Mani vienmēr izbrīna šādas sievietes, kas izvēloties sev nākamo veci, vispār nepadomā par bērnu, ja bērns jau pieaudzis un nav vairs jaaudzina, tad cita lieta.
Ja man dzīvē gadītos ka palieku viena ar bērnu, tad ojjj kādas "pārbaudes" būtu jaiziet tad nākamajam potenciālajam partnerim. Pieņemt un cienīt manu bērnu būtu viena no galvenajām prasībām, tas vīrietis ir svešs onkulis tam bērnam, nu tā ir, vīrietim nav obligāti tas bērns jāmīl un otrādi, bet ir jāspēj vienam otru pieņemt un atrast kopīgu valodu. Vēl kas, tikai ES izlemšu, vai tam vīrietim būs kādas tiesības audzināt manu bērnu un ja tādas tiesības es nedodu, tad par kaut kādu "sodīšanu" utt nevar vispār būt runas, man mans bērns būs vienmēr pirmajā vietā un nekad es kaut kādam vīrišķim nedotu lielāku nozīmi nekā savam bērnam, tākā pie kaut kādām nesaskaņām kas saistītas ar manu bērnu, vīrietis varētu staigāt tālāk un audzināt citas vecenes bērnus kurai svarīgākais ir ka tik bikšainis ir blakus...