Māsas un brāļi

Vienmēr esmu gribējusi vecāko brali, bet nekādi to mainīt nevar. Ir mazāks pusbrālis, ar kuru kašķējamies, bet viņš man ļoti mazīņš tā kā saprotams:) kad tiekamies, tad kašķējamies :D

Esmu vienīgais bērns un nekad nav tas paticis. Vienmēr esmu gribējusi lielu ģimeni un to apziņu, ka neesi galīgi viens, bet nu, kā ir, tā ir. Iztieku ar vienu mazo māsīcu. Labi, ka vismaz tā ir. :)

Man arī ir pusmāsa, esmu draugos pačekojusi, bet nu tas arī viss, viņa arī gadus 10 vecāka par mani, tā kā ko nu tur :D

nāku no milzīgas ģimenes, ar māsām attiecības perfektas, ar brāļiem - kā kuru, ar vienu jau kādus 7 gadus neesmu kontaktējusies..

Arî esmu vienîgais bèrns "ğimené". Esot mazai nedomáju par to,bet pusaudža gados sáku aizdomáties cik forši bútu ja man bútu mása :( un ká izrádás uzzinàju,ka man táda ir, pusmása no téva puses. Es viñu uzmekléju,sàkàm kontaktét un nu jau 10 to gadu esam neskjiramas. Esmu laimíga,ka man ir tàds cilvéks blakus kurš mani saprot, kà neviens cits un més pat neizjütam to,ka kàdu laiku esam augušas atseviškji.

Esmu vieniigais beerns saviem vecaakiem, bet man ir pusmaasa mazinja. Vinju gan es reti satieku...

Man ir jaunāks brālis, ar kuru sanāk bieži kašķēties, bet nu tie tādi brāļu/māsu strīdi nevis nopietnie, vēl man ir divas vecākas māsas, bet par cik viņas ir no tēta pirmās laulības, neesam nekad īsti dzīvojušas kopā un tāpēc attiecības nav tik tuvas, gribētos, lai būtu labākas. Un neesmu nekad gribējusi būt vienīgais bērns ģimenē.

Ir divi brāļi, negribētu būt vienīgais bērns, kas tik bērnībā darīts nav kopā :D

Vienmēr esmu vēlējusies arī māsu, bet nu tomēr jāiztiek bez :)

CellarDoor, o, ideja! :D

Man ir brālis, 2 gadu starpība. Vienmēr esmu gribējusi māsu vai vismaz māsīcu, jo ir tikai brālēni. Bērnībā kāvāmies un plēsāmies uz velna paraušanu. Tagad esam pilnīgi atšķirīgi it visā, tas uzliek kkādu barjeru, attiecības nav sevišķi tuvas, bet tā laikam mana vaina, jo vnk nespēju pieņemt viņa dzīvesveidu.

Mincis, mēs cenšamies draudzēties ar nopietniem pāriem :D lai, kad viņiem ir bērni, mūs godina par krustvecākiem.

Tikko sapratu, ka pati tante arī nebūšu :( Ehh.

Ir māsa, attiecības ir vienkārši drausmīgas...

Mums ģimenē bija 2 vecākie bērni, tad pēc gadiem 10 mēs ar jaunāko māsu. Bērnībā jutos ļoti mīlēta no vecāko puses, kad piedzima mazā māsa, jutos pret savu gribu nostumta no troņa :D Tādēļ es viņu centos visādi izstumt, neļāvu spēlēties ar saviem draugiem utt. Bet pēc vidusskolas gadiem mūsu attiecības ir ļoti uzlabojušās, mums ir cieša saikne. Man vienmēr gribas par viņu parūpēties :D
Ar vecāko brāli un māsu un viņu bērniem saprotos lieliski.
Patīk man tās stiprās latviešu ģimenes :)

Esmu vienīgais bērns ģimenē un man ir ļoti žēl, ka manai atvasītei nebūs ne tanšu, ne onkuļu, ne māsīcu, ne brālēnu no manas puses :( Ja maniem vecākiem būtu labas attiecības, es nebūtu pret brāli vai māsu! Tikai priecātos! Bieži vien būt vienīgajai ir bijis ļoti skumji. Nu tā.

Neesmu audzināta arī kā egoistie. Kad paziņas padzird, ka esmu vienīgais bērns ģimenē, netic. Mani vecāki ir auguši diezgan kuplās ģimenēs, tāpēc vienmēr ir mācījuši dalīties un neskaust. Ar saviem daudzajiem brālēniem un māsīcām labprāt pavadu daudz laika (viņi visi vēl salīdzinoši ir mazi) un dalos ar viņiem.

Man ir jaunāks brālis, ar kuru ir 17 gadu starpība - principā es uzskatu, ka mēs abi esam kā vienīgie bērni :) Skatos uz viņa izdarībām tagad (8 gadi) un redzu sevi bērnībā. Vissmieklīgākais, ka attiecības mums ir tipiskas māsu/brāļu - viņš apgalvo, ka es neesmu nekāds pieaugušais un visu laiku man stāsta, ka mamma visu dara pareizāk nekā es un tad pats mierina, ka mans puika arī par mani tā teikšot :D Ir jautri visādās ziņās :)

Ir vecāks un jaunāks brālis, abi forši, attiecības ļoti labas. Neko savādāku nekad neesmu gribejusi.

Amendaa- Beidz stresot lūdzu. :)

Esmu vienīgais bērns ģimenē, nespēju iedomāties kā tas ir, kad ir vēl kāds. Taču atzīšos, ka bērnībā bieži domāju par to, ka gribētu vecāko brāli, kas mani aizstāvētu vai jaunāko māsu, ar kuru varētu paklačoties. :)

Man ir trīs brāļi, esmu jaunākā. Attiecības ar visiem labas, ļoti rūpējas un sargā mani.