O, jā, piekrītu, Bianca teiktajam, abas filmas ir meistardarbi un nav salīdzināmas vienības:-) Sorentino darbi salīdzināmi ar vecajām itāļu kino pērlēm - Antonioni atsvešinājuma, Viskonti aristokrātisma un graciozās stājas. Man iepatikās reiz izlasītā doma, ka tas, ko Sorentino ataino nav vairs Fellīni dolce vita, kas aumaļām gāžas no viņa filmām, bet notverts diženums, kas nav nekas vairāk kā ainava, āŗejais apvalks iekšpusē sēdošām butaforijām, kožu saēsta Roma, kas tverta vizuāli skaistā formā. Viennozīmīgi Sorentino filmas ir manas pēdējo gadu mīļākās filmas, ko esmu redzējusi:)