Literatūras stundu samazinājums

Latviešu valodā ir daudz literatūras, kas der visām klasēm, visiem līmeñiem!

Ta visa ir makulatura. Japalidz butu berniem atbrivoties no makulaturas.

Literatūras priekšmets taču nav domāts, lai vienkārši lasītu klasiku. Tas ir domāts, lai cilvēks izkoptu prasmi iedziļināties tekstā un uzrakstīt pats savu tekstu, skaidri izsakoties ar plašu vārdu krājumu.

Beletristikas gramatu lasisana nozime lasit gramatu, kura nekas nav uzrakstits. Tas atspogulo tikai un vienigi autora interoceptivas sajutas. Bezjedzigi izskiestais laiks, lasot sadas gramatas, ir tas, kas aiztur berna attistibu.

Kā jaunieši var lasīt (7.8klase) Atraitnes dēlu, kas domāts mazliet augstākai kategorijai?
Nāves ēnā?
Raudupiete 10.klasē?
Tāda sajūta, ka visiem vēlas iekodēt, ka nāve ir šausmīga, dzīve nav nekas svarīgs!

Kas, Tavuprāt, būtu jāiekļauj obligātās literatūras sarakstā?
Nebūšu gan īstā, kas ar nagiem un zobiem atbalstīs tieši šo literatūru pamatskolā vai vidusskolā, jo man patika lasīt latviešu klasiku, ar tiem darbiem biju iepazinusies jau krietni pirms man tas bija jālasa skolā. 7. klases skolēns NAV vairs mazs bērns, manuprāt, daudzi Blaumaņa darbi (noveles) iemāca atpazīt vērtības (ja nu gadījumā tas nav iemācīts jau iepriekš).
Raudupiete 10. klasē jau nu gan nav nekas drausmīgs. Tā ir vidusskola, “augstāks līmenis” kā daudziem šeit patīk domāt.
Arī ažiotāža ap dzejoli, kas jālasa 7. klasē (par tēva staigāšanu apkārt un vecāku šķiršanos) man nešķiet nekas super ārkārtējs. Pašai bija jālasa un jāanalizē šis dzejolis, esmu viena no tiem, kam vecāki šķīrušies. Neuztvēru to sāpīgi. Domāju, ka tie bērni, kam vecāki laimīgi dzīvo kopā, ar šī dzejoļa palīdzību saprot, ka viņiem ir ļoti paveicies un ka ir daudz bērnu, kam vecāki vairs nedzīvo kopā.

Neatbalstu. Uzskatu, ka literatūra ir vērtīga mācību stunda. Tāpat neatbalstu latviešu valodas apguvi pēc svešvalodu apguves metodes. Tā tomēr ir dzimtā valoda, oficiālā valsts valoda. Jau tagad daudziem ir zema līmeņa gramatikas prasmes, cilvēki nespēj izveidot gramatiski pareizus teikumus. Domāju, ka šādā veidā gaidāmie rezultāti pasliktināsies, nevis uzlabosies.
Priecājos, ka esmu pabeigusi skolu un man šis nav jāpiedzīvo.

Nerea,
Kritiskas domāšanas trūkums vispār ir mūsu izglītības sistēmas mīnuss. Labāk atražojam skolēnus, kas piekaļ galvas ar sausiem faktiem, nekā domā līdzi, analizē, kritiski izvērtē. Nedomāju, ka viena literatūras stunda vairāk vai mazāk tur ko glābs. Ātrāk gan šāds inteliģences līmenis sakņojas ģimenes ieinteresētībā pret kultūru un izglītību. Skola to var attīstīt, bet ne jau ieaudzināt bērnā.

Tas septītklasnieks nāves tuvuma apziņu izbauda jau labu laiku, azartisku baudu slaktējot citus cilvēkus virtuālajā pasaulē.

ne jau tik dramatiski sliktas grāmatas, bet ne jau 7.klases skolēnam ievest pasaules mazsvarīguma, nāves tuvuma apzinu. Saprastu, ja vidusskolas literatūrā, tad jā!
Latviešu valodā ir daudz literatūras, kas der visām klasēm, visiem līmeñiem! Jo lasīt kaut vai Atraines dēlu pamatskolā... hmm...

Literatūras priekšmets taču nav domāts, lai vienkārši lasītu klasiku. Tas ir domāts, lai cilvēks izkoptu prasmi iedziļināties tekstā un uzrakstīt pats savu tekstu, skaidri izsakoties ar plašu vārdu krājumu. Tās ir pamatprasmes, kas nepieciešamas jebkuram inteliģentam cilvēkam, bet jau tagad redzam, ka vairumam tādu trūkst, jo nespēj izprast pat ziņu virsrakstus, par pašiem ziņu tekstiem nerunājot. Cieš arī kritiskā domāšana. Un neprasme izteikties - sprauž tik angliskos tekstus iekšā, bet nevīžo izdomāt latvisku ekvivalentu. Jo garākais teksts, ko tas cilvēks ir izlasījis, ir FB posts. Un es nerunāju par valodas kļūdām, kas vispār ir zemākais līmenis un ko māca valodas stundās.

Kā cilvēks, kuram skolas laikā patika lasīt, es reāli nesaprotu tādu viedokļu paudējus kā Ezītis. Es atvainojos, bet kas tad būtu jālasa skolēniem? Ābeci 7.klasē? Paulu Koelju? Krēslu? Labi vien ir, ka literatūra ir kas vairāk un nopietnāk.

Laikam jau nevaru spriest objektīvi, jo seeeeen atpakaļ FF bija mans templis, bet, kā persona, kurai reizi nedēļā (vēl seeeeenāk atpakaļ) bija drāmas nodarbība, varu teikt vien to, ka, hmm, how to put it delicately...Tā reize nedēļā nekādas superprasmes manī neattīstīja. Jā, dažas nodarbības bija vērtīgas, bet dažas bija, atvainojos, tiešām māžošanās, reāli es labprātāk būtu to laiku veltījusi literatūras stundai. Bet, kā jau teicu, to es saku kā grāmatmīle, kura uzskata, ka prast ne vien lasīt, bet arī saprast lasīto ir must have inteliğentas personības izveidē.

jāsāk ar to, ka literatūras saraksts vispār ir jāmaina krasi.
Kā jaunieši var lasīt (7.8klase) Atraitnes dēlu, kas domāts mazliet augstākai kategorijai?
Nāves ēnā?
Raudupiete 10.klasē?
Tāda sajūta, ka visiem vēlas iekodēt, ka nāve ir šausmīga, dzīve nav nekas svarīgs!

Kāds ir lietas kursā, kas tajās drāmas nodarbībās ietilptu? Nevar būt gadījumā tā, ka tas, kad līdz šim tika apskatīts no drāmas lietratūras stundās, tikai padziļināti? Piemēram autoru biogrāfiju apskats, kā Šekspīra, mūsu pašu Paula Putniņa, u.c., vairāk laiks atvēlēts, lai skolēni varētu izspēlēt lugu (kas, manuprāt, varētu būt interesanti tiem, kuriem romānu lasīšana nav veids kā “iedzīvoties” lasītajā, bet šādi viņiem iespējams patiktu iejusties tēlā). Ir tik daudzas lugas, kas ir pasaules klasika, kuras ir vērts iepazīt. Plusā runas, dikcijas attīstība, uzstāšanās publikas (kaut vai mazas) priekšā - attīstītākas oratora spējas noteikti ir pluss vairākās profesijās. Ja vēl iepīt u improvizāciju, kas palīdz attīstīt ātrāku domu sakopošanu un izteikšanu. Man liekas, ka daudz ir atkarīgs no tā, kas reāli ietilpst šajā nodarbībās.

Ja tiek viena stunda aizstāta ar drāmu - neiebilstu. Arī skatuves runa palīdz pret analfabētisma paveidu.
Atceros, ka īsti nelasīju obligāto literatūru, īpaši jau to, kura bija jālasa vasaras brīvlaikā. Tagad, kad skola sen jau beigta, lasu latviešu klasiku brīvprātīgi, to pašu, kuru skolas laikā atteicos lasīt. Turklāt par veselu rindu obligāto literatūru vidusskolas programmai esmu skeptiski noskaņota, ja atceroties sevi 16/18 gadu vecumā, es daudzas no tām nesapratu, jo auditorija ir domāta pavisam cita.
Ir obligātā literatūra kuru lasīju skolas laikā un pārlasīju tagadējā vecumā vēlreiz un saprotu, ka toreiz to uztvēru pavisam citādāk un diezgan nepareizi, jo tomēr nepieciešams sasniegt attiecīgu briedumu, lai no lasītās literatūras būtu jēga.
Tādēļ uzskatu, ka izņemot no obligātās literatūras dažas grāmatas, kuras nav domātas pusaudzim, var arī auzstāt literatūru ar drāmu.
Brīvprātīga vēlme pēc latviešu klasikas nāks ar laiku.

Atbalstu. Starp citu, arī valodas stundas ir jāsamazina.
Kāpēc? Tā vietā lai gudri un neproduktīvi čīkstētu par kultūru, nākas strādāt darbu, kur vienīgā valodas prasība uz šo brīdi ir angļu valoda ar minimumu IELTS academic 8.0.
Teicami strādā arī " neaizstājamo āpuseiropas speciālistu " profilaksei. Tā ir nedaudz vieglāk, nekā cīnīties ar inženiera izstrādājumu tehnisko impotenci pēc projekta uzsākšanas.
Darba tirgū lokālie darba devēji vispār nav konkurētspējīgi.

Oi. :D
Literatūra bija viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem, bet es uzskatu, ka tam tomēr būtu jābūt izvēles priekšmetam. Tāpat, mūzika, vizuālā māksla, mājturība, filozofija utt. Šie ir tie priekšmeti, kuri savstarpēji pārklājas. Tos varētu apvienot vienā priekšmetā. Nezinu kā citur, bet mums pamatskolā nedēļā bija 2x mājturība, 4x literatūra, 2x mūzika, 2x vizuālā māksla, filozofija, ētika vai psiholoģija 2x nedēļā (kā kurā gadā). Tad parēķiniet - 12 mācību stundas nedēļā. Tikai 9 klasē zīmēšanā mācīja par mākslas žanriem utt, bet tas viss jau tika apgūts mūzikā, mājturībā un literatūrā. Mūzikā stāstīja par cilvēkiem, par kuriem mācīja arī literatūrā, vēsturē. Mājturība vispār nav apspriešanas vērts priekšmets - iešūt pogu iemāca rokdarbos līdz 4 klasei, ar to pietiek. Ja gribas adīt, aust, izšūt, modelēt - lūdzu, tam ir ārpusstundu nodarbības.
Es domāju, ka skolēni šīs +/- 12 mācību stundas nedēļā varētu izmantot krietni lietderīgāk.
Sportā neatbalstu vērtēšanas sistēmu (atzīmju likšanu kā tādu), bet vingrošanai vajadzētu būt reizi dienā, piemēram, garajā starpbrīdī. Tomēr sēdošā tipa darbs skolēniem. :D

Man viss tas sašutums par literatūras stundu samazināšanu šķiet pārspīlēts. Bez maz vai vēršanās pret latviešu valodas pastāvēšanu. Bērni ar, redziet, maz lasot un tagad jau arī pēdējo cietoksni jaukšot nost. Bet kāda gan pievienotā vērtība ir literatūras stundām, kurās tiek atstāstītas rakstnieku biogrāfijas vai iztirzāti mācību grāmatās esoši literatūras fragmenti? Varbūt šī drāma arī ir par to, lai bērni iedziļinātos un mācītos interpretēt izlasīto vielu? Tiesa gan, varu iedomāties ko tādu nelielā klasē, kas ar reformu tieši tiek izskaustas, bet ne 30 bērnu klasē...

Jā, tieši tāpat, kā sportu var apgūt sporta skolā, mākslu mākslas skolā un mūziku mūzikas skolā, vai ne? Matemātiku, fiziku, ķīmiju un latviešu valodu arī var apgūt pie privātskolotājiem, un tā ar jebkuru priekšmetu.

Berna izglitiba ir vecaku darbs. Vecakiem ir jaspej nosargat savs berns no mulkibam. Anglu valoda ir pamatvaloda. Internets palidz valodu jautajuma. Italu, francu butu tas valodas, kas jaapgust ar interneta palidzibu. Matematikai ir nepieciesams privatskolotajs. Fizika ir vecaku jautajums, ja izdodas radit interesi. Vecakiem savs brivais laiks vispar ir jaiegulda berna izglitosana. Loti butisks ir cilveku loks, kas ir apkart bernam. Bernam nav jacelas agri un jadodas miegainam uz skolu:) Skola ir tada mirstosa iestade, kura katrs skolas skolotajs ir absoluts fiasko:)

Jaestades, manā skolā bija 3 sporta stundas, zinu, ka citiem bija 2. Man šķiet, ka, ja kādam tik ļoti gribas to drāmu iebāzt, tad mierīgi varētu noņemt nost sportu. Tur tāpat nekas sakarīgs netiek darīts un ļoti daudzus iedzen lielā nepatikā pret sportu kā tādu.

Jā, dzirdēju par to literatūras stundu samazinājumu. Lasu diskusiju un redzu ka vairākums to neatbalsta un motivē to tā, ka pašiem redz patīk lasīt un punkts.
Protams var nesamazināt vai pat palielināt lieteratūras stundu skaitu, bet ko tas dos? Pareizi teica 57days:

Es kaut kā šaubos, ka literatūras stundas ir tas faktors, kas ieinteresē skolēnus / jauniešus lasīt....

Tipisks piemērs ir matemātika, kuru cenšas skolniekiem iebāzt pat pakaļā, pat jau dažus gadus ir obligāts matemātikas eksāmens. Un kā mums ir ar to matemātiku, esam pasaules priekšgalā? A nekā, ar katru gadu eksāmenu procenti samazinās un jau tagad ir noslīdējuši zem 30%. Lūk tā, ar varu nekas labs nenotiks.
Tāpat skola ir vieta, kur skolēns iegūst tādas zināšanas, kuras var palīdzēt vīrzīties tālāk un kļūt tuvāk labam darbam un labai alga. Jā, iespējams lasīšana ir forša, bet pilnīgi nemonetizējama lieta, ja kādam patīk, tad lai lasa mājās kaut vai 24/7 non-stop'ā, bet tikai nevajag šo te maniakālo mīlestību pret grāmatām translēt uz pārējo pasauli, nevajag skolu pārvērst par bibliotēku.

Vispār grāmatas ar interesi lasīt sāku tikai vairākus gadus pēc skolas, kad biju atgājusi no obligātajām.

Es cik sevi atceros vienmēr esmu daudz lasījusi, gan skolas laikā, gan pēc. Bet literatūras stundas... neteikšu, ka izteikti nepatika, bet noteikti nebija tā, ka teiktu - patika. Bet nu, vēlmi lasīt latviešu autorus gan man skolas literatūras programma ir atsitusi līdz šai dienai.
.
Autoru biogrāfijas man bija ekskluzīva iespēja līdz riebumam baudīt mūzikas stundās :) Uz mūzikas skolotājas autoru biogrāfijas mīlestības fona, literatūras stundās bija OK.
.
Varbūt tiešām ja kaut kā caur darbību un kopīgām aktivitātēm "drāmā" mēģinās tās daiļās mākslas mācīt, varbūt paveiksies un būs drusku labāk.