Protams, mainījās ļoti, jo, kamēr bērns nesāka iet dārziņā, ar bērnu biju kopā praktiski 24 stundas diennaktī. Protams, reizēm izskrēju kaut kur arī viena - brīvdienās vai darbdienu vakaros, kad vīrs bija mājās. Bet mums nebija un nav neviena palīga, tiekam galā tikai divi vien.
--
Bet citādi uzskatu, ka daudz foršāk ir tagad, kad esam vecāki, jo bērns sniedz neizsakāmu prieku. Un tā mīlestība, ko jūti pret savu bērnu un ko saņem no viņa ir nenovērtējama.
--
Nezinu, kā sapratu, ka esmu gatava. Vienkārši vienā brīdī sapratu, ka gribu būt mamma.
--
Izmaksas neskaitu. Droši vien, ka pieauga, bet, ja ņem vērā, ka pats tērē mazāk (jo nav laika izklaidēm, nevajag pirkt lietišķu apģērbu darbam), tad viss līdzsvarojas.
--
Cik iztērēsi bērnam, ir ļoti atkarīgs no pašas. Apzinos, ka bērns iztiktu ar daudz mazāk mantām un apģērba, ja vajadzētu, bet man patīk un ir iespēja nopirkt, tāpēc arī to daru.