Meičuki, padalieties ar pieredzi, kā jums, jūsu draugiem, radiem, paziņām gājis ar izvākšanos no vecāku ligzdas (mājas). Kādā vecumā bijāt, kāpēc izvācāties, ar kādām problēmām saskārāties utt. Jebko kas nāk prātā. Interesē ??
Citās valstīs tas ir normāli, ja bērni dzīvo pie vecākiem pat līdz 30 gadiem. Manā skatījumā var to darīt, bet tad nevar būt tā ka visu apmaksā vecāki un pats neko nedara. Ja strādā un krāj naudu dzīvokli vai kam tādam tad OK.
22 gadi. Sāku dzīvot kopā ar draugu un bija apnicis dzīvot pie vecākiem. Problēma nebija nekādas. Es pirms tam mājas biju katru otro dienu, jo strādāju un paliku pie drauga. Naudas problēmu nebija jo abi strādājam. Sakrāmju mantas un pateicu atā. Īsti nezinu pat kādas problēmas varētu būt. Vienīgi nauda un pārāk pieķērušies vecāki, vai arī ka nemāki organizēt savu dzīvi?
Izvācos ap 19/20 aizejot mācīties prom. Pēc tam brīvdienas sāku pavadīt pie drauga un mājās vairs īsti nebraucu. Kopš tā laika dzīvojam kopā. Tas viss notika dabiski, jo bija jāizvācas tāpat dēļ skolas. Grūtības...... Vienīgais pašam viss jāizlemj un pašam jāprot sevi uzturēt. Nesūta vairs naudu, lai varētu neko nedarīt. Noteikti, ja vecāki dzīvotu Rīgā vai Pierīgā +nebūtu otrās pusītes tad vēl tagad iespējams dzīvotu pie viņiem?? arī nekas traks nebūtu. Mans uzskats, ja kādos 25 gados un +dzīvo pie vecākiem ir nedaudz ērmīgi.