Nekad negribēšu bērnus

 
Reitings 68
Reģ: 21.05.2018
http://www.mammamuntetiem.lv/emuars/9380/bernu-arsts-valdmanis-pirmais-berns-jadzemde-20-gados/
Aizvēsturisks raksts, bet anyways...Piekrītat?
Katram individuāli, bet kad jūs 20 gados iedomājāties, ja tgd jums būtu jāklūst par māti, kādas bija emocijas?
Vnk interesē, jo savos 20 es bērnu (grūtniecību) redzētu kā nelaimi, tā ir mana fobija, vismaz pagaidām. Tas tā normāli un jūs tā arī jutāties? Sāk likties, vai ar mani viss labi:-| Unjā, arī mans draugs ļoti nevēlētos bērnu 25 gados. Viņš teica, ka ja sanāktu iekrist, viņa "dzīve apstātos" un viņš būtu nelaimīgs.
Pašreizējā nostāja: bērnus nekad negribešu.
12.10.2018 19:08 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Te visas tā runā, itkā vecākus pēc 60 uz mežu visi vestu :D
Interesanti tad kāda diez jums pašiem attieksme pret vecākiem, ja tāda pati, kā paši aprakstat, vai dziļa vienaldziba, tad nepavisam nav jābrīnas ka negrib paši bērnus :D
Man nekad nav vispār bijusi tāda doma "lai vecumdienās nav vientuļi" un tamlīdzigi. Saprotu ka bērni izaugs un aizies savā dzivē un negaidu ka viņi visu laiku auklēsies ar mani, es vispār ceru, ka ar vīru būsim no tiem pensionāriem kas ceļo utt :D
Nav taču vairs padomju laiki, vai jādzīvo lauku viensētā, pensionāriem ar iespējama aktīva dzīve :)
24.10.2018 10:40 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Negribēt drīkst un tas ir absolūti OK. Drīkst arī negribēt, negribēt un tad pēkšņi sagribēt. Tāpat kā gribēt jau no sākta gala vai pārstāt gribēt.
Bet man iztaujājot Harmony interesanti - kāpēc tad šāda profesijas izvēle, ja tas beigās paņem tik daudz enerģijas? Man ir 2 draudzenes, bērnudārzā, abas gan auklītes, bet pilnīgā sajūsmā par bērniem, vinām tie sīču bari enerģiju tieši dodot un ikdienā iepriecinot, nevis pumpē ārā. Grūti pašai nav?
24.10.2018 10:14 |
 
Reitings 340
Reģ: 24.07.2018
Un neizklausās pēc īpaši apzinīgas učenītes harmony, ar šitādām domām par bērnu dabiskajiem procesiem.

Sūdaina pakaļa tā vai tā paliek sūdaina pakaļa, neskatoties uz to, kā to nosauc :D :D Neko jau tādu traku viņa nepateica. Ja Tu par šo domāji... Vnk ne visas, runājot par bērniem, ieslēdz uķi-puķi režīmu.
+ viņa pati saka:

Es neesmu mežonis, es vienkārši esmu tieša!
24.10.2018 09:38 |
 
Patīk
Reitings 335
Reģ: 12.10.2018
Gribēt vai negribēt bērnus, šī vēlme pamatā nāk no paša bērnības un ģimenes.
Ir cilvēki kuri neskatoties uz grūtiem dzīves apstākļiem, spēj uzaudzināt, izskolot un palaist bērnus savā dzīvē. Vecāku paaudze kura dzima un uzauga pēckara gados, pie 10x lielākām grūtībām nekā tagad. Kad nebija nekāda palīdzība no valsts un paļauties varēja tikai uz pašiem. Cilvēki bija stipri un uzaudzināja stipru paaudzi.
Cik un ko bērnos ieliksi, tik saņemsi atpakaļ.
Es gribēju bērnus un man ir bērni. Ne jau lai kādam kaut ko pierādītu, vai gaidītu atbalstu vecumdienās. Patīk veltīt tiem laiku audzināt, dalīties visā un iepriecināt. Saņemt atpakaļ mīlestību un uzticēšanos. Jaut tagad ir redzams, ka ieguldītais nāk atpakaļ.
Šobrīd man ir bērni pusaudži un viena no svarīgākajām lietām ko viņiem vajag sniegt ir mīlestība, izpratne un piekāpšanās.
24.10.2018 09:37 |
 
Reitings 502
Reģ: 07.03.2018
Tad vajag normāli audzināt, lai būtu vajadzīgi, ne dzīvot tādā pesimismā. Tad tiešām labāk tādus monstrus neradīt. Un neizklausās pēc īpaši apzinīgas učenītes harmony, ar šitādām domām par bērnu dabiskajiem procesiem.
24.10.2018 09:01 |
 
Reitings 311
Reģ: 21.06.2018
pēc 20 gadiem būs veca un nevienam nevajadzīga, tikai tad sapratīs.

It kā baigi daudzi vecāki ir stipri "vajadzīgi" saviem pieaugušajiem bērniem. Aha, labākajā gadījumā pensijas dienā vajadzīgi, vai pēc nāves, kad var mantot dzīvokli/māju.
24.10.2018 08:55 |
 
Reitings 3871
Reģ: 14.09.2015
Harmony-es tevi loti labi saprotu.
Paldies ,ka padalijies!
24.10.2018 00:34 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Biju tā, kas gāja tālāk, kā man vajadzētu un pavadiju visu pusdienlaiku, kas teorētiski ir mans brīvais laiks, ar bērnu uz krūtīm, jo tas bija vienīgais veids, kā viņš gulēja, es biju vienīgā, kas spēja atrast valodu ar ļoti smaga rakstura bērnu, spēju atrast kontaktu ar meiteni, kurai ir smags autisms un šobrīd 2 mēnešu laikā esmu ieguvusi vēl viena bērna ar autismu uzticību. Vai izklausās, ka šausmas, cik slikts pedagogs?
Noteikti ne man.
24.10.2018 00:04 |
 
Reitings 1997
Reģ: 30.06.2009
daydreamer, es daudz par ko šausminos. Par pieaugušu cilvēku vienaldzību par to kādā vidē tie viņu bērni dzīvos, kad viņiem būs 50 un 60. Par dziļo pofigismu par planētu. Par bērnu rupjumu un seksuālo, morālo un fizisko vardarbību sešgadīgu bērnu vidū. Tas, ka es negribu savus bērnu un nesaprotu citu vēlmi vai pat dzīves jēgu, nenozīmē, ka esmu slikta, kā pedagogs, ka nepildu savus pienākumus, cik labi vien spēju, vai ka bērniem daru pāri. Man pat vajadzētu būt stingrākai, kāpj uz galvas, jo esmu pārāk maiga. Mazajās grupās es tiku sagaidīta ar skaļām ovācijām. Biju tā, kas gāja tālāk, kā man vajadzētu un pavadiju visu pusdienlaiku, kas teorētiski ir mans brīvais laiks, ar bērnu uz krūtīm, jo tas bija vienīgais veids, kā viņš gulēja, es biju vienīgā, kas spēja atrast valodu ar ļoti smaga rakstura bērnu, spēju atrast kontaktu ar meiteni, kurai ir smags autisms un šobrīd 2 mēnešu laikā esmu ieguvusi vēl viena bērna ar autismu uzticību. Vai izklausās, ka šausmas, cik slikts pedagogs? Es stingri nodalu savu profesionālo vidi no privātās. Savus audzēkņus es mīlu un cienu, bet mana privātā dzīve ir privātā dzīve un tajā es bērnus negribu un atļaujos nesaprast kāpēc citus tā sajūsmina negulētas naktis, kakaini dibeni, kašķi, kliegšanas un citi mieru traucējoši faktori.
Savā darba pieredzē, esmu redzējusi audzinātāju, kas pati ir 2 bērnu māte, bet svešu bērnu var iesēdināt krēslā ar tādu spēku, ka krēsls salūzt, vai raudošu pusotrgadīgu bērnu grūzt ar seju pa priekšu matracī un saukt par pretekli. Es panācu, ka viņa tiek atlaista, kas prasīja apbrīnojami daudz laika pat pēc video materiāliem, kur pret bērniem tiek pielietota fiziska un emocionāla vardarbība. Es neesmu mežonis, es vienkārši esmu tieša!
Un tas, ka man nebūs bērnu, nenozīmē, ka būšu vientuļa, man ir ģimene, radi, draugi, esmu sociāli aktīva un introverta, es labprāt arī dzīvotu meža vidū viena, reizēm izlienot sabiedrībā un tad ielienot atpakaļ, jo cilvēki un drūzma mani ļoti nogurdina. Pēdējais, kas man vajadzīgs, lai pēc tiem 23 enerģētiskajiem vampīriņiem, mani mājās sagaidītu vēl savējais.
23.10.2018 23:12 |
 
Reitings 352
Reģ: 23.07.2016
Mūsu vecāki uzauga padomju laikos, kad jau nebija nekā cita ko darīt kā 18 gados izveidot ģimeni, jo izklaides iespējas/informācijas pieejamība/ceļošana/studijas/kontracepcija izvēles utml. bija limitētas. Bērni arī agrā jaunībā dzima, lai vīrietim nebūtu jāiet padomju armijā. Ja mūsu vecāki būtu auguši mūsdienās, diez vai viņi gribētu tik ātru ģimenes dzīvi pie mūsdienu iespējām, jo padomju laikos ģimenes dzīve/sievietes misija dzemdēt bija ļoti propogandiska, mūsdienās diez vai 5 bērnu mātes sauks par varonēm un dabūs no valsts bonusus. Katra paaudze izaug citā laikā un citu domāšanu, nav ko vienam otru nosodīt par izvēles iespējām. Neviena bērnu negribētāja tagad nemainīs domas, piesaucot vientulību/slimības/pašnāvības un citas briesmu lietas, kas skar tikpat daudz arī ģimenes cilvēkus. Bērns nebūs kaut kāda īpaša atslēga visām cilvēka vecumdienu problēm
am, es pat nezinu vecus cilvēkus, kam nav bērni un vecumdienās ne par ko nebūtu jādomā, jo redz bērni par visu parūpēsies. Bērniem jau būs pašiem sava ģimene/darbs, kad pats būsi pensijā, cik tad viņi daudz varēs saviem pensionāriem vecākiem palīdzēt?
23.10.2018 22:16 |
 
10 gadi
Reitings 2326
Reģ: 14.07.2011
pēc 20 gadiem būs veca un nevienam nevajadzīga, tikai tad sapratīs.

Tiem, kuriem ir bērni, ne tikai viņi ne vienam ir nevajadzīgi, bet bieži vien tie bērni parādās tikai tad, kad vecākiem vajaga piķi izspiest!
23.10.2018 19:41 |
 
Reitings 745
Reģ: 22.07.2018
Peekaboo1, protams, tā ir. Tādos gadījumos reti kad vainīga ir tikai viena puse. Es vairāk par to, ka visādi gadās - savstarpējās attiecībās kļūdas pieļauj gan bērni, gan vecāki, kā rezultātā nereti notiek tā, ka attiecības ir tik tālu sabojātas, ka vecāki mūža nogali pavada vieni, bet bērni dzīvo savu dzīvi. Tāpat arī vecāki bērnu audzināšanā pieļauj kļūdas, kā rezultātā bērni pārtrauc kontaktu ar vecākiem. Arī tā gadās. Es tikai par to, ka dažādu apstākļu dēļ ne vienmēr bērnu esamība nodrošina to, ka vecumdienās nebūsi viens.
23.10.2018 19:13 |
 
Reitings 5726
Reģ: 27.08.2011
pēc 20 gadiem būs veca un nevienam nevajadzīga, tikai tad sapratīs.

Cilvēkam bez bērniem ir radi, draugi ,paziņas. Kā tā nevienam nevajadzīga?
Cik bērni reāli apciemo bieži vecākus? Pārsvarā izaug ,aiziet savā dzīvē un šad tad apciemo.
23.10.2018 19:13 |
 
Reitings 1912
Reģ: 13.05.2016
Es zinu gados vecus cilvēkus kuriem ir bērni, bet kuri vecumdienās ir vieni un pamesti. Viens dzīvo pansionātā un nav savus bērnus un mazbērnus redzējis gadiem ilgi, otrs dzīvo vienmuļu dzīvi un skaita centus maizei, kamēr bērni ceļo pa pasauli. Un tādi gadījumi nav retums.

Nu man liekas tā ir audzināšanas vaina, pašu vecāku vaina.
Arī zinu tādus gadījumus, itkā liekas bēdīgi ka tā var, bet zinot dažus stāstus padziļināti, saprotu pat tādu beigu iznākumu un saprotu tos itkā "sliktos" bērnus kas itkā pametuši vai painteresējas reizi gadā....
23.10.2018 19:06 |
 
Reitings 745
Reģ: 22.07.2018
Un vēl jāpiebilst, ka Tevis ievietotajos rakstos tā sāls drīzāk ir tajā, ka cilvēkiem ir tik milzīgas problēmas ar nespēju tikt galā ar savu dzīvi, ka beigu beigās izeja tiek meklēta pašnāvībā. Sievietes, kuras ir izdarījušas apzinātu izvēli neradīt bērnus un atradušas dzīves piepildījumu citās nodarbēs, pēkšņi vienā dienā neies un nepakārsies. Tevis ievietotajos rakstos pašnāvības izdarījušie cilvēki ir izmisušas sievietes, kuras ir izmisīgi gribējušas attiecības un gribējušas bērnus, bet nav pie tādiem tikušas. Atšķirību nejūti?
23.10.2018 19:01 |
 
Reitings 745
Reģ: 22.07.2018
pēc 20 gadiem būs veca un nevienam nevajadzīga, tikai tad sapratīs.

Es zinu gados vecus cilvēkus kuriem ir bērni, bet kuri vecumdienās ir vieni un pamesti. Viens dzīvo pansionātā un nav savus bērnus un mazbērnus redzējis gadiem ilgi, otrs dzīvo vienmuļu dzīvi un skaita centus maizei, kamēr bērni ceļo pa pasauli. Un tādi gadījumi nav retums.
Un tādus rakstus es arī māku atrast. Tas, ka tevis ievietoto rakstu varoņi ir vieni un nelaimīgi, vai izdarījuši pašnāvības, nenozīmē, ka pilnīgi visi tie, kuriem nav bērnu, tādi ir. Kāpēc neievieto rakstus, kuros izteiktais viedoklis būtu pretējs? Re, atradu Tavā vietā.
Yes, I’m Perfectly Happy Without Kids
https://www.realsimple.com/work-life/family/relationships/happy-without-kids
9 Women On The Decision Never To Have Children
https://www.self.com/story/what-its-like-to-be-childfree
I’m in My 40s, Child-Free and Happy. Why Won’t Anyone Believe Me?
https://www.nytimes.com/2018/07/05/style/no-kids-happy.html
23.10.2018 18:51 |
 
Reitings 291
Reģ: 10.04.2018
Mani gan vairāk pārsteidz, ka Harmony, kam ir šāda attieksme pret bērniem:
Katram savs dzīves piepildījums. Vienam Pasauli redzēt, kāpt pa karjerās kāpnēm, nodotis hobijiem, citam klausīties bērna kliegšanā un sūdainu pakaļu mazgāt.
Man vēlme pēc bērna šķiet dīvaina. Reāli nesaprotu, kas no tā visa ir tāds, ko gribās. Nu jā, pāris jauku momentu, kur bērns izrāda pieķeršanos, pirmo reizi pasmaida, sāk staigāt u.t.t., bet vai lielākas emocijas nav staigājot pa Norvēģijas fjordiem un baudot dabas varenību?

pēc 20 gadiem būs veca un nevienam nevajadzīga, tikai tad sapratīs.
Ir ļoti reti gadījumi, kad sievietes tā vienkārši negrib un var iztikt bez bērniem. Ja ir kādi hobiji un kaut kas laiku nemitīgi aizņem tad varbūt par to var aizmirst, bet tāpat bioloģiski ir tukšums kad nav pēcnācēji.
Rekur daži interesanti raksti no UK
Woman commits suicide after struggling with being unmarried and without children by 30

https://metro.co.uk/2015/02/11/woman-commits-suicide-because-she-was-unmarried-and-had-no-children-by-30-5058139/
I left the love of my life because I thought I could do better. Now I'm childless and alone at 42
https://www.dailymail.co.uk/femail/article-2263518/I-left-love-life-I-thought-I-better-Now-Im-childless-42.html
Woman 'desperate to marry' hanged herself after struggling with friends getting wed
https://www.express.co.uk/news/uk/656486/woman-desperate-to-marry-hanged-herself-friends-wed-danielle-saul
Bridesmaid, 31, hanged herself after struggling to cope with seeing her friends get married while she failed to find a partner
https://www.dailymail.co.uk/news/article-3513544/Bridesmaid-31-hanged-struggling-cope-seeing-friends-married-failed-partner.html
23.10.2018 18:35 |
 
Reitings 1052
Reģ: 29.01.2009
Mani gan vairāk pārsteidz, ka Harmony, kam ir šāda attieksme pret bērniem:
Katram savs dzīves piepildījums. Vienam Pasauli redzēt, kāpt pa karjerās kāpnēm, nodotis hobijiem, citam klausīties bērna kliegšanā un sūdainu pakaļu mazgāt.
Man vēlme pēc bērna šķiet dīvaina. Reāli nesaprotu, kas no tā visa ir tāds, ko gribās. Nu jā, pāris jauku momentu, kur bērns izrāda pieķeršanos, pirmo reizi pasmaida, sāk staigāt u.t.t., bet vai lielākas emocijas nav staigājot pa Norvēģijas fjordiem un baudot dabas varenību?

strādā bērnudārzā par audzinātāju. Diez kas nav. Ceru, ka manas meitas audzinātājas nav ar šādu slēpto domāšanu. Un nešausminās par grupiņas bērnu kakainajām pakaļām un kliegšanu :-O
23.10.2018 16:44 |
 
Reitings 463
Reģ: 25.10.2012
Nesaprotu kāpēc te tik gara diskusija vispār ir izvērtusies!!!! Ja negrib bērnus, tad, lai turpina negribēt.
Un kā var tik stulbu jautājumu uzdot, vai tas ir normāli negribēt. (t) Nu, Come on! Normāli ir ieklausīties sevī un saparast ko pa īstam ko vēlies. Ja negribi, negribi. Un tad nav nozīmes, ko kāds cits saka.
Mēs katra taču esam savādāka!!! Visiem neder viens padoms vai ieteikums.
Tas jau vien norāda, cik bērnišķīga ir diskusijas autore, ja forumā jāprasa kaut kas šāds! Tad tiešām labāk vēl negribēt bērnus :-D
21.10.2018 18:05 |
 
Reitings 2829
Reģ: 06.07.2010
Jocīgi... Man gan ir pamatīgi domāšana un vērtības pamainījušās, bet principā pāris gadu laikā no "nēee, tikai ne to", uz to, ka tagad pieķeru sevi šad tad pie domas "cik forši būtu izjust, kā ir būt mammai, ka ir savi miniatūrie radījumiņi, kuriem Tu esi pati tuvākā, foršākā un kopā ar viņiem var "veidot" pasauli." :) Nu man ir 23. Par Tevi? Tu esi ceļā, procesā. Varbūt nemainīsi savas domas, ka nevēlies, varbūt mainīsi tās jau pēc gada. Galvenais nesalīdzināt sevi ar citiem un nedzīvot pēc citu mērkauklas. ;)
21.10.2018 13:47 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits