca meitiņa,kura uzsāka iet bērnudārzā septembrī. Gāja smagi, nu tikai 2 nedēļas paliek uz gulēšanu dārziņā.
Kā jau visiem bērniņiem var uznākt savi stiķi, niķi. Bet šobrīd mums katrs vakars pārvēršas pilnīgā vājprātā,tiklidz jāiet gulēt. Pēkšņi vajag konkrēti tās bikses vilkt, un nevienas citas, tad tiek meklēta maika, bet tieši tā ko vēlēsies, vannā jāiet, tas nekas ka es pirms 5 min.piedāvāju. Gulēt negrib iet ne pa kam, bet miegs nāk un acis spīd. Līdz ko sāku klāt gultu, tā ir viss, tiek pielikts punkts mierīgam bērnam, sāk raudāt un arvien trakāk un trakāk, līdz histērijai.
Un tā nebija līdz šim kamēr nebija bērnudārzs. Es teiktu tā-kā no bērnudārza ārā, tā bērns izmainās pavisam,arī klausīt nevēlas, bet dažreiz var forši sarunāt, izņemot vakarus kad jāiet pie miera.
Vēl tikko noprasīju audzinātājai, vai mans bērns vispār guļ diendusu, uz ko atbildēja ka guļ un pati pat ļoti priecājoties, jo sākumā arī tur nevēlējās gulēt. Nu ar dārziņu viss labākajā kārtībā ir, bet mājās ir vienkārši vāks. Man pēdējie nervi iet ārā. Tētis mums arī saķēris galvu un vairs nezinot kā rīkoties tādos brīžos ar meitu. Nolaižas rokas. Kā palīdzēt bērnam? Varbūt vajag doties pie ārsta uz konsultāciju? Es pieļauju, ka tāda veidā notiek kaut kāds protests, kā jau minēju šis sākās tiklīdz sāka doties uz dārziņu.
Lietojam šobrīd relaxen balzamu,bet šķiet ka neko nelīdzēs šis mums.
Baidos, ka bērnam šis var ieiet kā pieradums un tas tagad notiks visu laiku,vai sāks izturēties vēl trakāk. Visu laiku mēģinām sarunāt visu, visu, runāt un stāstīt, bet kā pret sienu. Man kauns jau iziet no dzīvokļa, ko tie kaimiņi domā, ka katru vakaru ir šāds cirks.
Paldies par jebkuru atbildi.
10.11.2019 20:50 |
 
Patīk
Reitings 3319
Reģ: 10.08.2019
LittleSun12 @ 05.01.2020 17:32
Es atgriežos. Mūsu vakari ātri palika mierīgi pēc ģimenes ārsta. Vispār viss bija palicis superīgi, uz dārziņu ar prieku kā iepriekš un arī mājās super mierīgi. Diemžēl viss mainījās,kad bērns no dārziņa atnāca ar saplēstu divdaļīgo kombi-bikses un jaka. Bikses pilnībā pāri ceļiem viss pa vīli, atrauts pat audums dupšu daļā ar visu šuvju vietu. Pēc šī mums sākās dārziņā raudāšana, pēdējās trīs dienas vispār līdz šausmām, ne par ko nevēlas iet, kliedz un dreb. Es nesaprotu, šis vairs nav īsti normāli. Audzinatajas ir informētas un jautāju, vai nav noticis kas tāds par ko man būtu jazin, viņas nezinot. Par uzvedību jautāju ceturtdien, kurā brīdī viņuprāt tāda palika, arī to nezinot. Vairs neko negaidīju, un pieteicu sarunu pie vadības. Ceturtdien viņa man pretī skrēja ārā no grupas, tik ļoti raudāja un sejā bija manāms uztraukums, bērns visu dienu gaidījis kad beidzot kāds būs pakaļ. Es biju šokā, paskatoties uz viņu šķiet, ka bērns būtu pārbaidīts. Mums vēl bieži nav mūsu viena audzinātāja, nāk aizvietotājas, rezultātā man pat nav kam jautāt par dienas gaitu, jo tās taču nav mūsējās audzinātājas.
Mēs pieļaujam domu izlikt uz maiņu dārziņu vai vispār izņemt uz kādu periodu. Bet vienam saprast šo visu situāciju ir grūti, jo neviens neko nav ne redzējis, ne dzirdējis.

Kā tas var būt, ka audzinātājas neko neredz un nezin? Viņas tur ir lai pieskatītu bērnus un sekotu līdzi situācijai,kas tas par sviestu. Un kāpēc bērns atnāca saplēstām drēbēm, to arī nezin? Kurā dirsā(es atvainojos) tās audzinātājas skatās ja neredz elementāras lietas, kas notiek apkārt? Kas par bērnu dārzu tas ir, valsts vai privātais?
Pēc aprakstītā spriežu, ka ir kaut kas noticis ar bērnu kāda trauma, bļaušana, purināšana, kāds ir ir kaut ko bērnam izdarījis tas ir 100% skaidrs. Strādāju ikdienā ar bērniem nu jau desmit gadus, esmu izgājusi dažādus kursus un apmācības, tāpat vien bērnam nebūtu tādas panikas ja jāiet uz bērnu dārzu, es nezinu, laikam meklētu kaut kādas mini slepenās kameras un liktu bērnam pie apģērba, kad iet uz dārziņu vai kaut kādas lietas, kas vismaz ieraksta skaņu, tur kaut kas nav tīrs, no vienkārša rakstura vai negribēšanas iet uz bd bērnam nebūtu tādu emociju.
05.01.2020 17:41 |
 
Reitings 51
Reģ: 14.06.2019
Es atgriežos. Mūsu vakari ātri palika mierīgi pēc ģimenes ārsta. Vispār viss bija palicis superīgi, uz dārziņu ar prieku kā iepriekš un arī mājās super mierīgi. Diemžēl viss mainījās,kad bērns no dārziņa atnāca ar saplēstu divdaļīgo kombi-bikses un jaka. Bikses pilnībā pāri ceļiem viss pa vīli, atrauts pat audums dupšu daļā ar visu šuvju vietu. Pēc šī mums sākās dārziņā raudāšana, pēdējās trīs dienas vispār līdz šausmām, ne par ko nevēlas iet, kliedz un dreb. Es nesaprotu, šis vairs nav īsti normāli. Audzinatajas ir informētas un jautāju, vai nav noticis kas tāds par ko man būtu jazin, viņas nezinot. Par uzvedību jautāju ceturtdien, kurā brīdī viņuprāt tāda palika, arī to nezinot. Vairs neko negaidīju, un pieteicu sarunu pie vadības. Ceturtdien viņa man pretī skrēja ārā no grupas, tik ļoti raudāja un sejā bija manāms uztraukums, bērns visu dienu gaidījis kad beidzot kāds būs pakaļ. Es biju šokā, paskatoties uz viņu šķiet, ka bērns būtu pārbaidīts. Mums vēl bieži nav mūsu viena audzinātāja, nāk aizvietotājas, rezultātā man pat nav kam jautāt par dienas gaitu, jo tās taču nav mūsējās audzinātājas.
Mēs pieļaujam domu izlikt uz maiņu dārziņu vai vispār izņemt uz kādu periodu. Bet vienam saprast šo visu situāciju ir grūti, jo neviens neko nav ne redzējis, ne dzirdējis.
05.01.2020 17:32 |
 
Reitings 51
Reģ: 14.06.2019
Liels paldies visām, saprotu ka tas ir tāds posms, kuram klāt nāk arī dārziņā uzkrātais. Mēs nolēmām arī konsultēties tālāk, pagaidām ceturtdien gaidām ģimenes ārsta konsultāciju un tālāk lai dod norādījumus.
Dažreiz ir tā, ka šķiet ka ar vecāku galvām vairs nepietiek. ?
Ja arī nekas ārkārtējs nebūs, ļoti gribētu cerēt, bet tomēr mums būs skaidrākas lietas par šo.
12.11.2019 08:37 |
 
Reitings 51
Reģ: 14.06.2019
XZY @ 10.11.2019 21:18
Mieru tikai . Esmu tam izgājusi cauri. Iemesls šādai uzvedībai ir nogurums, emociju piesātinājums. Ja tavs bērns bērnudārzā uzvedas lieliski, tad viņš gluži kā pieaugušais uzsūc sevī apkārt notiekošās emocijas, savas emocijas un pārdzīvojumu patur pie sevis, jo nejūtas pietokoši drošs vidē, starp jaunajiem cilvēkiem, taču mājās ir mamma un tētis, vienīgie cilvēki kas viņam ir vistuvākie un kuriem tieši tādā veidā spēj paust savas emocijas kas sakrājušās.
Vienīgais kā varat palīdzēt bērnam un ko nav viegli realizēt, ir ieviest režīmu, noteiktas darbības ik dienu, un būt saprotošiem, mierīgiem, uzklausošiem, pirms miega dienu no dienas ievies rituālus, ejat gulet ar vannu, 1-2 pidžammas un amen, tad pasaku, grāmatu, mīļmantiņu midzināšana(ir pat kas iegadajas lellu gultinas un ikvakaru liek gulēt mantas).
Galvenais nepavilkties līdzi psihozēm. Tas ir grūti. Ņem vērā ka bērnam ir 3 gadi, viņam tas ir grūts laiks.
Arī man bērns joprojām taisa totālus skandālus, diemžēl joprojām mēdzu iziet no rāmjiem, un kaimiņus satikt ir kauns :D
? vismaz es tāda neesmu vienīgā. Ļoti jācenšas saglabāt mieru, kas protams ir grūti, ar kliegšanu tāpat neko nerisinās tas nu ir skaidrs. Bērni arī prot labi manipulēt, dažreiz skatos kā viņa bļaustās un skatās uz mani, gaida manu reakciju kāda tā nu būs. ??
12.11.2019 08:35 |
 
Reitings 51
Reģ: 14.06.2019
feinulee @ 10.11.2019 21:26
Ja ir interese varu privāti nosūtīt materiālus, ko palasīt šī kursa, varbūt kas noder.
būtu jauki, labprāt palasītu par šo.
12.11.2019 08:32 |
 
Reitings 38
Reģ: 15.04.2017
Palasi par 3 gadnieka krīzi. Tieši 3 gadniekam ir raksturīgas asas emocijas un darīt visu pretēji. Pamēģini mazu brīdi ignorēt. Reizēm tas ir nepieciešams. :)
10.11.2019 21:29 |
 
Patīk
Reitings 3319
Reģ: 10.08.2019
Ja ir interese varu privāti nosūtīt materiālus, ko palasīt šī kursa, varbūt kas noder.
10.11.2019 21:26 |
 
Patīk
Reitings 3319
Reģ: 10.08.2019
Es šobrīd mācos par bērnu emocionālu audzināšanu, tieši nesen par šo runājām, ir tā, ka bērns pēc bērnudārza, skolas, auklēm, ir citādāks, jo viņam pa dienu sevi jātur 'rāmjos'. Bērna uzticības personas jeb piesaistes personas ar kurām bērns jūtas visērtāk ir vecāki, pa dienu bērns nav ar vecākiem, līdz ar to viņš zin un jūt, ka nevar atļauties tik daudz cik esot ar vecākiem, tādēļ ari vakarā tas viss 'nāk ārā'.
10.11.2019 21:25 |
 
10 gadi
Reitings 1529
Reģ: 27.03.2011
XZY @ 10.11.2019 21:19
3 gadi smilšu terapijai ir par agru.

Uz smilšu terapiju var vest bērnu no 2 gadu vecuma. :)
10.11.2019 21:24 |
 
Reitings 1368
Reģ: 04.02.2016
Bērnu psihoterapeits varētu palīdzēt izskaidrot situāciju, es pati konsultējos, bet man bija tā privilēģiha ka strādāju ar šīs profesijas parstāvjiem, līdz ar to nekautrējos lūgt padomus.
10.11.2019 21:22 |
 
Reitings 1368
Reģ: 04.02.2016
3 gadi smilšu terapijai ir par agru.
10.11.2019 21:19 |
 
Reitings 1368
Reģ: 04.02.2016
Mieru tikai . Esmu tam izgājusi cauri. Iemesls šādai uzvedībai ir nogurums, emociju piesātinājums. Ja tavs bērns bērnudārzā uzvedas lieliski, tad viņš gluži kā pieaugušais uzsūc sevī apkārt notiekošās emocijas, savas emocijas un pārdzīvojumu patur pie sevis, jo nejūtas pietokoši drošs vidē, starp jaunajiem cilvēkiem, taču mājās ir mamma un tētis, vienīgie cilvēki kas viņam ir vistuvākie un kuriem tieši tādā veidā spēj paust savas emocijas kas sakrājušās.
Vienīgais kā varat palīdzēt bērnam un ko nav viegli realizēt, ir ieviest režīmu, noteiktas darbības ik dienu, un būt saprotošiem, mierīgiem, uzklausošiem, pirms miega dienu no dienas ievies rituālus, ejat gulet ar vannu, 1-2 pidžammas un amen, tad pasaku, grāmatu, mīļmantiņu midzināšana(ir pat kas iegadajas lellu gultinas un ikvakaru liek gulēt mantas).
Galvenais nepavilkties līdzi psihozēm. Tas ir grūti. Ņem vērā ka bērnam ir 3 gadi, viņam tas ir grūts laiks.
Arī man bērns joprojām taisa totālus skandālus, diemžēl joprojām mēdzu iziet no rāmjiem, un kaimiņus satikt ir kauns :D
10.11.2019 21:18 |
 
10 gadi
Reitings 1529
Reģ: 27.03.2011
Sveika!
Esmu strādājusi par skolotāju skolotāju 7 gadus.
Bieži vien bērns mainās, kad atnāk pakaļ vecāki un mājās ir citādāks. Dārziņā ir paraugbērns, klausa, guļ un visu dara. Bet mājās viss mainās. Dārziņā ir savi noteikumi, ritms, bet vecāki paliek vecāki, kurus var neklausīt. Iespējams, ka bērns visu dienu cenšas noturēties grožos, bet aizejot mājās, tad visas dienas sakrātās emocijas nāk laukā.
Varbūt ir iespēja nedēļas vidū paņemt kādu brīvdienu jeb pidžamu dienas, kad var atpūsties un padarīt ko kopā vai nedarīt neko. Starpcitu, no cikiem līdz cikiem paliek dārziņā.
Bet nu varētu ieteikt arī konsultēties ar kādu bērnu psihoterapeitu, kurš praktizē smilšu terapiju, tā varētu saprast bērna emocijas un palīdzēt viņam.
10.11.2019 21:17 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!