Dzīves vieta

Grūti spriest par visu mūžu, bet vairumu savas dzīves esmu pavadījusi vienā novadā. Šobrīd, apstākļu sakritības dēļ, dzīvoju Rīgas centrā - nepatīk. Ar otru pusīti kaļam plānus kā izdevīgāk tikt atpakaļ uz pierīgu.

es pilsētā nē, bet laukos dzīvoju un gribu dzīvot, un gribētos, (vismaz pagaidām tā šķiet) visu mūžu dzīvot samērā tuvu, ne tālāk pa 30 km, no tagadējās dzīvesvietas.

Visu savu bērnību esmu pavadījusi uz “ čemodāniem “ :-D reizi vai pat divas reizes gadā mainījām dzīves vietu. Pārsvarā - gan Rīgas robežās. Bet tas bija tik ļoti - lieliski. Tiešām. Tas laiks, kad Tu esi bērns un ik pa laikam esi jaunā vidē un ar jauniem vienaudžiem ļoti norūda un iemāca komunicēt. Kā arī iemācīja - pārāk nepieķerties vietām, lietām un cilvēkiem.
Tagad pieaugot ir sanācis mainīt dzīves vietu jau - Eiropas un Krievijas robežā, un tas man dikti patīk. Tagad esot ar šo pieredzi, man ir grūti iedomāties - sevi vienā vietā vairākus gadus ( ok, vismaz gadu :-D ) tad dod iespēju iepazīt tik dažādus cilvēkus un es vienmēr esmu atbalstījusi domu, ka “ Visa pasaule ir manas mājas “ tā jau ir, visur es jūtos kā mājās.