Sveikas.
Kā sadzīvot ar otras puses kaitinošiem izgājieniem? Un kā savaldīties, neko neteikt?
Dažām varbūt liksies, ka es esmu traka, vai arī man ir pārāk augstas prasības bet.. došu piemēru.
Mana draugs, topošais vīrs, ir itkā ļoti inteliģents cilvēks, viņš ir ārsta un es sagaidu arī kaut kādu loģisko domāšanu no viņa puses. Teiksim, mēs braucam mašīnā, pa nezināmu pilsētu, viņš skatās GPS navigācijā, un apmēram 4-5x VIENMĒR kaut kur pašauj garām. Mēs vienmēr visur kavējam, jo šķiet, ka viņš nemāk elementāri pārvietoties ar auto. Es esmu sieviete ar 9 gadus mazāku braukšanas stāžu, un man nekad šādas ķibeles negadās.
Otra lieta, viņš, atvainojos par izteicienu, rij kā cūka, un tad kad ir pieēdies vienmēr iet kaut kur pagulšņāt. Es nesaprotu, kapēc viņš nevar paēst normāli, bet jāapēd uzreiz 3 porcijas līdz komai.... esmu mēģinājusi ko teikt, bet neklausas. Pie tam viņš nav arī līdz ar to ekselentā formā.
Vēl, viņš brīžiem runā galīgus suņa murgus. Es viņā klausos, skatos uz viņu, un bieži domāju - kā viņš vispār pabeidza medicīnas skolu...
Ir daudz daudz lietas, kas man sāk viņā ar vien vairāk kaitināt, un to sapratu tad, kad aptvēru, ka mums būs jāpavada viss mūžs kopā.
Kā man iemācīties uz to pievērt acis? Es brīžiem tik ļoti sadusmojos par šiem sīkumiem, ka negribu pat lai viņš man pieskaras, bet es negribu tādas attiecības, un es negribu taisīt skandālus par neko, bet tiešām viņš man ĻOTI kaitina, katru dienu...
p.s. Esmu ar viņu runājusi, bet man šķiet viņš neredz nekur problēmu..