Pasākumi ar kolēģiem

 
Reitings 96
Reģ: 06.11.2013
Diskusija lai padiskutētu un iespējams saņemtu ieteikumus manai problēmai
Kāda jums darbā ir situācija ar kolēģiem un brīvā laika pasākumiem darba ietvaros?
-----
Nesen uzsāku strādāt savā pirmajā oficiālajā darbā, uzņēmums ir lielisks, darbs patīkams - izdodas veiksmīgi savienot ar studijām un saskan ar studiju nozari, kolēģi forši un kopumā man tiešām nav par ko sūdzēties. Sakarā ar to, ka strādājam komandās, darbs balstās uz savstarpēju kolēģu sadarbību un komunikāciju, un mana problēma sākas ar to, ka ik pa laikam tiek organizētas ballītes un visādas pasēdēšanas kolēģu starpā ārpus darba laika, ar cēlu domu stiprināt komandu un veicināt produktivitāti. Skan jau forši, un man nav nekādu pretenziju pret saviem kolēģiem, nav problēmu ar viņiem sastrādāties un es viņus ļoti cienu, bet pēc grūtas nedēļas, kurā es kā kāmis ritenī skrienu 'darbs studijas' mašrutā, visvairāk gribas ievelties mājās un atpūsties kopā ar savu puisi, vai arī apciemot ģimeni, vai arī pavadīt laiku ar saviem draugiem, nevis doties iedzert kopā ar kolēģiem....
Vai vispār ir iespējams atteikt, nebojājot darba attiecības ar viņiem? Cik, jūsuprāt, ir svarīgi būt labos draugos ar saviem kolēģiem?
25.09.2018 21:20 |
 
Reitings 2031
Reģ: 21.02.2015
Es šajā ziņā esmu diezgan pragmatiska. Izklaidējos ar kolēģiem tikai tad, ja man tas patīk. Respektīvi, šajā kompānijā jūtos labi. Nedaru to tikai tāpēc, ka tā vajag, vai ko citi padomās, vai, lai pielīstu priekšniecībai. Iepriekšējā darba vietā 18 izslēdzu savu datoru un atpakaļ vairs neskatījos. Priekšniecība bija absolūti pretīga, kas arī šos pasākumus padarīja nepanesamus. Strādāju tur tikai algas dēļ. Šajā darba vietā ir mazliet citādāk - jo kolēģi tiešām ir superīgi cilvēki, ar kuriem izklaidēties kopā ir tīrā bauda. Un tajā pašā laikā es nepieļauju lielu čupošanos - draugi ir draugi, kolēģi tomēr kolēģi... Man ir savas robežas. Piemēram, uz savām kāzām neaicinātu. :-) Katru nedēļas nogali netusētu kopā, jo man tomēr ir savi draugi un sava ģimene. Tie, kas dara citādāk, šķiet paši ir bez draugiem, vai to ir ļoti maz.(t) Citādāk nevaru saprast, kāpēc tik bieži jātusē kopā.
26.09.2018 11:58 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Esošajā darba vietā kolēģu ballītes neapmeklēju. Neredzu tur neko interesantu. Interešu ziņā ar kolēģiem kopīgā ir maz, līdz ar to sanāk ka baļļukos garlaikotos vai bolītu acis par visām (manuprāt) dumībām, kas tur notiek - bērnišķīgām spēlēm, visnotaļ atklātu meklēšanos un skriešanu pīpēt ik pēc 2 minūtēm. No rīta visi vaid, cik viņiem slikti un klačojas, kurš ar ko salaidis. Gados jauns kolektīvs, ar savām, khm, vērtībām. Es tai pat laikā no rīta labi jusdamās, par to visu kārtīgi iesmīnu un neuztraucos, ka kādā mierīgākā momentā vai pīppauzē ar mani neapspriedīs čaļus ;-)
26.09.2018 11:39 |
 
Reitings 50
Reģ: 03.02.2010
Pievienojos šai diskusijas daļai, kas neuzskata čupošanās darbā par kaut ko nepieciešamu. Vispār, domāju, ka pārlieku liela čomošanās un personiskākas attiecības tieši darba attiecībās nereti var traucēt, attiecīgās situācijās liedz spēju paskatīties objektīvi uz lietām, kas saistītas tikai ar darbu.
Kaut vai, ja situācijās, kad kādu reizi jānosliecas par labu vienam vai otram kolēģim, piem.uzticot kādu projektu, veidojot komandu vai rekomendējot utml. Pers. attiecības visu sarežģī. Īpaši, ja esi vadošā pozīcijā, manuprāt, svarīgi saglabāt distanci.
Laipnība, cieņa un pieklājība ir pašsaprotama, protams.
Turklāt no lielajiem draudziņiem arī nav zināms, kurš tēlo, lai vienkārši kāptu pa karjeras kāpnēm un veidotu “draudzības” darbā izdevīguma pēc.
Protams, lielie pasākumi, kas ir pāris reižu gadā - piem. Jaungada balle, ko organizē vadība ar gada noslēguma runām utml - Ok, bet tāda regulāra pasēdēšana, ikdienas pusdienošanas kopā, iedzeršana pēc darba, privātās dzīves apspriešana utml., tas galīgi nebūtu man.
Es, iespējams, būtu kā tas komentāros minētais itkā “dīvainais” kolēģis, kas nāk uz darbu strādāt un piecos aizver durvis un iet savā dzīvē, un man tas šķiet normālāk par normālu:)
26.09.2018 11:14 |
 
Reitings 255
Reģ: 27.07.2016
Es arī neeju ar kolēģiem ēst, bet man arī negribas tik agri ēst (laika posma 11-14). Manas pusdienas ir ap 16 tikai. :-D Bet piedalīties kopīgos pasākumos - jā, ja vien tie visi nav ārpus darba laika. Jo tik daudz brīvā laika man nav, lai regulāri atbrīvotu dienu/divas darba vajadzībām. :-)
26.09.2018 11:10 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Galvenais pieņemt cilvēku kāds viņš ir, ja kāds neapmierināts ar to, ka viens sēž pie datora un negrib ar visiem barā ēst pusdienas, tad tā tiešām pusaudžu domāšana. Ārpus darba tēmām runāju ar tie kolēģiem ar kuriem ir kopīgas intereses, bet, ja jārunā runāšanas pēc, jāklausās kādi sadzīves notikumu atstāsti, tas man liekas nogurdinoši.
26.09.2018 11:02 |
 
10 gadi
Reitings 3123
Reģ: 29.01.2009
Tas ir kaut kāds pusaudžu kolektīvs?
Var saprast ka cilvēki grib veidot draudzigas attiecības darbā utt, bet aprunāt un atstumt kādu jo viņš uz darbu iet strādat un sasniegt savus mērķus nevis draudzēties un pusdienot ar kolēğiem...?? Kaut kāda skolnieku līmeņa attieksme jums tur.

Kāpēc uzreiz pusaudžu. Darbā paiet ļoti liela daļa no dzīves, attiecīgi man piem. pašai arī kaitina strādāt komandās, kur otrs vispār nerunā, nepusdieno kopā ar pārējiem (vienalga, ņem līdzi vai iet atsevišķi). Var jau būt, ja ir kāds monotons darbs pie konveijera, tad vienalga, bet man ir svarīga arī komunikācija (un nevajag pārprast- darbs nav domāts vervelēšanai, bet dienas laikā tāpat kādā brīdī atpūties).
Par darba pasākumiem- aizej uz kādu. Man arī darbā ir bieži dažādi pasākumi. Vienu brīdi apmeklēju, tagad vairs ne tik ļoti. Un nekas slikts nav noticis- visi takš ir pieauguši cilvēki un saprot, ka katram savas lietas :)
26.09.2018 10:45 |
 
Reitings 1126
Reģ: 09.04.2016
Šobrīd esmu apmācībā jaunā darba vietā, lai saprastu, vai gribu tur strādāt. Kolektīvs pret mani kā apmācāmo izturas tāpat kā pret pārējiem - ar humoru, jociņiem, nedaudz sarkasmu un ironiju. Ja izlemšu tur strādāt, tad arī man nebūs diži daudz laika apmeklēt darba pasākumus ārpus darba laika, jo mācos. Lai gan esmu introverte, ir tādi cilvēki, ar kuriem neveikli neesmu jutusies ne pirmajā, ne septiņsimt pirmajā tikšanās reizē. Tāds ir šis kolektīvs. :) Uzskatu, ja darba laikā ir pietiekams kontakts a la smejamies, ākstamies un reizē strādājam, tad nav obligāti jāapmeklē visi ārpusdarba pasākumi, ja tam vienkārši nav laika. :)
26.09.2018 09:18 |
 
Reitings 816
Reģ: 21.02.2015
Abos pēdējos darbos ir ļoti labas attiecības ar kolēģiem un attiecīgi kko arī daram kopā. Sēžam darbā izdomājam ka kaut kur jāaiziet, savācas tie kas grib un ejam pasēdēt kaut kur, vai nesen braucam pie kolēģes vakariņas taisīt, jo pēc darba gribējās atiet. Arī lielie pasākumi ar visiem kolēģiem tiek rīkoti, vienmēr esmu gājusi, jo darbā bieži pavadām tik pat daudz laika kā mājās- es gribu lai man apkārt ir cilvēki ar kuriem jutos labi un varu pāvesta vizīti, x factoru vai ko darīji weekendā apspriest!
26.09.2018 09:10 |
 
Reitings 3551
Reģ: 23.11.2012
Man personiski darba pasākumi, ne pārāk. Reizēm pat žēl brīvo laiku tam izniekot. Esmu bijis daudzos darba pasākumos un vairāk vai mazāk visi kaut kur ir vienādi. Ar laiku apnika. Parasti ir aktīvisti un pasākumu organizētāji kuri par katru cenu cenšas visus savilkt tur iekšā. Un apvainojas ja kāds atsakās.
Un tie kuri negrib atkal gudro kaut kādus iemeslus lai neietu. Pasākums ir brīva griba, visiem varbūt nepatīt tā darba čupošanās, kopīgās pusdienošanas un visas tās tēmas "ko darīji
brīvdienās".
Darbs ir darbs un privātā dzīve ir privātā dzīve.
Ir viena patiesība - jo vairāk kāds par tevi kaut ko zin, jo vairāk problēmu tas sagādās ar laiku.
26.09.2018 09:01 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Jo vairāk visādi pasākumi ārpus darba pienākumiem, ja vairāk klačas, intrigas utt., tā ka nekādus saliedēšanās pasākumus neatbalstu un izvairos. Lai arī darba laikā esmu draudzīga atsaucīga, tomēr pēc plkst 17.00 kolēģus vairs negribu ne redzēt, ne dzirdēt. :-D
Varu ar kādiem kolēģiem, kur draudzīgākas attiecības, aiziet arī kaut kur pēc darba, bet tas ir šaurā lokā, ne tā, ka kolektīvs.
Pozitīvi ir tas, ka jaunie, nesen atnākušie kolēģi liela daļa pamatā arī neatbalsta visus ārpusdarba pasākumus.
26.09.2018 08:50 |
 
Reitings 318
Reģ: 29.01.2009
Ar kolēģiem esam kolēģi, nevis draugi. Ir foršas attiecības, svinam dzimenes un citus svētkus pie galda, darba laikā, ārpus darba laika netiekamies, katram ir ģimene, bērni, mācības. Ja būtu jātiekas ārpus darba laika, ik pa laikam varbūt pievienotos kādam pasākumam, bet ne jau katru reizi, vēlos pavadīt laiku ar savu ģimeni.
26.09.2018 08:34 |
 
Reitings 58
Reģ: 30.06.2018
Vispār besī tie klaču kolektīvi, pietiek jau ar vienu bābu komandā, nedod dievs trāpīties tādā, kurš no tādām vien sastāv. :D
26.09.2018 05:48 |
 
Reitings 58
Reģ: 30.06.2018
Nevēlies, pieklājīgi atsaki, es domāju, tev varētu būt redzams, vai tie ir tādi cilvēki, kuri ir tiešām draudzīgi un sapratīs, vai klaču bābas, kurā gadījumā vispār nevajadzētu sevi piespiest ar tādām lieku kontaktu uzturēt.
Es agrāk uz darba pasākumiem negāju nekad, un arī bija tā vainas sajūta atsakot, lai gan par ko, tas tomēr ir brīvprātīgi, es gribu pavadīt laiku citādi. Šinī darbā radās vēlme apmeklēt un eju arī. Bet uz darbu eju strādāt, ne čupoties, kā bija svarīgi 15 gados, un man šķiet mazākais debīli aprunāt tos, kuri saprot, kur viņi atrodas un zviegt par saviem smieklīgiem jociņiem.
26.09.2018 05:45 |
 
Reitings 648
Reģ: 18.01.2010
Tam nevajadzetu but obligatam pasakumam. Pasen stradaju kompanijaa 5 gadus un pedejo gadu mainijas menedzments, nekad ieprieks negaju uz darba ballitem un tas daleji bija iemesls, kapec pec tik ilgiem gadiem parstaju tur stradat, jo sakaas tiri piri, kapec nenac. Un citi iemesli ar jauno menedzmentu. Bet pamataa.. nepietiek ar to, ka taa jau stradaju un laiku pavadu ar kolegiem, vel brivo laiku jaatvel?
Virs ari nesen saka jaunaa darbaa, ballites tur un sur, vinam tas nav pienemami un neiet. Vai nepietiek ar to, ka kopa jau strada, vel pec tam kopa jatusee ? Pilnigi pret.
26.09.2018 03:09 |
 
Reitings 368
Reģ: 31.12.2017
Kur problēma karjeru apvienot ar labām attiecībām ar kolēģiem?
26.09.2018 00:42 |
 
Reitings 368
Reģ: 31.12.2017
Un droši vien par ergonomiku un fizioloģiju jūs tos jokus regulāri metat laukā?

Nē, nav bijis neviens pats. Pat nenāk prātā neviens ko nosaukt.
Ar labdien un uzredzēšanos, pēc mēneša iešautu sev galvā.
26.09.2018 00:34 |
 
Reitings 4041
Reģ: 20.07.2014
Kas ir Jūsu mērķis- padarīts darbs, vai draugi uz mūžu, lai spriež katrs pats.

Mans mērķis noteikti un viennozīmīgi darbā ir mana karjera. Tādi tiešām labi draugi man ir daži un pēc jauniem baigi netiecos, man pietiek, ka kolēģi paliek paziņu un kolēģu statusā.
To vai tie Tavi jokus plēsošie kolēģi paliks Tavi draugi uz mūžu ir vēl ļoti diskutabls jautājums. Esmu redzējusi gana daudz “sirds draugus” darbā (pašai savulaik tāda tiešām bija), kas ar laiku paliek statusā “bijušais kolēģis”.
Es gan nesaku, ka tās tas notiek vienmēr, bet par tēmu atkārtošos - uz darbu es eju strādāt ne draudzēties un tādu cilvēku ir ne mazums.
26.09.2018 00:33 |
 
Reitings 4041
Reģ: 20.07.2014
Un droši vien par ergonomiku un fizioloģiju jūs tos jokus regulāri metat laukā?
Pati esmu izteikti introverts cilvēks un vislabāk jūtos vienatnē vai arī starp tuviem cilvēkiem, reti ir sanācis ar kādu darbā čupoties, bet ja iznāk, tad parasti ar kādu sava vecuma cilvēku, ar visiem nespēju komunicēt vienādi.
Zinu šos “aprunātājus”. Man ir bijušas tādas kolēģes, kurām par katru ir ko iesmiet aiz muguras, lielās joku plēsējas un izteikti draudzīgās. No tādiem cilvēkiem izteikti vairos.
Kopš viena konkrēta gadījuma darbā izvairos veidot ciešas attiecības, bet neaprobežojas tikai ar - Labdien, uzredzēšanos. Nav viss tikai melns vai balts.
Es vispār esmu tāds cilvēks, kurš pat katru jauniņo kādu mēnesi pavēros un tikai tad uzsākšu produktīvu sarunu, kur nu vēl ieiet jaunā uzņēmumā, tās man ir zobusāpes.
26.09.2018 00:25 |
 
Reitings 1937
Reģ: 18.05.2016
Es esmu tads cilveks, ka man ir svarigi pavadit brivo laiku ar cilvekiem un tada formata ka es velos un loti nepatik sev kaut ko uzspiest. Taka, ja tiktu rikoti darba pasakumi, kurus es nevelos apmeklet, es neapmekletu. Man liekas arkartigi nejedzigi kaut ka citadi iztureties vai skibi skatities, ja kads pec darba nevelas vel brivo laiku pavadit atkal ar kolegiem. Tas nenozime, ka kolegi nepatik. Bet ja man butu velme pavadit laiku ar savu virieti, es to daritu un planus nemainitu, jo ja nu kads izdoma pareekt, ka te augstak mineja. Nu lai jau pazviedz, citiem jau ir tikai darbs-darba tusini-darba draugi-darba romani, tad nu nesaprot citus.
26.09.2018 00:18 |
 
Reitings 368
Reģ: 31.12.2017
Tik pat labi var runāt par ergonomiku, veselību un fizioloģiju.
25.09.2018 23:53 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits