Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Cik gados?

 
Reitings 781
Reģ: 11.02.2010
Ar draudzeni aizpļāpājāmies par bērniem un to, cik gados dzemdējām. Draudzene 21 gados sagaidīja savu pirmdzimto, teica, ka esot laimīga, ka ir jauna mamma, bet vēlējusies vēlak, taču, neko nenožēlo, jo blakus ir skaistākais, kas ar viņu noticis. Savukārt, es savos 26 būtu vēlējusies to agrāk. Bez nekāda svarīga iemesla. Tāpēc nevaru tā teikt, ka agrāk vai vēlāk.. kā ir, tā esmu laimīga :)
Tad nu jautājums, Jums, cik gados dzemdējāt savu pirmo bērniņu un, vai nenožēlojat, ka tik vēlu/ātru?(l)
19.05.2017 02:44 |
 
Reitings 1164
Reģ: 29.01.2009
Ja nu kāda vēl šeit lasa, tad vēlētos dzirdēt pieredzējušo (nu jau mammu) viedokli. Esam ar draugu jau ilgi attiecībās, vienu brīdi man uznāca vēlme pēc bebīša, laikam pavasara hormoni, bet tagad draugs sācis runāt. Man palicis vēl 1,5 g maģistros, ko es plānoju pabeigt un tad domāt par bēbīti, ātrākais tad, kad palicis 0,5 studējot (ieņemt). Kā rāda jūsu pieredze? Labāk paciesties to 1,5 vai viss būtu oki doki arī tagad?
21.05.2017 17:04 |
 
Reitings 1263
Reģ: 10.03.2015
Sieviete jautāja, kad viņš sāks domāt par attiecībām un ģimenes veidošanu. Vīrietis atbildēja, ka, kamēr nepelnīs pietiekami daudz, vismaz tūkstoti mēnesī, lai nodrošinātu visu nepieciešamo sievai un bērniem, jaunas attiecības nevēlas veidot.
Kārtīgs vīrietis, kas domā ar galvu. Kaut tādu būtu vairāk...
21.05.2017 09:33 |
 
Reitings 901
Reģ: 17.03.2016
Ledussirds - apsveicu ar otrā bēbja gaidībām! (l)
Pagājušogad vasarā piedzemdēju pirmo bēbīti- meitiņu,man bija 21. Bērnus esmu gribējusi no 14 gadu vecuma un vienmēr esmu gribējusi būt jauna mamma, 14 gados uz 21 gadu gribēju jau 3! :D
Bet ir labi kā ir, es vismaz satiku savu cilvēku un zinu, ka, lai vai kas arī notiks starp mums, ka es vismaz dzemdēju bērnu no cilvēka, kuru patiesi mīlu un pat, ja kādreiz šķirsimies, es neko nenožēloju.
19.05.2017 17:22 |
 
Reitings 1082
Reģ: 13.06.2015
man ir 22 un šobrīd esmu gatava gan es, gan draugs bērnam. Ļoti gribu bērnu, bet saprāts neļauj vēl to darīt- pati vēl studēju, šogad tik absolvēšu un meklēšu darbu, un draugam liekas, ka viņa alga vēl būtu "par īsu" vēl priekš bērniņa- jāgaida, kad ārstiem beidzot būs algas pielikumi :D
19.05.2017 17:03 |
 
Reitings 259
Reģ: 05.07.2013
Man dēls piedzima 20 gados. Vakar nosvinējām viņa gada jubileju un viennozīmīgi varu teikt, ka tas ir labākais, kas jebkad ar mani ir noticis. Laikam tā sajūta, vēlme būt par mammu vienmēr bijusi manī. Es nezinu, kā būs pēc gada, diviem vai desmit, bet pašlaik nenožēloju ne mirkli, ka dēla ir ar mums.
19.05.2017 16:49 |
 
Reitings 484
Reģ: 15.01.2016
Man bija 30, kad dēls piedzima. No vienas puses, mazliet žēl, ka tik vēlu - mēs ar vīru bijām domājuši, ka varētu būt divi bērni ar nelielu gadu starpību, bet tagad reālajā situācijā saprotam, ka mazā gadu starpība tomēr nav mums. Tā nu nezinu, vai vispār kādreiz būs otrs bērns. Bet no otras puses, man patīk sava dzīve, kāda tā ir bijusi - nav nekā tāda, ko gribētu no dzīves izsvītrot ar domu "labāk būtu tajā laikā dzemdējusi bērnu". Tāpēc uzskatu, ka principā man tie 30 bija agrākais iespējamais, un īpaši nenomoku sevi ar domām "kā būtu ja būtu".
19.05.2017 15:24 |
 
10 gadi
Reitings 4259
Reģ: 03.08.2009
Bēbuķis piedzima, kad man bija 26 gadi. Diži ātrāk arī nebiju gatava. Esmu priecīga, ka dabūju izbaudīt studiju gadus, ballītes, bezrūpību, ceļošanu, spontānus pasākumus utt.
19.05.2017 15:12 |
 
Reitings 80
Reģ: 12.05.2017
Pirmais bēbuks pieteicās 19 gados (nebija neplānots), bet diemžēl bija misseds.
Nesen bija palikuši 21, kad piedzima vecākā meita, 22 piedzima otrais - puikiņš :) Neko nemelojot varu teikt, ka nenožēloju. Kā arī nenosodu tās, kuras izvēlas bērniņu laist pasaulē pēc 30 vai 35 gadiem. Katrs izvēlas savu ceļu un zin ko grib.
Man bija bioloģijas skolotāja, kurai bija 45 un 3 jau izauguši bērni. Viņai 43 gados piedzima vēl viens bērniņš. Teica, ka ir grūtāk, bet no otras puses, tas liekot dzīvot jauneklīgāk un dzīvespriecīgāk.
19.05.2017 15:00 |
 
Reitings 428
Reģ: 05.02.2015
Nenoliedzu, ka ğimene ir svarīga, mīlestība un viss tamlīdzīgais.
Bet vienmēr, kad dzirdu vai lasu, ka finanses ir maznozīmīgas, galvenais mīlēt bērnu, iedomājos - vai šis cilvēks ir kādreiz pievērsis uzmanību, cik maksā pamperu paka, cik maksā kvalitatīvs bērnu apģērbs un apavi (no kā bērns ātri izaug), cik maksā privātais bērnu dārzs vai aukle (situācija ar rindām dārziņos), cik maksā medicīnas pakalpojumi?
Kādreiz bija citi laiki, citas cenas un iespējas. Nav taisnīgi salīdzināt tagadējo bērnu bērnību ar to, kas bija mums vai mūsu vecākiem.
19.05.2017 14:57 |
 
Reitings 441
Reģ: 11.05.2017
Pati neesmu māmiņa un tuvākajā laikā neplānoju par tādu kļūt, bet gribu Jums pastāstīt kādu laiciņu atpakaļ nejauši dzirdētu sarunu starp vīrieti un sievieti, pieņemu, ka brālis un māsa no daudzbērnu ģimenes, to secinu pēc sarunas. Vīrietim varētu būt ap 30, sieviete šķita nedaudz jaunāka, bet jau māmiņa.
Es abiem gāju parkā aiz muguras. Nav īpaši pieklājīgi, bet ieklausījos skaļajā runāšanā.
Sieviete jautāja, kad viņš sāks domāt par attiecībām un ģimenes veidošanu. Vīrietis atbildēja, ka, kamēr nepelnīs pietiekami daudz, vismaz tūkstoti mēnesī, lai nodrošinātu visu nepieciešamo sievai un bērniem, jaunas attiecības nevēlas veidot.
Sieviete pieminēja, ka nauda dzīvē nav galvenais, jautāja, vai viņam kaut kas kādreiz ir trūcis, teica, ja viņu mamma būtu domājusi tāpat, kā viņš, tad viņu ģimene nebūtu tik kupla.
* * *
Man vienkārši tas lika aizdomāties par dzīves vērtībām. Finanses, protams, ir svarīgas, bet ne tik ļoti, kā viss pārējais, ko varam sniegt bērniņam un ko mazulis dod mums.
19.05.2017 14:32 |
 
Reitings 2357
Reģ: 17.02.2016
Dēls piedzima kad biju 23 gadus jauna, tagad 32 gadu vecumā gaidu otro. Neko nenožēloju, uzskatu, ka viss notiek tad kad tam jānotiek.
Manā paziņu lokā zinu tikai divas sievieti, kas dzemdējušās agrā vecumā un nav vairs kopā ar tā laika dzīvesbiedriem, nav arī vientuļās mātes, dzīvo laimīgi kopā jau daudzus gadus ar pašreizējiem vīriem.
19.05.2017 14:12 |
 
Reitings 2629
Reģ: 20.01.2014
19 gados. Tas bija kādu laiciņu plānots lēmums, kuru 5 gadu laikā neesmu nožēlojusi ne reizi- šķīrusies no bērna tēva neesmu, apprecējusi gan, meita forša, pati jauna, skaista un ar dzīves situāciju apmierināta. Šķiet, ka tagad saņemties būtu daudz grūtāk nekā toreiz (ballīšu un naktsklubu cilvēks nekad neesmu bijusi, tāpēc nejūtos kaut ko palaidusi garām, ieguvusi gan (l))
19.05.2017 14:07 |
 
Reitings 2872
Reģ: 26.10.2012
man laikam bija 20 :D es nevaru atcerēties 21 vai 20, bet nu matemātiski padomājot 20 tomēr :D
un jā, izšķīrāmies, kaut gan 20 jau nav 16, bet vienalga. Bet to, ka esmu mamma es nenožēloju vispār. Būt par mammu ir forši! Bet nu man pietiek ar 1 bērnu. Vairāk tomēr es nevēlos, :D bet tas noteikti ir tāpēc, ka paliku viena ar zīdaini, tāpēc kkāda iekšēja sajūta baidās kko tādu atkārtot, jo nu viegli nebija.
19.05.2017 14:05 |
 
Reitings 89
Reģ: 12.02.2015
Man vēl bērnu nav, bet noteikti līdz 30 gribētu.
Arī manā paziņu lokā visas sievietes, kas dzemdējušas agrā vecumā (manā uztverē t.i. 16-22 gadi) ir šķīrušās no sava bērna tēva.
19.05.2017 13:22 |
 
Reitings 2573
Reģ: 14.08.2013
Jū,Duujas minētie gadījumi diemžēl ir vairāk sastopami. Zinu tikai vienu veiksmīgu gadījumu,kur meitene palika stāvoklī 16 g.v., tad arī apprecējās, tagad jau 5 gadus precējušies un ir divi bērniņi. Izskatās ļoti laimīga ģimenīte, kaut gan sākumā skatījos šķībi, jo visi pārējie, kas precējušies agri bērna dēļ, nu jau šķīrušies.
19.05.2017 12:51 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Zinu tikai vienu veiksmīgu gadījumu, kur vēl kopā ir ģimene un bērns jaunos gados pieteicās. Pārējiem diemžēl laika gaitā cits iznākums. Ceļam demogrāfiju, tas tomēr labi.
19.05.2017 12:18 |
 
Reitings 352
Reģ: 23.07.2016
Te jau būs laikam būs tikai pozitīvie stāsti, bet zinu meitenes, kas ir vientuļās mātes +/-20 gados dzima neplānoti/plānoti bērni no pirmajām attiecībām. Negatīvos stāstus jau neviens neraksta. Dažreiz tiešām pāri jaunībā nesaprot, cik liela atbildība tomēr ir bērns un ka tomēr nekam tādam vēl nebija gatavi.
19.05.2017 11:29 |
 
Reitings 2746
Reģ: 03.02.2015
Līdz šim brīdim dzemdības ir pats sāpīgākais, ko man ir nācies piedzīvot. Un tieši šīs dzemdības attur no otra bēbja. It kā ļoti traki man nebija, bet to vienu sāpi es vēl šobrīd atceros.
Par tēmu, 22 piedzima un ne grama nenožēloju.
19.05.2017 10:14 |
 
Reitings 11162
Reģ: 28.11.2014
Neons, vēl es biju pārliecināta , ka kļūšu par izplūdušu ziloni a krūtīm līdz ceļiem.
Bet citu iemeslu nebija. Es jau te 100x esmu rakstījusi , ka bērns ir tāds pats cilvēks kā es. Nu tiešām nezinu kapēc mīzu botā? :D
19.05.2017 10:02 |
 
Reitings 417
Reģ: 30.03.2017
Piekrītu drostala.
Jo vēlāk, jo labāk. Ar tādām lietām netaisos steigties. Jo vēlāk, jo labāk. Tā tomēr milzïga atbildība.
19.05.2017 10:01 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits