Par izglītību.

 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Varbūt tā šķitīs galēja beztēma, bet nu filozofisks jautājums pārdomām un zināmai gara atelpai. Cik augstā vērtē jūsu acīs ir skola - kā vidusskola, tā arī augstskola? Cik augsti vērtējat abās gūtās zināšanas un vispār gūto mācību? Kāda rakstura pedagogus spilgti atceraties no sava laika? Vai spējat būt pateicīgi saviem skolotājiem un pasniedzējiem par artavu jūsu personības veidošanā un pilnveidē? Ja jā - tieši kādiem?
Un... Kā jūs domājat, vai šai laikā, kad cilvēki, īpaši jauni būdami, par augstu nevērtē izglītības iestādes prestižu (kaut nu mācītos labākajā no labākajām skolām/augstskolām) un mācīšanos augstā skolā vien, manuprāt, mākslīgi radīta statusa dēļ, un tai pat laikā par zemu nevērtē gūtās zināšanas, uzskatīdami: "Ai, tā tāda sāja teorija vien ir"? Vai teorētisko un ne tik emocionālo un aizrautspējīgo zināšanu pusi nepaļājam ne vien sarežģītības, bet arī vienkārši tā dēļ, ka esam par kūtru, lai pamatīgi apgūtu arī šķietami sarežģīto, un šad tad cenšamies izbraukt cauri pa vieglo?
Vai izglītība nav kļuvusi par preci un zaudējusi tās pamatsūtību - garīgi apgaismot nāciju? Kāpēc mācīšanos kā procesu un uz iznākumu vērstu darbu jaunībā uzskatām par neinteresantu?
Izveidoju šo diskusiju, lai noskaidrotu skolu un augstskolu beidzēju uzskatus par visām šīm lietām.
16.06.2018 04:47 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Un kāds ir iemesls, ka darba devēji šad tad pat nevēlas cieši sadarboties ar atsevišķām augstskolām? Es to nejaudāju atskārst, tāpēc labprāt dzirdētu viedokļus par šo problēmu. Pats studēju tulkošanu Ventspils Augstskolā. Te par sadarbību ar darba devējiem gluži jau nu zūdīties nevar. Tiek rīkotas mācību ekskursijas uz vadošajiem uzņēmumiem, kur darbinieki stāsta kā studentiem, tā arī pasniedzējiem par jaunākajām tendencēm un darba tirgus prasībām Latvijā. Reizi gadā augstskolās notiek arī vakanču gadatirgus, kur arī darba devēji stāsta par sevi kā uzņēmumiem. Vairums pasniedzēju paši ir tulki un tulkotāji, līdz ar to ik dienas dzirdam domugraudus un aizraujošus piemērus no reālās dzīves. Tāpat darba devēji sniedz ieteikumus augstskolai par studiju programmu pilnveidi… Tāpēc jau arī mēs bijām pats pirmais kurss augstskolas vēsturē, kura študierētājiņiem bija jāapgūst latviešu rakstu valodas prakse.
Diemžēl līdz ar pārlieku atviegloto augstākās izglītības pieejamību ir kardināli mainījusies sabiedrības attieksme pret šo mācību posmu. Cik esmu sastapis dažādus cilvēkus, šodien viņiem liekas pašsaprotami, ka cilvēks studē, un tas jau vairs sen nav nekas vērā ņemams. Taču jāatzīst, ka ir daudz lietu, kuras atšķir spēcīgus studentus (par kādu sevi uzskatu arī es – sekmes nav zemākas par 7 ballēm nevienā studiju kursā, un mūsu augstskolā 70% ir ekvivalents četrām ballēm lielākajā daļā priekšmetu) no ļaužiem, kuriem ir maza izpratne par attiecīgo jomu, tostarp valodu zināšanu. Saku no pieredzes – nav letiņiem nemaz tik labu to angļu valodas prasmju, kā dažkārt sevi pozicionējam šai sakarā, un arī latviešu valoda, īpaši raksti tajā, noplicinās. Pārsvarā tāds pamatiņš vien ir, jo vidusmēra latvietim parasti raisa neizpratni teju jebkura idioma vai tēlainās izteiksmes līdzeklis angļu valodā. Ja, komunicējot ar latvieti, tādu lietos, uzreiz būs jautājums “a ko tas nozīmē?”, vai arī otrs cilvēks, sargādams savu šķietami augsto pašcieņu un nespēdams par normālu atzīt, ka vienkārši nezina, uzreiz nodomās, ka diez ko jau nu elastīgs un vienkāršs savā domāšanā tas “tulciņš” nav.
Piekrītu arī rakstītājai, kura uzskata, ka nevar strādāt par tulku un tulkotāju bez augstākās izglītības, jo, pirmkārt, ir jāzina, kā to darīt. Turklāt tulkam un tulkotājam nedrīkst trūkst zinātkāres nemaz, lai spētu izsekot līdzi svaigajam un saprast ne tik ļoti svaigo, un attiecīgi nodrošināt kvalitatīvus tulkojumus. Tāpat speciālistam šai jomā ir ļoti daudz jālasa daiļliteratūras darbi, lai pēc iespējas vairāk pilnveidotu savu izteiksmi un neiesūnotu mainīgajos valodas vējos. Noteikti ir jākalpo par paraugu labam kā dzimtās, tā arī svešas valodas lietotājam, lai cik pretrunīgi un bieži vien sāji viedokļi par šiem jautājumiem mūsu valstī. Ja tulks un tulkotājs sāks apzināti lietot nepareizu valodu kaut sarakstē sociālajos tīklos, ciest var arī viņa ikdienā darāmais darbs, jo vienkārši var zust spēja disciplinēt sevi kā sava aroda meistaru.
17.06.2018 11:45 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Creepy
Darba sadale valstiskā līmenī paver iespējas kukuļošanai.
Pret neadekvātām prasībām varētu izstrādāt MK noteikumus, kas nosaka darba samaksas tarifus. Piemēram, pilnas slodzes darbs minimālā alga+ piemaksas par papildus prasmēm. Piemēram, augstākā izglītība bakalaurs- x eur/mēn., maģistrs- x eur /mēn., svešvalodas angļu val-x eur/mēn., krievu- x eur/mēn. , darba pieredze līdz 2 gadiem- x eur/mēn.utt. (Tarifus varētu diferencēt atkarībā no uzņēmumu lieluma- mazs, vidējs, liels). Tas varbūt atturētu darba devējus pieprasīt apkopējām augstāko izglītību un svešvalodu zināšanas. Ja par katru prasmi jāmaksā, darba devējs padomātu, vai to prasmi var atļauties. Tāpat darba ņēmējs varētu zināt savu vērtību.
17.06.2018 10:40 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Piekrītu Minkai.
Liela daļa augstskolu beigušo strādā par pārdevējiem, oficiantiem, tirdzniecības aģentiem... tur galīgi nav vajadzīgs bakalaurs. Līdz ar to augstākai izglītībai zudusi kvalitāte un jēga.
Protams, nepārzinu visas augstskolas, varu runāt tikai par man zināmo- tur māca nesamērīgi daudz teorijas, praktiskā maz, tā pati informācija novecojusi un neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Pasniedzēji paši, kaut ar doktora grādu, nezin praktisko pusi, kur vainīgi arī jomas uzņēmēji, kuri ļoti nelabprāt sadarbojas ar augstskolu, bet pēc tam bļauj, ka absolventi neko nejēdz.
17.06.2018 10:34 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Creepy, Stellamgr
Piekrītu jums. No otras puses, patiesībā ļoti, ļoti daudzos darbos reāli augstāko izglītību nemaz nevajag- tā ir darba devēju kaprīze ( iedomas, ka augstskolas diploms ir wow! ), kurai vēl nav tikuši pāri- tik vien kā kritizē augstskolu sistēmu. Reāli ļoti, ļoti daudzos darbos cilvēki veic vien 5-10 funkcijas, kuru apgūšanai nav vajadzīgi 3-5 gadi augstskolā. To visu var ļoti labi apgūt 1-3 mēnešu laikā, jo augstskolās tik un tā nemāca konkrētas "funkcijas" līdz ar to nav starpības, vai to mācās cilvēks ar 12 klašu vai augstskolas izglītību. Protams, ir izņēmumi- ir amati, ko vidusskolnieks neizdarīs (tulki, ārsti, inženieri, ekonomisti, utml.), bet jo īpaši valsts sektorā tādu darbu ir ļoti, ļoti daudz (izlasi likumus, normatīvus un piemēro tos).
17.06.2018 10:28 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Vecajos labajos krievu laikos bija sadale - pabeidzi augstskolu vai proftehiestādi, še darbs. Tagad rodas iespaids, ka darba devēji pārspīlē savās prasībās pret jaunajiem censoņiem, nesaprazdami, ka tā veidojas apburtais loks - nevar dabūt darbu, ja nav pieredzes, tik to nevar gūt nestrādājam… Ar šādu attieksmi vienā jaukā dienā speciālistu hroniski trūks arī jomās, kurās tagad ir pārpalikums. Nemaz jau nu tik ilgi nav atlicis līdz brīdim, kad dosies pelnītā atpūtā vai sāks apmirt paaudze, kurai ir 40-55. Kad viņi ies pensijā, kas strādās viņu vietā? Čučmeciņi? Liela daļa "nepieredzējušo" tiks atsijāti, un tā zaudēsim prāvu daļu jau tā mazskaitlīgās jaunās paaudzes.
17.06.2018 10:22 |
 
Reitings 16
Reģ: 08.11.2016
Jā, jo līmenis daudzās vidusskolās krītas. Lielā mērā zemās dzimstības dēļ tās ir spiestas uzņemt skolēnus, kurām tā nav tā piemērotākā vieta, un arī skolotāji ar tām visām bērnu tiesībām ir ietramdīti tiktāl, ka viņiem vienkārši vairs nav spēka un vēlmes ar lielu degsmi strādāt ar skolu jaunatni. Tāpēc arī augstskolās sarodas jaunieši, kuriem arī tur īsti vietas nav priekšzināšanu trūkuma dēļ. Stipendiju sadales kārtība (99EUR/mēn vienam no desmit budžeta grupas studentiem) ir vienkārši smieklīga, un ne visi vecāki, kuri nav no pilsētām, kurās studē viņu bērni, spēj palīdzēt. Tāpēc ir sūri jāstrādā, lai vienkārši varētu izdzīvot. Arī darba tirgus Latvijā nav gluži atvērts augstskolu beidzējiem - nav pieredzes, tātad jūs mums neesat vajadzīgs. Nu ir dillēs mums tā sistēma.
17.06.2018 10:01 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Tas ir, - vidusskolu aizstāt ar profesionālo izglītību pēc augstskolu reformas un daļu studiju virzienu pārkvalificēšanu uz jauno programmu.
17.06.2018 08:34 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Viedā Minka
Lielā mērā piekrītu. Es vienīgi papildināšu ar domu, ka mūsdienās vidusskola (10-12.klases) ir bezjēdzīgas pēc fakta. Domāju, ka vidusskolu būtu nepieciešams aizstāt ar profesionālās izglītības programmu. Tas atrisinātu daudz problēmu. Pirmkārt, jaunieši ātrāk saprastu ko vēlas vai nevēlas no dzīves. Otrkārt, mazinātos bezdarbnieku % jauniešu vidū. Treškārt, studēt un apkarināt sevi ar kredītu važām neskrietu katrs, kuram nepieciešama izglītība kādā "ne īsti sarežģītā" jomā. Liela daļa studentu tāpat atsijājas nevis zināšanu trūkuma vai smadzeņu kapacitātes dēļ, bet finanšu nepietiekamības dēļ. Strādā, lai studētu - studijas kavē, lai strādātu. Fiziski un emocionāli izdeg.
Tiešām uzskatu, ka mūsdienās vidusskola ir pati nepraktiskākā vieta jaunietim.
17.06.2018 08:31 |
 
Reitings 3934
Reģ: 01.04.2011
Latvijā ir nepareiza izglītības sistēma un tās uztvere.
Veco laiku paaudzei nebija iespējas izglītoties, tāpēc augstākā izglītība bija liels wow! un daudziem viņu pēctečiem tas ir ieaudzināts- profesionālās skolas ir sabiedrības pabirām, kas netiek uzņemti augstskolās. Attiecīgi izveido vīzdenīgu attieksmi pret "profenēm", jo "kruti" ir bakalauri un maģistri.
Bet principā sistēma un uztvere ir aplama. Uz augstskolām būtu jāiet tikai un vienīgi cilvēkiem, kas vēlas akadēmisku karjeru un strādāt zinātnē. "Profenes" būtu jāizvēlas tiem, kas reāli grib strādāt privātajā vai valsts sektorā. Būtu jāizstrādā jaunas "profeņu" programmas- esošās ir novecojušas un tikai "melnstrādniekiem" domātas. Pareizi būtu izveidot profesionālo izglītības programmu IT speciālistiem, HR speciālistiem, utt. , par pamatu ņemot augstskolu programmas, bet izmetot visu lieko, un pieliekot praktiskākus mācību priekšmetus +praksi. Visi būtu laimīgi- darba ņēmējs, jo būtu praktiskas zināšanas un iemaņas, bet darba devējs - jo gatavs darbinieks nevis teorētiķis, kas atsēdējis 3-5 gadus augstskolā un nejēdz darbu darīt.
Pareizi būtu 5-10% studēt augstskolās, 95-90% profesionālajās skolās.
17.06.2018 07:37 |
 
Reitings 12
Reģ: 12.06.2018
Praktiska, bet dāma.
17.06.2018 02:21 |
 
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Tikai vēlāk dzīvē sāku mācīties neizturēties ar pārspīlētu bijību pret "autoritātēm" - skolotājiem, vadītājiem darbā utt.
Šo jautājumu var aplūkot plašāk. Tā ir vispārīga iezīme sabiedrībā - cienīt autoritātes (to nevajag jaukt ar sēdēšanu vārtrūmē un autoritātes pelšanu; tie pēlēji pat ar prieku kopā ar to nofotografētos neatkarīgi no attieksmes pret viņu). Tas viss norāda uz cilvēku sevis noniecināšanu, jo iedomājas, ka autoritāte ir kaut kas īpašs. Dažos gadījumos tā arī ir, bet vairumā gadījumu tā autoritāte vienkārši ir uztaisīta (specializējusies) uz šādu statusu. Aizkrāsnē sēdētājs var būt arī spējīgāks par tām autoritātēm, tikai viņš nav specializējies uz publisku apbrīnošanu. Šie retie cilvēki tad arī neuzskata tās autoritātes par kā no debesīm nākušām.
16.06.2018 16:06 |
 
Reitings 304
Reģ: 09.01.2018
Neatminos neko tādu, par ko būtu baigi pateicīga skolām / skolotājiem. Biju teicamniece, bet vienkārši tāpēc, ka bija gaiša galva, nekad īsti nesēdēju mājās pie grāmatām, bieži pat bastoju stundas. Man skola bija vairāk dzīvesskola. Īstas, neīstas draudzības, apcelšana, aizstāvēšanās, sāpes, prieki. Nebija tādas iedvesmojošas skolotājas, kas man ticētu, bija pat tā, ka gala eksāmenus noliku uz zemākiem līmeņiem, un man pateica, ka kaut ko tādu no manis nebija gaidījusi. Man riebās, ka man jāuztur savs teicamnieces statuss. Bija skolotājas, no kurām man bija bail, jo ir tādas, kas izvēlas šo profesiju, lai varētu valdīt. Tikai vēlāk dzīvē sāku mācīties neizturēties ar pārspīlētu bijību pret "autoritātēm" - skolotājiem, vadītājiem darbā utt.
16.06.2018 14:57 |
 
Reitings 12
Reģ: 12.06.2018
1. Uzaugu ģimenē, kur izglītību ļoti novērtē, jo tēvs ir ar doktora grādu un mamma ar maģistra, līdz ar to iegūt bakalaura grādu man šķita pilnīgi pašsaprotams. Apgrozījos vidusskolas laikā ģimnāzistu vidū, bija maz draugu no profesionālajām vidusskolām, līdz ar to man ir neitrāls viedoklis salīdzinot programmas, manuprāt, jaunietim ir jāseko saviem sapņiem un tam, kas patiešām sagādā kaifu mācoties vai studējot.
2. Atceros savu vidusskolas audzinātāju, kura bija arī vēstures pasniedzēja un iedrošināja tiekties pēc saviem sapņiem.
3. Neuzskatu, ka skolotāji būtu veidojuši manu personību, vienīgi atklājuši kādus talantus vai arī tieši pretēji pievērsuši uzmanību manai jaunības paviršībai. Bija atsevišķi gadījumi, kad pasniedzēji raisīja riebumu pret konkrētiem priekšmetiem, jo neprata ar savām padomju laika metodēm ieinteresēt un izklāstīt vielu saprotami.
4. Atzīmējot personīgo pieredzi tikai un vienīgi, sapratu savā gaidījumā, ka akadēmiskā grāda programmas nav priekš manis, pametot pēdējās divas maģistratūras bija vilšanās programmu kursis un kvalitātē. Mūsdienās laikam vienkārši vajadzētu universitāšu reorganizāciju un apvienošanu, kas izklausās gana utopiski tuvākajā nākotnē, tiek saražoti tik daudz speciālistu darba tirgum, ka puse vienkārši nav spējīgi strādāt un konkurēt darba tirgū.
16.06.2018 13:40 |
 
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Tā jau ir, ka izglītība ir padarīta par biznesu. Un daudzi cilvēki, kas studē augstskolās, to dara nevis intereses pēc, bet gan tāpēc, lai pēc tam iekārtotos labā vietā. Loģiskā kārtā tie nekļūst par tiem labākajiem speciālistiem. Tās privātās augstskolas vispār vajadzētu aizliegt kā augstskolas, jo līmenis tajās ir nekāds jau pēc definīcijas, turklāt exāmenu rezultāti tiek pirkti. Neklātienes vidusskolas ir vispār PZDC.
16.06.2018 13:29 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Bet forša diskusija - interesanti būtu palasīt citu viedokļus :-)
16.06.2018 12:14 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Kāpēc mācīšanos kā procesu un uz iznākumu vērstu darbu jaunībā uzskatām par neinteresantu?

Nezinu par citiem, bet neatceros, ka būtu tā uzskatījusi.
16.06.2018 12:13 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Vai izglītība nav kļuvusi par preci un zaudējusi tās pamatsūtību - garīgi apgaismot nāciju?

Manuprāt izglītība ir prece, kuru pērk (privāti vai valdība), lai sagatavotu bērnus, jauniešus darba tirgum. Protams,viena no sūtībām ir “apgaismot nāciju” tādā ziņā, ka elementāru rēķināšanu, lasīšanu, vispārzināmus (diskutējams jēdziens gan) uzskatus par apkārtējo vidi un sabiedrību būtu lietderīgi zināt jebkuram, lai atvieglotu dzīvi mūsdienu sabiedrībā.
16.06.2018 12:01 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Un... Kā jūs domājat, vai šai laikā, kad cilvēki, īpaši jauni būdami, par augstu nevērtē izglītības iestādes prestižu (kaut nu mācītos labākajā no labākajām skolām/augstskolām) un mācīšanos augstā skolā vien, manuprāt, mākslīgi radīta statusa dēļ, un tai pat laikā par zemu nevērtē gūtās zināšanas, uzskatīdami: "Ai, tā tāda sāja teorija vien ir"? Vai teorētisko un ne tik emocionālo un aizrautspējīgo zināšanu pusi nepaļājam ne vien sarežģītības, bet arī vienkārši tā dēļ, ka esam par kūtru, lai pamatīgi apgūtu arī šķietami sarežģīto, un šad tad cenšamies izbraukt cauri pa vieglo?

Vai tad nevērtē izglītības iestādes prestižu? Man jau liekas, ka studenti vērtē gan izglītības iestādi, gan zināšanas, kā nu kurš, bet tàdu masveida paļāšanu neesmu novērojusi, “izbraukt cauri pa vieglo” - nav skaidrs, ko Tu ar to domā. Laikam neesmu pamodusies, jo šis paragrāfs nav īsti skaidrs.
16.06.2018 11:55 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Mana atbilde uz šo -
Kāda rakstura pedagogus spilgti atceraties no sava laika?
16.06.2018 11:31 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Man ir bijuši vairāki tiešām forši skolotāji un pasniedzēji. Par personības veidošanu - vabūt vienīgi sākumskolā, viena skolotāja nāk prātā - nosvērta, mierïga, ja kaut kas nepareizi bija izdarīts, “ritinājām”visu atpakaļ un analizējām, liekas, ka palīdzēja man kontrolēt manu paviršību. Bet ne saistībā ar personības veidošanu, pamatskolā un vidusskolā mums bija fantastiska vēstures skolotāja - viņas stundas bija kā izklaide, jo viņa spēja pasniegt vēstures notikumus kā aizraujošu stāstu. Vienmēr bija žēl, ka stunda beidzās. Vēl klases audzinātājs (kurš bija arī direktors) vienu gadu - ļoti principiāls (kas man parasti tā ne visai, bet ne viņa gadījumā), bet ļoti taisnīgs. Nekad nebija nekādu favorītu viņam, bet, ja kāds tiešām nonāca nelaimīgā situācijā, viņš vienmēr palīdzēja, cik varēja. Žēl, ka vietējā pašvaldība viņu “izēda”.
Augstskolā - anatomijas pasniedzēja bija feina dāma un fizioloģijas pasniedzēja patika, jo viņa tiešām “bija iekšā” fizioloģijā, līdz kaulam. Abas bija viegli uzrunājamas un nevajadzēja baidīties uzdot jautājumu, ja kaut kas nebija skaidrs, pat, ja jautājums izràdījās diezgan muļķīgs. Vēl atceros vienu pasniedzēju, kursa vadītāju - ļoti patika viņas maniere an veids kā viņa pasniedza.
16.06.2018 11:30 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits