Kas notiek ar cilvēkiem Latvijā?

Protams, ka divkārši standarti.
Savulaik nācās redzēt, ka divas lika savas ēdienu atliekas nevis konteinerā, bet ārpus tā uz zemes. Ēda klaiņojošie dzīvnieki un arī putni, žurkas. Runāja pretī sētniecei, speciāli ļoti agri rītos izlika atliekas un vēlu vakaros. Dzīvnieciņiem jāpaspēj paēst, pirms sētniece tikusi klāt atliekām, savākusi un iemetusi konteinerā.
Tā mīlestība pret dzīvnieciņiem viņām bija, tikai par cilvēkiem teica; paši vainīgi, ka maz pelna, bērni, kas sliktāk apğērbti esot norakstītā sociālā klase.
Prieks, ka tur sen vairs nedzīvoju.

Kad bija tas tracis par tiem dzīvniekiem - es brīnījos par cilvēku divkosību. Ķipa, Suni turēt badā un apieties tā - nav ok, bet turēt tādos apstākļos liellopus un pēc tam tos ēst - gan ir ok. Divkāršie standarti.

Dzīvnieki, bet protams, ka dzīvnieki te ir vērtīgāki, ne velti draugs ieteica dēlam, kuru interesē bioloğija, labāk kļūt par vetārstu, nevis cilvēku ārstu, ja vien nav talanta dārgajām ķirurğijas nozarēm. Ārstu konkurence vetārstu vidū daudz zemāka un cilvēki dāsni maksā par mājdzīvniekiem, savukārt lauksaimniekiem vienkārši NAV kur dēties un no maksāšanas vetiem izvairīties viņiem nav iespējams, lai kā gribētu.

Nez kāpēc Latvijā cilvēki vairāk uztraucas par dzīvnieku likteņiem, bet pret citu cilvēku nelaimēm pārsvarā izjūt dziļu vienaldzību.
Nupat, pēdējo nedēļu laikā bija divi, manuprāt briesmīgi, necilvēcīgi gadījumi, kur necilvēks ir medicīnas darbinieks. Vienā gadījumā ārsts sita meitenei, jo tā raudāja, otrā slimnīcas uzņemšanā pasūtīja mazu bērnu ar 40 grādu temperatūru, jo viņš nebija reģistrēts pie pareizā ģimenes ārsta. Un šie mediķi turpina darbu, varbūt saņemtot aizrādījumu, ka tā darīt nav smuki, jo, redz, nabadziņiem, pārslodze, tāpēc var sist bērnam! Ja Latvijā ir pieņemami, ka šādi cilvēki darbojas medicīnā, tad ko mēs te vispār varam runāt par par to, ka mājas nojaucējiem neienāca prāta, ka pagrabā kaķi.

Muļķības par Latviju kā ekskluzīvu vietu nežēlībai.
Kontraktora speciālists dzīvo Edinburgā, nebomžu kvartālā, normālā mājā, kur nabagi nevar nopirkt dzīvokli vai noīrēt tur dzīvokli.
Kad viņš studēja mağistros, viņa kaimiņš blakus dzīvoklī izmeta savu sīci pa logu. Sīkais raudāja, vecim bijis pohmelis un izmeta pa virtuves logu sīko. Tagad sēžot, tiesā teica, ka sāpējusi galva un raudieni šo uzvilkuši.

Latvijā arī pret cilvēkiem neizturas īpaši labāk. Daudzi brauc dzērumā, ir nelaipni, rupji, vienaldzīgi. Nav normāli, ka ir jācer uz labu garastāvokli, lai saņemtu labu attieksmi. Nav normāli, ka bērns var viens pats nosalt mežā, jo sabiedrībā sākusi morāli pūt. Nav normāli, ka bērns nomirst no bada, jo vecāki pārdozējuši, bet bāriņtiesa vecākiem dod 101 iespēju laboties. Nav normāli teikt, ka viss valstī kārtībā, jo pašam labi, ignorējot līdzcilvēku ciešanas. Īsāk sakot - Latvijas sabiedrība lēnām degradējas.

Šis trakums notiek ne tikai Latvijā. Saknes meklējamas cilvēku nežēlībā

Par kaķīšiem runājot.. Vēl nesen vienā no mikrorajoniem notika masveida sterilizācija un kastrācija. Nezinu, kas to organizēja, bet tās nabaga kaķenes pēc narkozes un ar brūci starp kājām meta pagrabā. Liela daļa tā arī neizgāja..