Attiecības ar vīra māti

Un jā, izlēmu pirmdien rakstīšu atlūgumu.

Nezinu, kādas Tev attiecības ar vīru ikdienā, kad vīra mātes nav klāt un nejauc Jums gaisu, bet....
Ja jau vīram viss šķiet kārtībā, un viņš netic, ka vīra māte kopā ar māsu aizmuguriski šādas spēles spēlē, un arī visticamāk negrib to zināt, tad viņam Tu visticamāk skaities tikai bērnu māte ar visām ekstrām, ko dod sieviete attiecībā pret vīrieti.
Aiziesi no darba un tālāk? Dēļ, kā? Lai nebūtu jāatstāj bērns pie vīra mātes? Un pretī upurēsi sevi, kļūdama pilnībā atkarīga no vīra. Nekas tur nākotnē labāk nebūs. Drīzāk mainīsies vīra attieksme pret Tevi, jo Tu būsi pilnībā atkarīga no vīrieša.
Problēmas nevar atrisināt nomainot darbu pret mājās sēdēšanu.
Ja gribi cieņpilnas attiecības, tad sāc ar savu uztveri pret apkārtējiem. Iemācies sevi turēt augstāk par tiem, kas no pakaļas Tevi aprunā. Stingri novelc līnijas, kas ir pelnījuši Tavas raizes un, kas nav ne grama pelnījuši. Runā ar vīru. Nav normālas attiecības, ja vīrs uzskata, ka sieva melo. Kāda jēga tad kopā būt, ja jau tāda melīga sieva. Būtu tā kā jāšķiras, ja tādā līmenī uzskati pret otru.
Ja nevarat iztikt bez vīra mātes bērnu pieskatīšanas, tad uzdod sev jautājumu, kā ar šo tiek galā ģimenes, kam vecmātes nedzīvo pa rokai. Kaut kā galā tak tiek.

Paldies Jums meitenes. Man tiešām nebija ar ko aprunāties par šo situāciju. Un jā, izlēmu pirmdien rakstīšu atlūgumu.

Annie, bērns visu jūt, that s the answer ;)
Forši, ka puikam ir savas domas un raksturiņš!(l)
Piekrītu, nesaprotu, kāpēc vīram neko nevajadzētu teikt. Žēl, ka neieklausās Tevis teiktajā.

Pat nedomā vēl attaisnoties un kaut ko no savas kabatas par viņu murgiem maksāt. Tev kā pārdevējai alga tādiem brīnumiem baigi lielā? Un es vēl apsvērtu, vai patiešām tā strādāšana atmaksājas, ja jāalgo aukle un plus brīvdienām ar šitādu grezeli nervi jātērē. Padomā, ja viņas attieksme ir šāda, kā tas ietekmē mazo? Viņam nav tādā vecumā attīstīta kritiskā domāšana, lai saprastu, ka omei putni galvā.
Izskatās, ka vīram nekāds baigais mugurkauls nav, ja tas, ka ğimene tiek aprunāta pa cilvēkiem, viņam ir pieņemams variants. Es laikam patiešām uzrakstītu atlūgumu un sēdētu mājās ar mazo. Pašai būtu mierīgāk un mazajam gan jau arī. Bet ja vīram kādas pretenzijas, lai sāk risināt situāciju ar māti. Varbūt tad viņam smadzenēs nosēdīsies, ka tā patiešām ir problēma.

Es viņai neko neuzspiežu. Ir gadījumi, kad nav kur atstāt, ja man būtu vecāki vestu pie saviem , bet man tādu nav.

Nu vecmammai nav pienākums mazbērnus pieskatīt, kad vien bērniem ievajagas. Ir jau strādājošas omītes, kuras turpina gan aktīvi strādāt, gan piedalās sociālajā dzīvē un viņām nemaz neatliek laiks bērnus paņemt auklēt - tādā ziņā viņas saviem bērniem nesanāk liels palīgs, bet ar to jārēķinās, ka omei var būt sava dzīve un tas, ka viņa ir ome nenozīmē, ka viņai uzreiz jākļūst par bezmaksas aukli. Viņa bērnus pieskata tad, kad var. Cits jautājums - ja negrib. Bet, ja viņa negrib, uzspiest to viņai arī nevar.
Šajā gadījumā bērnu viņai atstāt vajag tikai tad, kad galīgi nekā citādi nevar.

Es jau labu laiku domāju pastrādāt vēl lidz decembrim un iet prom , kamër mazajam vēl nav dārziņš

Es gan nesaprotu, kā Tu šādā situācijā vari būt ar mieru pie viņas atstāt bērnu. Cik bērns liels? Vai pats neko nesaka?
--
Es nepatīku vīramātei, viņa man arī nē. Bērna klātbūtnē neko sliktu par viņu nesaku, viņa, cik zinu, neko viņam sliktu nav darījusi, bet jau kopš 2 gadu vecuma bērns nemaz ar viņu nedraudzējas. Ciemos atsakās braukt, pēdējā reizē, kad bijām aizbraukuši, praktiski nekomunicēja un nepārtraukti prasīja, kad brauksim projām. Un pēdējās reizēs saka tetim, lai brauc viens pie saviem vecākiem, ka viņš nebrauks (puikam 3 gadi).

Bet tas berns ir vinas mazberns, vinas dela berns, nav ta, ka vina aukle tapat vien... virs taka varetu parunat ar mati(t)

Kamēr bērnu atstās pieskatīt vecmammai, tikmēr arī neko īsti nevarēs mainīt. Nedirsīs jau pretī, nepārtrauks kontaktu ar personu, kuras palīdzību vajag, jo citādāk nebūs bezmaksas auklīte. Šajā gadījumā te svarīgāks, lai brīvdienās būtu, kas pieskata bērnu. Gaidi, kad pienāks rinda bērnudārzā un tad brīvdienās ņem auklīti un pātrauc kontaktēties ar viņu, bet līdz tam nekas neatliks kā visu paciest!

tagad būsi pieņemta ģimenē?

man nevajag, lai tā pieņemtu, bet lai nevāras apkārt, pēc tam tie , kas mani pazīst stāsta, ka viņa apkārt runā, ka dēls audzina svešu bērnu, vienkārši cilvēciski pieriebies klausīties

RedJasper kad pirmo reizi gaidīju bērniņu un tagad , kad gribējām otru. Divas spontānās grūtniecības un viena veiksmīga.

Pat, ja uztaisītu tās DNS analīzes un rezultātos bērns parādītos, ka ir viņas dēla, Tu domā, ka attieksme pret Tevi no tā mainītos? Ka viņas atvainotos, cik nelabas, nejaukas ir bijušas un ka tagad bērns būs viņu mazais lolojums un tagad būsi pieņemta ģimenē? Es nedomāju vis. Visdrīzāk viņa ir ragana un tāda arī paliks, un rezultāti tur neko nemainīs.

Izskatās, ka vīramātei nepatīc. Tā ir subjektīva nepatika pret Tevi, viņa noteikti nav apmierināta, ka esi viņai vedekla, kur nu vēl viņas mazbērnu māte. Bet nu un? Ja Tu viņai un mazbērns tik ļoti nepatīkat, tad nevajag arī. Pacel galvu augšā un neizej uz kontaktu, nelūdz viņai neko, esat patstāvīga ģimene un nodali to omi nost no jūsu dzīves. Nedomāju, ka DNS analīzes daudz ko mainītu.
Nevarat atļauties aukli? Vai tāpēc vajag tās labās attiecības? Ko Tev dotu kaut neitrālas attiecības ar viņu? Ka ir kas bērnu pieskata šad un tad?
Tu esi mēģinājusi sadraudzēties un nodibināt kontaktu. Ja viņa to nevēlas, tad Tev to nevajag arī. Ir, protams, žēl, bet padomā arī par savu labsajūtu ģimenē.

Kāda vēl naudas dalīšana uz pusēm. Lai māte ar meitu, tad met tam dns vai arī aizveras ( es tieši tā arī pateiktu).
Tev nav jāmēgina tagad būt jaukai pret cilvēku, kurš nāk tavā mājā un bārsta apvainojumus. Maksimāli izvairītos no satikšanās un palikšanu divatā ar šādu personu!
Vīrs netic? Vins domā, ka to no izdomā, jo?
Ieraksti jūsu sarunu un lai paklausās. Man būtu loti nepatīkami, ja vīrs man neticētu!

Lai taisa DNS testu,ļauj viņai,ļauj šajā izpausties, bet nepieliec ne kapeikas, lai viņa pati arī maksā.:-D Tas moments , kad viņa sāks procesu, visa viņas rīcība būs redzama. Pats sīkais nav teicis, ka viņam nepatīk pie viņas, ja ir, izdari tā lai vīrs par to uzzinā no paša sīča.
Ir nevis jācieš , bet jārīkojas VILTĪGI.:-D

Vīram esmu stāstījusi, bet viņš netic ka mamma tā saka. 

Tieši šī iemesla pec kaut ko teikt ir maza jēga, jo tā ir VIŅA MĀTE.:-D Jā, ir veči, kas kam tādam noticētu,bet to ir tik maz.:-D

Neko nesaprotu, Tu divas reizes pazaudēji mazo un vienreiz veiksmīgi iznēsāji?

sugar

Pirms mazais mums bija, bija tā ka mums bija jābūt bērniņam, bet viņš nomira vēl nepiedzimstot, tad iegrimu depresijā, vīrs arī. Tad kaut kā izšķīrāmies , abiem bija citi partneri. Bet pagāja laiks un sagājām kopā, pēc 4mēn pieteicās mazais. Varbūt tādēļ viņai ir šī doma, nezinu.

Nu, paternitātes testu bez tēva nevar veikt (tāpc jau tas ir paternitātes tests). Vispār, baigi intersanta tendence, ka vīramāte un vīra māsa domā, ka bērns ir no cita vīrieša. Varbūt, tam ir kāds iemesls? Es saprotu, ka šis ir tavs stāsts un tava situācijas interpretācija. Un, nē, es nesaku, ka bērns ir no cita vīrieša, bet loģika baigi dīvaina. Es būtu tik riebīga, ka kādā ģimenes saietā pateiktu, ka redz vīramāte netic, ka bērns no vīra, tāpēc piedāvāju viņai šo testu apmaksāt. Bet, vispār, man kaut kas liek domāt, ka ģimenē sāpe drīzāk slēpjas neuzticībā kā tādā un arī testa rezultāti situāciju diez vai atrisinās.

Vīra priekšā, viņa ir labā omīte, bet tiklīdz vīrs iziet tā sākās īstā viņas būtība. Vienīgais viņas vīrs/ vīra tēvs izturās ļoti labi pret mazo.