Piedodiet,ka tik gari :-/
Tātad. Esmu viens no tiem traģiskajiem gadījumiem. Tiem,kam nekad nav bijusi degsmi kādā virzienā. Vienmēr gan domāju studēt, tāpēc aizgāju uz vidusskolu. Trīs gadu laikā apjuku vēl vairāk. Pēc vidusskolas aizgāju uz vienu novirzienu tīri,tad gāju atkal uz citu,atkal nepatika, pat raudot gāju. šogad neaizgāju nekur.Protams, ka šo trīs gadu laikā pēc vidusskolas reāli neesmu progresējusi. Guži uz akmeņiem nesēžu, vecākiem liela saimniecība, darba pietiek, bet reāla pieredze man aizvien darba tirgū nav. Ir bijis šādas tādas haltūras, esmu bijusi ārzemēs apošņāt gaisu, bet nu…. Migla vēl bieza,apjukums liels. Un būtiskākais faktors – es neesmu individuāls cilvēks. Man patīk darīt vienai lietas, man patīk pabūt vienai, BET man vienmēr prasās safety net ārpus mājas. Kāds cilvēks,ko gribu,lai ir tuvumā, pie kura ‘’pieķerties’’. Diemžēl esmu no tiem,kas jaunās vietās visu izskenē un reti atrod kādu ar kuru veidojas kontakts. Būtībā ļoti kautrīgs cilvēks.
nejauši uzgāju rakstu par Au Pair in America. Long Story Short – tā ir programma,kuras laikā tu gadu pavadi Amerikā, host ģimenē, darbojies ar ģimenes bērniem (auklīte savā ziņā) un tevi iekārto lokālā universitātē, pats izvēlies novirzienu. Es,protams,apzinos ka tas nav joks gan no finanšu skatu punkta, gan kultūras,gan,ka tas nenotiek dienas laikā, gan jada jada jada. Katrā ziņā mani kaut kas beidzot ir saviļņojis.
Mana galvenā raize ir – vai tāds cilvēks kā es neaplauztos? Man ir pieredze ar bērniem, ir valodas zināšanas, bet tas kautrīgums… ticiet man, ļoti mokoša problēma. Varbūt kādam ir pieredze ar ko līdzīgu? Varbūt kādam ir problēma ar kautrīgumu kā man? Varbūt kāds zina,kā iespert sev par pēcpusi tā, lai kautrīgums un zemais pašvērtējums (man rūp ko citi domā ļoti) izlidotu ārā no manis? Jo,kad es ‘’iesildos’’ jaunajā vidē, tad ir labi,jo vispār esmu atvērts un draudzīgs cilvēks, bet sākumā…es noteikti liekos auksta. Jo patiesībā arī šis kautrīgums ir liels iemesls tam,ka neesmu vēl nostabilizējusies nekur. Bail mēģināt, bail riskēt, bail būt vienai (tieši konkrētā vidē –darbā,skolā utt.). Jūsu domas? Kritika atļauta maksimāli, ja vien tā nav bezjēdzīga apsaukāšanās. Man vajag kritiku un ieteikumus!