Sievišķība un ilgstošas attiecības

Par šo tēmu jau ir visādi joki. Tā attieksme mainās ne tikai no sievas puses, bet arī no vīra puses.
..
Pēc komentāriem spriežot, pasaulē bez izskata nekas cits neexistē. Tas, ka sieva pretēji iesākumam kļūst par raganu, bet vīrs par slaistu, laikam neskaitās.

Es nekad nesaprotu cilvēkus, kas pa mājām var staigāt nesmukā apģērbā. Jā, tās ir mājas un tā, bet es tāpat vienmēr cenšos piemeklēt ērtas, bet glītas drēbes arī mājām, jo uzreiz foršāka sajūta. :D

nav mainījusies, mēs abi izskatamies arvien labāk :D
bet piekrītu viedokļiem par to, ka motivācija uzturēt formu un pucēties nav lai iepatiktos vīriešiem, bet, lai patiktu sev.

Sevi kopju neatkarigi no viriesa esamibas vai neesamibas, jo man patik but sievietei. Absoluti neatbalstu « ka tik ertak, sneakers un sweatpants » trendu.
Esot ilgtermina attiecibas, izskatam pieversu pat vel lielaku uzmanibu,it ipasi majas. Neviens virietis, ar mani dzivojot, nav redzejis mani nekoptu un noplukusu, neskutam kajam vai netiriem matiem.
Ka jau te mineja, palaisanos izskata zina ar virieti pie saniem, uzskatu par necienu pret savu partneri. Es tacu ari negribu, lai mans virietis staiga ka pagadas un uzaudze riepu.
Konkreti manam virietim par so ari ir loti strikts viedoklis, kas sakrit ar augstak mineto. Ari sieviesu « jabut forma, jo vasara nak un pludmale jaizskatas labi » vins uzskata par visparako necienu, jo ka nakas, ka, paradoties bikini svesiniekiem, formas ir no svara, bet tas, ka izskatas gulamistaba savam virietim, ir mazsvarigi.

notika Pretēji kā minēts tēmas pieteikumā, svars strauji pazuda attiecībām sākoties un tāds arī ir jau vairākus gadus.visādi citādi arī arī kļuvu vēl uzmanīgāka pret sevi, savu izskatu un arī nelabās rakstura iezīmes vairāk cenšos izskaust, kā tad kad dzīvoju viena.

Es pucējos priekš sevis, nevis priekš kāda cita, tas man vajadzīgs labai pašsajūtai. Attiecību dēļ nekas nav mainījies.

Visam ir jàbùt normas robezàs. Pàràk liels laikais svars var but nepatikams gan sev, gan otrajai pusitei. Higèna ir passaprotama lieta. Bet pamatà, ipasi nesatraucos par to, lai izpatiktu otram. Tapat ar gadiem busim vecas un grumbainas, un ja virietis ir kopa ar tevi tikai slaidàs pècpuses dèl, tad tas ilgi neturpinasies, atradis svaigàku. Labak ir iemilet otru personibas/rakstura del, izskatas ir mazsvarigs. Bet kaa jau piemineju - normas robezàs. :-)

Ja sievietes dzīves centrā ir viņa pati nevis mērķis dabūt vīrieti, tad tā nemaz nevar notikt :-)
Drīzāk piekrītu šim variantam:

It īpaši piedomāju, kā izskatos mājās - ja agrāk, kad biju viena, varēju atļauties uzvilkt mugurā kas pagadās īpaši nedomājot kā izskatos vai pāris dienas staigāt neizmazgātiem matiem, tad tagad vairs tā neatļaujos.

Tas varbūt nav par atļaušanos, bet vienkārši negribās būt noplukušai vīrieša klātbūtnē, gribās būt skaistai, smaržīgai, sapucētai :-P

Es teiktu, ka mazliet ir gan tomēr mainījusies attieksme - tagad, esot attiecībās vairāk domāju pie tā kā izskatos, rūpējos par savu izskatu un sportisko formu. It īpaši piedomāju, kā izskatos mājās - ja agrāk, kad biju viena, varēju atļauties uzvilkt mugurā kas pagadās īpaši nedomājot kā izskatos vai pāris dienas staigāt neizmazgātiem matiem, tad tagad vairs tā neatļaujos. Manuprāt tā ir necieņa pret sevi un pret otru - pārstāt rūpēties par savu izskatu. Nekad neesmu sapratusi sievietes, kas tā dara. Un pēc tam brīnās, ka vīrs krāpj.

Es pašā sakumā pieņēmos svarā par ~10kg:-D:-D:-D.... Pēc tam sapratu ,ka attiecības tak nav iemesls sevi nolaist ,nometu svaru,sāku atkal skriet un vēl vairāk rūpēties par sevi.(l)

Galīgi neatbilstošā tēmā esmu aizsākusi diskusiju