Ko juus dariitu citaadi?

 
Reitings 3871
Reģ: 14.09.2015
Ja juus vareetu saakt dziivi no saakuma,ko juus dariitu savaadaak?Biezi cilveekiem uzdod sos jautaajumus un atbilde ir -dziivotu tiesi taapat.
Es tagad biezi aizdomaajos par so .Nav taa ,ka dziive sabojaata,dziivoju labi,bet reizeem ienaak praataa doma-kaa buutu,ja buutu izveeleejusies citu profesiju,citu viiru utt.
Dienas beigaas saprotu ,ka laikam visvairaak par visu, es kaaroju briiviibu!Taa atbilde tad buutu-gribeetu buut nepreceeta ,un straadaat darbu,kas nav saistiits ar mediciinu.
11.04.2019 17:19 |
 
Reitings 1052
Reģ: 29.01.2009
Lielos vilcienos man sava dzīve patīk. Un ticu, ka ja nebūtu piedzīvojusi konkrētos dzīves mirkļus, nebūtu nonākusi tur, kur esmu tagad. Esmu neizsakāmi priecīga par to, ka man šobrīd klājas ļoti labi - gan finansiāli, gan veselības ziņā, gan emocionāli.
.
Tas, ko es mainītu ar pašreizējo redzējumu - nebūtu tik daudz ballējusies skolas/studiju laikā un pinusies tajā laikā ar ne tik jaukiem cilvēkiem, lai arī mani neviens nevarēja pavilkt tik un tā uz kaut kādām sliktām lietām. Noteikti būtu studējusi ko citu, jo šie 6 izmestie gadi šobrīd man dzīvē neko nesniedz, strādāju citā jomā. Bet es jau pašlaik turpinu regulāri mācīties vēl un vēl, apgūstot tās jomas, ko labprāt būtu studējusi jau pašos pirmsākumos. Attiecībā uz mīlas dzīvi man nav ko nožēlot, jo nekas baigi negatīvs nav noticis. Bērnus gan būtu gribējusi tomēr pirms 30 gadu vecuma, ar tagadējo saprātu. Jo tomēr jūtu, ka paliek "veca mamma". Un, ja būtu sākusi agrāk tikt pie bērniem, tad arī to skaits droši vien būtu lielāks. Mazliet žēl izniekotā laika ar dažiem draugiem, kas nu jau vairs nav draugi. Un žēl, ka tad un vēl aizvien, esmu bijusi pārāk "bailīga" karjeras ziņā un vienmēr izvēlējusies drošākos variantus, nevis tos, kur sevi jāizaicina. Un labprāt nebūtu bijusi tik emocionāla un ievainojama kā savos 20+. Pēc 30 tomēr pašapziņa ievērojami pieaugusi.
.
Visi pārējie mērķi vēl ir sasniedzami joprojām. Ceļot, mācīties, attīstīt hobijus nekad nav par vēlu :)
12.04.2019 11:34 |
 
Reitings 2196
Reģ: 19.10.2012
Jā, aizdomājos par šo tematu... Un tiešām nevaru atrast nevienu būtisku lietu, ko darītu citādāk.. Esmu ļoti labā punktā savā dzīvē, nezinu, kā būtu, ja kaut ko darītu citādāk. Šobrīd kaut kā vairāk domāju par to, ko darīt tagad, lai turpinātu attīstību jau iesāktajā virzienā.
12.04.2019 11:31 |
 
Reitings 470
Reģ: 04.08.2017
Pilnīgi neko nemainītu, esmu ļoti apmierināts ar dzīvi un kur tagad atrodos. Es pat teiktu, ka tieši vissliktākie dzīves brīži, kuros tika pieņemti attiecīgie lēmumi, kas radīja ķēdes reakciju un kuri ir noveduši tieši tur, kur tagad atrodos. Protams, vienmēr var vēlēties kaut ko labāk un domāt "bet varbūt ja būtu darījis tā, tad būtu vēl labāk", bet to jau zināt īsti nevar, varbūt tas "būtu darījis tā" nebūtu mani novedis tur, kur tagad esmu.
12.04.2019 11:24 |
 
Reitings 70
Reģ: 19.04.2018
Laikam, ka būtu mācījusies kaut ko citu un varbūt nebrauktu prom no Latvijas. Bet kopumā es tiešām mīlu savu dzīvi! (l)
12.04.2019 11:02 |
 
Reitings 142
Reģ: 25.02.2017
Manā gadījumā noteikti izvēlētos citu profesiju, cītīgāk mācītos.
Ja runā par pēdējiem 2 gadiem, tad netaisītu tik kuplas kāzas cik man bija, bet vienkārši ģimenes lokā pavadītu šo dienu. Un noteikti nepirktu to mašīnu, kas mums ir tagad :-D:-D:-D
Vēl noteikti netērētu naudu tā, kā es to darīju kad biju jaunāka :-D:-D:-D
12.04.2019 10:52 |
 
Reitings 806
Reģ: 18.01.2018
Šādā jautājumā labākais ir tas, ka katrs pats sev atbild uz jautājumu, kas būtu jāmaina dzīvē, kā iegūt dziļāku jēgu sev. Ho kamēr Tevi negrimē pēdējai ballītei onkulis baltā halātā, vēsā telpā ar ledusskapjiem, tikmēr šos mērķus var sasniegt.
Bet sliktākais ir tas, ka slinkums/nevēlēšanās nekur nav pazudusi, un lielākā daļa joprojām neko nemainīs savās dzīvēs, jo negrib izkāpt ārpus komforta zonas.
Par sevi varu pateikt to pašu, pa ja apzinos, ka derētu vairāk ko pamācīties, ko agrāk noslinkoju, tad negribās joprojām, meklējot aizbildinājumus aizņemtībā, bērnos un tā tālāk. :-D
12.04.2019 10:29 |
 
10 gadi
Reitings 361
Reģ: 23.03.2013
Uj, esmu par to domājusi. Grēks sūdzēties- godīgi! BET tiešām būtu mazāk tusējusi pubertātes vecumā un vairāk mācijusies, kad jau vidusskolā mācījos labi, sapratu, ka tomēr ir robi, kurus vairs neaizlāpīsi.
Nebūtu tikusies ar saviem 2 ex, kuri mani aiz muguras krāpa un sāpināja. UUUNNN nebūtu izvēlējusies medicīnu kā savu profesiju... Pašlaik man ir brīnišķīgs darbs, jauka dzīves vieta, augstakā izglītība, bet es no darba esmu tā pārgurusi strādājos pāri pa 220+ stundam.:-|
12.04.2019 10:07 |
 
Reitings 4339
Reģ: 01.06.2014
Ir labi tā, kā ir.
Bet, iespējams, studētu kaut ko citu... Ko? Nezinu.
Un neveltītu savu laiku cilvēkiem, kuri to nebija pelnījuši. :-)
12.04.2019 09:29 |
 
Reitings 463
Reģ: 25.10.2012
Profesijas izvēles ziņā neko negribētu mainīt. Tā ir tā lieta par ko dzīvē ir izdarīta pareiza izvēle. Man ļoti patīk medicīna, jau kopš bērnības bija interese par to un tagad uz darbu eju ar patiesu prieku.
Lai gan dažreiz tomēr aizdomājos, kā būtu, ja būtu aizgājusi mākslas virzienā. Jo bija brīdis, kad svārstījos starp mākslas akadēmiju un medicīnu. Bet ar mākslu nodarbojos brīvajā laikā.
Toties privātajā dzīvē iet kā pa amerikāņu kalniņiem..drošvien tieši tā iemesla dēļ, ka nēesmu gatava atdot to savu brīvību un arī tāpēc, ka kaislības ir valdījušas pār prātu...Taču vienmēr esmu rīkojusies saskaņā ar sevi.
Manuprāt, vistrakākais būtu, ja jādzīvo pretrunās ar sevi.
12.04.2019 09:06 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
Neiztērētu tik ilgu laiku kopā ar puisi, kurš mani īsti nenovertēja. Nestrādātu tik ilgi pirmajā darba vietā. Ietu studēt uzreiz, ko es vēlos neviss, ko vecāki. Ātrāk sāktu mēģināt kāpt pa karjeras kāpnēm, veidot 100procentu pastāvīgu dzīvi neviss paļauties uz puisi.
12.04.2019 08:36 |
 
Reitings 920
Reģ: 25.09.2017
Pavadītu vairāk laika ar tiem man tuvajiem cilvēkiem, kuri nu jau ir aizgājuši aizsaulē, jo tā ir tā lieta, ko es sev joprojām īsti nevaru piedot.
Par pārējo...varbūt mainītu profesiju, ko studēju, bet tas nav tik būtiski. Tāpēc laikam nemainītu neko, jo esmu laimīga un man vairāk neko nevajag. Un to, ko vajag, to pagātnes lēmumi neizmainīs, to var izmainīt tikai mani nākotnes lēmumi:-)
12.04.2019 08:21 |
 
Reitings 27
Reģ: 18.08.2014
Es noteikti vēlētos kaut pagātnē vairāk būtu ticējusi sev un tam, ka viss pēc gadiem piepildīsies un es būšu laimīga. :)
12.04.2019 08:11 |
 
Reitings 53
Reģ: 24.02.2018
Ja varētu būtu piedzimusi citā ģimenē, kurā nav alkoholisma.
Nepīpētu.
Studētu klātienē un brauktu erasmusā.
Vairāk pievērstu uzmanību tam ko es pa tiešām vēlos sasniegt un darīt savā dzīvē!- šim man ir laiks un otrais arī ir labojams.
Man rodas jautājums, ko Jūs skaidri zinat, ka nākotnē gribētu darīt savādāk? Ko vēlaties mainīt? Tēma ir pagātni, bet to izmainīt nevar, bet šodiena un rītdiena ir tas laiks, kurā viss vēl var būt savādāk. :-)
11.04.2019 23:22 |
 
Reitings 1604
Reģ: 26.01.2016
Brauktu Erasmusā, kad mācījos tehnikumā.
Izvēlētos citu augstskolu, citu izglītību. Pamatskolā mācītos cītīgāk. Vecāki šķīrās un mani laikam bija piemeklējusi krīze. :-|
Būtu forši, ja ar ex būtu pārtraukusi attiecības pēc tam, kad vinam paslīdēja kāja, jo tie 2 gadi pēc tam ir zemē nomesti..nespēju uzticēties. Bijām 7g kopā, būtu bijuši 5g. Vismaz drusku mazāk.
Bet esmu laimīga tur, kur esmu tagad. Saprotu, ka priekšā ir brangas pàrmaiņas. Man vajag sapurināties un ar pilnāku krūti izbaudīt dzīvi. Ar lielāku entuziasmu darīt lietas. Pagaidām no mazās tik ļoti nogurstu gan emocionāli, gan fiziski, ka nav spēka tik daudz kā gribētos.
11.04.2019 21:59 |
 
Reitings 74
Reģ: 28.02.2014
Skolā cītīgāk mācītos angłu un vācu valodas. Profesija, darba vieta apmierina, bet pirms tam 2 gadus nomācījos pavisam ko citu. Atgriežot laiku atpakał, tos 2 gadus izmantotu lietderīgāk.
Ir daudzas mazas lietas, kuras mainītu, bet tas tā, nekas grandiozs. :-)
11.04.2019 21:48 |
 
Reitings 178
Reģ: 31.01.2018
Es nemainītu neko,jo es nebūtu nonākusi tieši tur,kur esmu tagad. Es negribu neko citu savā dzīvē. :-)
11.04.2019 21:34 |
 
Reitings 1830
Reģ: 02.06.2009
Man ir labi tā kā ir. Tikai vienu zinu- vairāk laika pavadītu ar mammas vecākiem pirms viņi aizgāja mūžībā. Uzdotu kaudzi jautājumu, uz kuriem tagad vairs neviens nevar atbildēt

Jā, tā arī viena no tādām lietām, kurai vērtību saprotu tikai tagad. Esmu jauna, bet man jau no vecvecākiem palikusi tikai viena vecmāmiņa,un tā pati maz ko var pastāstīt par saviem bērnības laikiem, jo daudz ko jauc un neatceras. :-/
Pusaudžu gados nebija svarīgi zināt par ğimenes vēsturi, bet tagad gribētos zināt tik tik daudz.
11.04.2019 21:22 |
 
Reitings 3871
Reģ: 14.09.2015
Vienmeer ,kad zvanu savai mammai ,uzdodu kaadu loti privaatu jautaaajumu no vinas "veciem laikiem".Runaajaam ar viiru vienu dienu,cik tomeer mees maz zinam par saviem vecaakiem.Vins tiesi par to iedomaajaas,atcereejaas savu mammu utt.Es nezinu,kaapeec man peeksni gribaas zinaat tos "nosleepumus",ja taadi ir.Varbuut tad vairaak saprastu,kaapeec esmu taada,kaada esmu.
11.04.2019 20:13 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Protams, ir lietas, kuras būtu forši izmainīt dzīvojot ar šīs dienas pieredzi - piem., nepītos ar ex, labāk saprastu, kuriem cilvēkiem veltīt vairāk un kuriem mazāk laika utt.
Bet, ja visi šie notikumi manu likteni pavērsuši tādu, kāds tas ir šobrīd.. tad neko nemainītu :)
Uzdotu kaudzi jautājumu, uz kuriem tagad vairs neviens nevar atbildēt.
+++
11.04.2019 20:07 |
 
Reitings 10509
Reģ: 13.12.2009
Neuzsāktu smēķēt.
11.04.2019 20:06 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits