Komentārus nelasīju, bet man bija situācija, ka tad, kad naudiņas bija mazāk, varēju iztikt, bet tagad, kad naudas ir pat 2x vairāk, visam ne vienmēr pietika. Sāku piefiksēt, kur tā nauda paliek un secināju, ka tērēju galvu reibinošas summas uz visādām līdzi ņemamajām kafijām un tml.lietām. Konstatējusi problēmu, sāku plānot izdevumus. Ekskluzīvos pārtikas produktus pērku "pa svētkiem", gatavoju garšīgu kafiju mājās no kapsulām (tas tāpat sanāk lētāk, nekā pirkt, piemēram, statoil kafiju) un pieleju klāt kādu sīrupiņu. Arī apģērbu un apavus vairāk nepērku, tikai tāpēc, ka liela atlaide, bet domāju, vai vajag, vai būs kur pievilkt utt. Arī uz kosmētiku un rotām - labāk iegādājos vienu kvalitatīvu preci, nekā iztērēju vairāk naudas lētās mantās. Turklāt nopērkot to vienu "labo" preci, kura ir arī dārgāka, liekas, ka esmu pamatīgi iztērējusies un vairāk to naudu neceļas roka tērēt :D Pārtiku savukārt pērku reizi nedēļā un tikai pēc saraksta, jo ļoti daudz naudas man aizgāja pēc darba ieskrienot kaut ko veikalā nopirkt. Es arī esmu no izšķērdīgajām, kapeikas skaitīt riebjas. Bet nu ieviešot šādas tādas korekcijas ikdienā, sanāk kaut ko atlikt vai vismaz novirzīt kādai ļoti, ļoti iekārotai precei (tad vismaz ir sajūta, ka nauda iztērēta lietderīgi un nav sajūta, ka tā vienkārši "pazūd" vai tiek noēsta).
Atvainojos, ka tik gari :)