Vientuļā māmiņa

Brīdī kad uzzināju par grūtniecību viss bija kārtībā. Bet kad mazais jau bija vecāks par 12 nedēļām, tad mani pameta. Tā kā aborts nemaz nebija opcija.
Tā kā jau laiks pagājis esmu nomierinājusies. Dzīvoju ar vecākiem.
Bet sākas jauni brīnumi. Viņš uzskata ka bērns nav viņa un vēlas paternitātes testu.
Tad nu jautājums, kādas ir izmaksas tam un kā ir ar uzvārda likšanu, jo vēlos likt bērnam tēva uzvārdu bet viņš paziņo ka varēs likt viņa uzvārdu tikai pēc testa veikšanas.
?

Piekrītu ka abiem jāuzņemās atbildība! Tad ir jātaisa aborts, nevis jābojā dzīve sev vai otrai pusītei un vēljovairāk bērnam.

Devils_Bitch, ja viņam tagad jau nav nekādas intereses, tad diez vai ar laiku radīsies. Labāk tādu vīrieti laist vaļā. Ir mazs procentiņš, kad ,ja piedzims bērns, tad uzplauks tēvišķās jūtas, bet , ja viņam pret Tevi tagad nav nozīmīgu jūtu, tad tās tā pēkšņi neradīsies. Vai vajag mēģināt atgūt, piespiest kādu ar sevi dzīvot kopā? Manuprāt, Jūs abi būsiet beigās nelaimīgi tādā kopdzīvē, jo Tu apzināsies, kad viņš piespiedu kārtā ar Tevi dzīvo, Tevi tas grauzīs, bet viņš vienkārši jutīsies nelaimīgs, jo dzīvos kopā ar to ,kuru nevēlas dzīvot.
Jeb kura dzimtas pārstāvim nav labi melot. Ne ,tikai sievietes, bet arī vīrieši melo. Vīrieši arī mēdz melot, kad ir neauglīgi, lai varētu nodarboties ar sexu bez preža.
MGTOW101, ko darīt ar tādiem vīriešiem?
Ja patiešām abi izsargājās un notiek negadījums, tad nav jāvaino viena puse. Neviens neko tādu nevar paredzēt.

Paldies ka atgādinājāt, man preži vienmēr makā līdz.
A varbūt autore melo par izsargāšanos? Ko tādā situācijā darīt čalim?
Piemērs no cita topika >
Man labi zināma meitene (tolaik 18 gadi), esot attiecībās, sākumā lietoja kontracepcijas tabletes. Pēc tam, kad draugam pateica, ka ir stāvoklī, šis bija šokā. Mazliet vēlāk, sarunā ar viņu, atklājās, ka šai esot šķitis baigi jautri melot par to, ka lieto zāles, kaut gan patiesībā ļoti gribēja bēēērniņu, bet zināja, ka draugs nepiekritīs + cerēja, ka bērns liks šim sasparoties un šo bildināt (pēc pusgadu ilgām attiecībām). Tādas sievietes, manuprāt, vajadzētu sist un kaut. Sorry, bet man tas neliekas normāli, jo, ja šajā konkrētajā situācijā vīrietis būtu zinājis, ka viņam melo, gan jau būtu lietojis prezervatīvu vai vispār no seksa atturējies. A te pēkšņi - pārsteigums, vecīt, tev būs bērns, jo es tev meloju, ka lietoju zāles! Tiesa gan, karma agri vai vēlu nāk atpakaļ. Tagad savu bēēērniņu tik un tā audzina viena, jo vīrietis traģiski gāja bojā, bet pati nezina kā galus savilkt kopā, lamā valsti un visus apkārtējos, jo visi citi vainīgi, ka šī ar bērnu uz rokām nevar pasauli redzēt un karjeru veidot.

MGTOW101
Atbilde arī ir vārda “čaļi”. Nobriedušai sievietei tādi nav vajadzīgi un neinteresē. Turpretī VĪRIETIM pret bērnu nebūs nekādu kebildumu, ja sieviete ir svarīga. To saku ne no žurnālrakstiem, bet no reāliem piemēriem, kur savu paziņu lokā nedomājot varu 3 pārus nosaukt, kad tā saucamajā sievietē ar “piekabi” iemīlējās un apprecēja diezgan gudri un turīgi vīrieši.

miss99, nu bet taču sieviete vainīga, ka viņš ejakulēja.
Draudziņ, lai tev neviens tavu zelta vērto dzīvīti nesačakarētu - izmanto rociņu.

MGTOW101 @ 24.06.2019 21:24

Ja man draudzene paziņotu ka neplānoti palikusi stāvoklī no manīm, es būtu uz pamatīgas pauzes, nenormāli dusmīgs, tas principā man sačakarē visu turpmāko dzīvi. Bērns nav joka lieta tā ir nenormāli liela atbildība, gan finansiāli, gan morāli, gan visādi citādi.
Čalis gan jau nezināja kā rīkoties, varbūt aiz pieklājības sākumā vēl padzīvoja kopā. Es negribētu būt viņa vietā.
Pēc likuma vajadzētu būt tā ka ja abi vecāki nepiekrīt grūtniecībai, ir jātaisa aborts.
Vai arī ja sieviete izvēlās dzemdēt, bez vīrieša piekrišanas, tad uzņemās pilnu materiālo atbildību, lai man pēc tam nav jāmaksā alimenti.
Un nevajag mierināt ka atradīs citu čali kas mīlēs vientuļo māti + piekabi. Normāliem čaļiem vientuļās mātes ar sīko (vēl jo vairāk ar maziņu) ir liels sarkanais karogs.
Tā kā meitene savu vērtību vīriešu acīs ir pamatīgi nositusi.

A uzvilkt prezi uz sava draudziņa,lai draudzene nepaliek neplānoti stāvoklī? Vīriešiem arī jāuzņemas par to atbildību ne tikai sievietei.

Ja man draudzene paziņotu ka neplānoti palikusi stāvoklī no manīm, es būtu uz pamatīgas pauzes, nenormāli dusmīgs, tas principā man sačakarē visu turpmāko dzīvi. Bērns nav joka lieta tā ir nenormāli liela atbildība, gan finansiāli, gan morāli, gan visādi citādi.
Čalis gan jau nezināja kā rīkoties, varbūt aiz pieklājības sākumā vēl padzīvoja kopā. Es negribētu būt viņa vietā.
Pēc likuma vajadzētu būt tā ka ja abi vecāki nepiekrīt grūtniecībai, ir jātaisa aborts.
Vai arī ja sieviete izvēlās dzemdēt, bez vīrieša piekrišanas, tad uzņemās pilnu materiālo atbildību, lai man pēc tam nav jāmaksā alimenti.
Un nevajag mierināt ka atradīs citu čali kas mīlēs vientuļo māti + piekabi. Normāliem čaļiem vientuļās mātes ar sīko (vēl jo vairāk ar maziņu) ir liels sarkanais karogs.
Tā kā meitene savu vērtību vīriešu acīs ir pamatīgi nositusi.

Tu esi diezgan crazy,ja domā,ka šādu vīrieti tev vajag atgūt!
Lielākā sieviešu kļūda ir dzīties pakaļ vīriešiem, īpaši tādiem, kas uzzinot par bērnu, tomēr izlemj "zini, man nav jūtu", tad jautājums-kādas jūtas bija gultā? Pēc stāsta,saprotu,ka abi esat diezgan jauni, tā kā šāda uzvedība nav pārsteigums! Domāju,ka tu dzīvē tagad iziesi ļoti daudz dažādām mācībām cauri,bet bērnu gan vienmēr liec pirmajā vietā un esi laba mamma.
(Domāju,ka atsevišķos tavas dzīves posmos tas puisi gribēs veidot ģimeni,jo redzēs bērnu un etc.. bet neaizmirsti to visu,ko viņš "darīja" līdz tam)
Un par to vieglumu... viegli noteikti nebūs,jo tev nav vēl šīs "lielās" dzīves pieredzes, izglītības, neesi vēl sapratusi,kas un kā, bet, ja ir atbalstoši vecāki un draugi,tad tas būs pozitīvs bonuss, tā kā nepārdzīvo! :)

Puisi atgūt nevajag.
Atradīsi citu, kas pieņems tevi ar bērniņu un novērtēs jūs.
Ja vecāki vai vecvecāki var palīdzēt ar audzināšanu,.pieskatīšanu un varbūt pat ar mājvietu, tad noteikti viss izdosies un novēlu, lai bērniņš būtu lielākais stimuls, lai visu dzīvē sasniegtu, nevis iemesls kapēc visam pateikt nē un aizbildinaties ar to, ka ir bērns, audzini viena utt.

varbūt kadam ir ieteikumi kā atgūs puisi?

Atgūt nevajag, viņš jau tev laicīgi ir parādījis cik "lielisks" vīrietis ir - priecājies, ka tas notika ātrāk, ne pēc 10 gadiem.
Vai vecāki zina?
Man ir pāris paziņas kurām piedzima bērni 18-21 gadu vecumā un viņas audzinājušas bērnu vienas (bet ar vecvecāku palīdzību). Tagad, 10 gadus vēlāk, visām ir labs darbs, izglītība un jau palieli bērni. Katrā ziņā, ja izvēlēsies bērnu paturēt, tev būs nepieciešama palīdzība no ģimenes, un, ja cīnīsies un mierā nesēdēsi - viss izdosies.

Cik puisim un cik ir daži mēneši?
Iespējams, ka puisis nobijās, jo neviens šajā vecumā nav gatavs kļūt par tēvu un jūs esat kopā neilgi tātad viss notiek pārāk ātri un tur nav ko brīnīties.