3 kursa biedrenēm studiju laikā ir piedzimuši bērni. Divas sāka studēt jau esot stāvoklī, viena sāka plānot bērnu jau studējot. Iemesli katrai savi, kādēļ tieši tādā secībā bērns un studijas. Tā pat katrai savi ģimenes apstākļi un atbalsts mājās. Tā, kurai pirmajai piedzima bērns, saņēma vislielāko nosodījumu no pasniedzēju puses. Bet ne tādā veidā, ka bērns te lekcijās kviec, kā te daža laba izteicās, bet gan tādā veidā, ka viņai būtu jāsēž mājās ar bērnu, un studijas nokārtot nevarēs, tāpēc nav vērts pat mēģināt te nākt uz lekcijām. Viņa pierādīja, ka viens otram netraucē. Tikai dažas reizes pašā sākumā ņēma līdzi uz lekcijām, bet visus darbus nodeva laikā, visu paspēja, un arī bērnam varēja veltīt pietiekami daudz laika. Otra, izdomāja izmantot iespēju, ka ir bērna kopšanas atvaļinājumā, lai iegūtu vēlamo izglītību. Vēlāk gan atzina, ka bija grūti, it īpaši, ja kādu dienu bērns visu dienu gribēja pa rokām un tikai pie mammas, bet viņa zināja, ka jāraksta kāds darbs studijām, bet vienkārši nevar to izdarīt ar bērnu uz rokām. Uz lekcijām laikam tikai kādas 2 reizes paņēma līdzi. Trešā palika viena pati ar bērnu, tādēļ lekcijas apmeklēt nevarēja un pieņēma lēmumu pāriet uz mācībām sestdienās.
Kursa biedri visi bija atbalstoši. Nevienam bērns lekcijās netraucēja vai vismaz neizrādīja, ka traucē. Un kā jau teicu, ka pasniedzēji nosodoši izturējās tikai pret pirmo, bet tālāk jau saprata, ka mūsu kursam bērni netraucē iegūt izglītību. Gan jau bija pasniedzēji, kas iedeva kādas atlaides, bet tā pat bija arī pasniedzēji, kas stingri noteica, ka nekādas atlaides nevienam nebūs, visiem neteikumi vienādi.
Protams, ka ir grūti apvienot bērnu un studijas. Nu bet arī darbu un studijas dažreiz ir grūti apvienot, bet ja ar mazuli var pasēdēt bērna tēvs, kamēr mamma uzraksta referātu, tad nu nevar atļauties aizsūtīt kādu radinieku uz darbu, lai pastrādā manā vietā, jo man vajag pāris stundiņas, lai uzrakstītu referātu.