Pievienojos šai diskusijas daļai, kas neuzskata čupošanās darbā par kaut ko nepieciešamu. Vispār, domāju, ka pārlieku liela čomošanās un personiskākas attiecības tieši darba attiecībās nereti var traucēt, attiecīgās situācijās liedz spēju paskatīties objektīvi uz lietām, kas saistītas tikai ar darbu.
Kaut vai, ja situācijās, kad kādu reizi jānosliecas par labu vienam vai otram kolēģim, piem.uzticot kādu projektu, veidojot komandu vai rekomendējot utml. Pers. attiecības visu sarežģī. Īpaši, ja esi vadošā pozīcijā, manuprāt, svarīgi saglabāt distanci.
Laipnība, cieņa un pieklājība ir pašsaprotama, protams.
Turklāt no lielajiem draudziņiem arī nav zināms, kurš tēlo, lai vienkārši kāptu pa karjeras kāpnēm un veidotu “draudzības” darbā izdevīguma pēc.
Protams, lielie pasākumi, kas ir pāris reižu gadā - piem. Jaungada balle, ko organizē vadība ar gada noslēguma runām utml - Ok, bet tāda regulāra pasēdēšana, ikdienas pusdienošanas kopā, iedzeršana pēc darba, privātās dzīves apspriešana utml., tas galīgi nebūtu man.
Es, iespējams, būtu kā tas komentāros minētais itkā “dīvainais” kolēģis, kas nāk uz darbu strādāt un piecos aizver durvis un iet savā dzīvē, un man tas šķiet normālāk par normālu:)