ja, divas reizes man bija japienem svarigs lemums. pirmo reizi, kad precejos. sirds dzilomus jutu, ka nevajag, bet prats teica, ka ta bus pareizi, tas ir logiski, ta vajadzetu. kludijos. vajadzeja klausit, ko sirds saka. otrreiz sirds teica ja, prats - ne. klausiju sirdi. kludijos. tagad aiz muguras skirta lauliba, jo kludijos, un no otram attiecibam berns, bet redz, atkal attiecibu nav.
vot ta es to statistiku papildinu ar agram lailibam, agri skirtam laulibam, berns bez laulibam un beigas vientula mate :( skumigi, bet fakts.
otrreiz tomer klausitu pratu, ja sirds teiktu ja, bet prats ne. ja sirds teiktu, ne, bet prats ja, tad domatu ilgi, ilgi, ilgi...