Darba kolektīvs

Attieksme nu kā jau attieksme viens otru aprunā,bet lai jau.
Kolēģes jaunas nāk klāt gandrīz katru trešo mēnesi .

Man viens ir kam ko var izrunāties darbā,bet tā eiju uz darbu strādat nevis draudzēties.

Kolektīvs kā jau kolektīvs. Tā kā pēdējo 2 gadu laikā ir diezgan daudzi darbinieki nomainījušies un vietā nākuši gados jaunāki, paliek stipri labāk. Veco odžu, kas aprunā privāto dzīvi, seksuālo orientāciju, ģērbšanās stilu ( un visu citu, kas neatbilst viņu standartiem) skaits mazinās. Un līdz ar to arī ietekme un tieksme citus paraut līdzi.
Tagad, pat ja nepatīk kāds, diži neizrāda, vai, ja kas ļoti nepatīk - pasauc divatā malā un izrunājas, kas nu sakrājies. Aizmugurējā aprunāšana vairs nav cieņā, ja dzird - tur gan var izvērsties skaļš skandāls uz vietas.
Runājot tieši par mani - lai gan gāju ar domu, ka uz darbu eju tikai strādāt, laika gaitā ir izveidojusies viena ļoti tuva draudzība (arī ārpus darba laika) un 1 uzticības persona darbā, ar kuru var izrunāties. Man tas ir daudz :-D

Man ļoti patīk mans darba kolektīvs. Iepriekš bija vairākās vietās gadījies Jetta gadījums vai tāds, kur itkā kolēģi kopumā ir OK, bet ir 3 odzes, kas bojā atmosfēru. Esmu arī izbaudījusi kā ir būt mazliet atstumtai, jo neeju gandrīz katru vakaru pēc darba uz bāru, lai dzertu kopā ar kolēģiem un priekšnieku, brīvdienās līdz komai. Šobrīd ar kolēģiem ir ļoti draudzīgas attiecības, pirmdienu rītos pastāstam viens otram, ko labu esam sadarījušies pa brīvdienām, ir cilvēki kuri padalās ar kādu privātās dzīves notikumu vai vnk kaut ko no sērijas "nevaru dabūt savu bērnu mācīties". Esam pāris reizes arī realizējuši kopā kreizī spontānas idejas, tāpat bieži kāds atnes našķus un visus pacienā. Neeju uz darbu meklēt draugus, bet atmosfēra tomēr ir svarīga.

Kolēģi ir Ok, izpalīdzīgi un atsaucīgi darba un citādos jautājumos. Bet brīvos brīžos ļoti mīl tenkot, aprunāt gan citus kolēģus, gan visus citus viņām pazīstamus cilvēkus. Uzturu koleģiālas attiecības un neko vairāk.

up

Es uztveru kolēģus kā kolēģus.
Ir zolīds kolektīvs, kurš, ja arī kāds nepatiks, tad reti, kad to izrādīs. Ir arī kolektīvā daļa izveidojuši draudzību. Aprunāšana aiz muguras nav. Pa retam kāds kādam ieknābj publiski:-D

Man ir forši tiešie kolēģi, bet daļēji piekrītu KindaPsycho, neuztveru kā draugus. Tas gan nenozīmē, ka savstarpējā komunikācija un attieksme nav draudzīga, jo mums ir jāstrādā komandā, līdz ar to draudzīga vide jārada pašiem, lai darbs ir veiksmīgāks. Laikam atšķirībā no draugiem, vairāk piedomāju ko un kā saku. Kaut kā tā.

Tāds diemžēl ir.

Vadība katreiz jaapmāca ar jauno tehniku darboties. Piemēram, kā ieslēgt datoru, diemžēl.

Mocheato :-O WTF, kas tas par kolhozu. :-D:-D

It kā normāli cilvēki, palīdzēs, ja vajag, neesmu arī dzirdējusi, ka diži kāds klačotos. Bet es kolēģus nekad nevienā darba vietā neesmu uztvērusi kā draugus, tie vnk ir cilvēki ar kuriem man jāpavada diena vienā darbavietā un viss.

Tehniski man ir vienalga, 18 gadi vai 118 gadi cilvēkam.
No idiotiem sekmīgi esam tikuši vaļā, kamēr strādā labi, nekas cits mani nesatrauc.

Kolektīvs tīrās šausmas!!!
Kolēģi, sevī iegrimuši. Kolektīvā, gluži kā Nikolai - trīs odzes 50+, kas jaucās kur nevajag. Vadība - vecmodiga, iesikstējusi, neprofesionāla un mīl intrigas. Vadība katreiz jaapmāca ar jauno tehniku darboties. Piemēram, kā ieslēgt datoru, diemžēl. Brīnos kā tādam cilvēkam ar absolutam nulles Zināšanām ir uzņēmums jau ntos gadus.
Vēl Noklausās ap stūri sarunas, tāpēc darbā nezvanu nevienam tuviniekam. Un nestāstu par brīvdienām un dzīvi kopumā. Jo zinu, ka no odzēm būs pārmetumi.

:-)

Labs kolektīvs. Strādāju apmēram 120 cilvēku kolektīvā, pazīstu gandrīz visus un gandrīz ar visiem varu sastrādāties. Ar tuvākajiem kolēģiem ļoti labas attiecības, ļoti viegli sastrādāties. Ir tikai viens vienīgs cilvēks, ar kuru es neprotu sastrādāties un kurš man līdz sirds dziļumiem riebjas. Absolūti rupja, histēriska sieviete pensijas vecumā. Bet man par mierinājumu, nepazīstu nevienu kolēģi, kam ar viņu būtu kaut cik normālas attiecības, viņu viss kolektīvs neieredz. Iemesla atlaist nav - darba laiku ievēro, pienākumus pilda labi, bet brīnos, kā viņai pašai nervi tur atrasties kolektīvā, kurā viņu visi neieredz.

Kolektīvs liels, cilvēki dažādi, es uz darbu eju strādāt, draudzības un čupošanās nevēlos, vēlos neitrālas, pieklājīgas un draudzīgas darba attiecības. Gados jauni cilvēki pamatā pieturas pie tā, ka darbs ir darbs, bet vecāki (sievietes ap 50) dažreiz ir nepatīkamas komunikācijā, lien iekšā cilvēka privātajā dzīvē, jautā par veselību, apspriež pieņēmumus par cilvēku seksuālo orientāciju, ir viena sieviete, kas mūždien skaudīga, nepārtaukti runā, ka tikai viņai slikti, citiem viss ir.
Kopumā kolektīvs nav no sliktākajiem, jo tāpēc, ka liels, varu atrast patīkamus kolēģus un ikdienā vairāk kontaktēties ar tiem. Diemžēl arī nevaru izvairīties no trijām 50-gadīgām klaču bābām.
Vēl ir viena sieviete, kurai ir šopaholisms, tiek pirktas akcijas preces nenormālos kvantumos un tās kastēm un maisiem tiek krautas mūsu ofisa telpā. (e)

Pirmajā darbā, kur nostrādāju 6+ gadus, bija grūti aiziet, jo biju piekērusies cilvēkiem. Pat nevarēju iedomāties iet prom, jo cilvēki tik forši likās, bet gadījās apstākli, kad vajadzēja, lai aizstāv mani un tad arī redzēju, cik daudziem tad patiešām interesēju, kā cilvēks, bet kuri “draudzējās”, jo labi darbu darīju. Aizgāju. Nākamajā darbā aizgāju ar pārliecību, ka strādāt eju, jo naudu vajag un darbs interesants, nevis draudzēties eju. Un tik labi likās - izdari darbu, ej mājās un pavadi laiku ar gimeni/ draugiem, nevis tusējoties ar kolēgiem kā iepriekšējā darbā

Kolēģi ir jauki, mani gan īpaši neuztrauc vai mani aprunā vai nē, gan jau kaut ko pasaka, jo visi viens par otru kaut ko pasaka. Kolēģi nav apmierināti ar darbu, līdz ar to ikdienā diezgan daudz sarunas par neapmierinātību.
Lielākais darba mīnuss ir vadība, diezgan vaja, maz zinasanu, nav velme neko darit,nav motivacija, gruti pienemt, ka tadu cilveku vel tur :/, var but ari neadekvata uzvedībā pret kolēģiem.
Kopumā - man pietrūkst iepriekšējais darbs :-D, tur bija ļoti patīkama vadība, patiesi priecīgi cilvēki.

Izdomās par visu. Kolēgei bija grūtniecības laikā mazs vēders. 6 mēnesī pat īsti pateikt nevarēja, ka meitene stāvoklī. Izdomāja, ka bērns izkritis. Pusmūža korkas. Vadītāja ir Dievs ( pēc vińas uzskatiem). Zsvētku dāvanā sañēmām katrs par roku ziepju pudelei. Lai vieglāk daźiem slīd...:-D vienmēr uzvelkos, atvainojos.

Jebkura kolektīva iekšējo atmosfēru nosaka vadība. Ja vadībai patīk klačoties un vērpt intrigas, tad arī darbinieki tā darīs. Savukārt, ja vadītājs iejaucas un jau saknē nocērt visas, es atvainojos, huinas, tad kolektīvs būs, ja ne draudzīgs, tad vismaz nekritīs viens otram uz nerviem.