Ak, kā tomēr gribas

25.09.2012, Solo_

Man gribas iemīlēties, mīlēt un būt mīlētai. Nekad neesmu nevienu mīlējusi, tā no sirds, kā dēļ būtu gatava atteikties no daudz kā! Kāpēc? Jo esmu ap sevi uzcēlusi tādu mūri, ka man pat pašai sagādā grūtības to nojaukt. Slānis pēc slāņa, kārta virs kārtas, bet kā neatsedzas nekas, tā arī nekas nekļūst redzams. Kad es spēšu būt es pati? Varbūt palīdzētu vides maiņa, varbūt. Reiz es satiku cilvēku, kuram stāstīju, cik grūti man atklāties, un viņš man prasīja - vai zini, kādēļ cilvēki uzceļ ap sevi sienu? Uz ko es atbildēju - es nezinu! Un viņš teica - lai atrastos kāds, kas būtu gatavs to nojaukt!

Tāpēc vēl aizvien ceru uz kādu, kas ienāks manā dzīvē, un spēs mani atraisīt, atrast manī visu labo un ne tik labo, mīlēs mani tādu, kāda es esmu sirds dziļumos!

Komentāri [6]

Kārtot pēc jaunākā / vecākā

dianasun

Cilvēks pats sev sarežģi ikdienu, sevi aprobežojot, ar mani ir ta pati situacija, tas izteiciens par to sienu, ka jāienāk dzīvē cilvēkam kas spēs pamanīt, un to nojaukt, jau tik datudz kur dzirdēts. Bet pec būtibas pati sev atklāju ka, jā, apkart tik dauz cilvēku ar kuriem varētu būt atvērtāka, bet tad kad esmu tajā noteiktajā momenta, pavadot to laiku ar tiem cilvēkiem, vienkarshi jūtu ka tie nav īstie lai es vertos vaļā, tu pati jutīsi kad noteikts cilvēks ir tavs loulmate, ar kuru tu tiešam varēsi kopā izjust, pārdzīvot, izdzīvot. Vienīgais vienmēr un visur jabut patiesi tu pati, neuzspēlēta.

27.09.2012 23:36 | saite | Atbildēt

Cheryl

Nu, pasaule, ja reiz Tev pašai ir bijusi šī siena, tad Tev jau būtu jāzina, ka tās nav izdomātas problēmas. Ja Tev liekas, ka tas viss bija izdomājums, un tās tiešām ir tikai "izdomātas problēmas" tad Tev acīmredzot nav bijusi šī siena. autore, es Tevi lieliski saprotu. Tik ļoti esi paslēpusies aiz šīs sienas un maskas, ka pati jau vairs neesi spējīga sevi glābt. Bet tik ļoti gribas atvērties! Un patiesībā gribas, lai uzrodas kāds kuram var pakļauties un uz kuru var arī paļauties. Bet nāksies Tevi apbēdināt. Pasaulei ir taisnība - nav tādu cilvēku, kuri gribētu iet un kādu glābt. Jāsāk ar sevi. Ir jāsaprot kāpēc tā notika, kāpēc noslēdzies no visiem. Kur un kad tieši Tu noslēdzies. Patiesībā labāk uzrakstīšu Tev vēstuli.

27.09.2012 14:11 | saite | 1 atbilde | Atbildēt

pasaule

mans izteikums par to, kāpēc ir šādas sienas uzceltas un ka bieži tās ir paša izdomātu problēmu sekas ir viens no variantiem, es nesaku, ka visos gadījumos un vienmēr, jo citriez tas ir smagu psiholoģisku iespaidu rezultātā, bet no autores teksta un savas pieredzes- pašas izdomātās sienas un problēmas, kam nebija nekādu reālu pamatojumu, nespēju atbildēt uz jautājumiem kāpēc tā ir, nezināju cēloni, līdz sapratu, ka tur nav iemesla, reāla, tā vairāk bija poza sev pašai, ka redz- es nevaru iemīlēties un negribu atklāties cilvēkiem. Ja autorei tas ir reālu problēmu pamatā, tad.. ne mēs un ne pati netiks galā vajadzēs kādu nopientnāku psiholoģisko atbalstu.

27.09.2012 22:03 | saite

dzeerveniite

Ar mani ir tāpat, mans mūris aug augumā arkatru dienu, un kā nav tā nav kas viņu nojauc. Sāpīga tēma. nemaz nezinu kā to būri ierobežot no savas puses.

27.09.2012 06:51 | saite | Atbildēt

Solo_

pasaule - paldies par ieteikumiem, bet man tā siena netraucē iepazīt daudzus foršus cilvēkus, man viņi ir apkārt teju visu dienu, vnk viņi nezina neko par manu patieo Es. Līdz ar tāpēc es arī nevienam neļauju sevi mīlēt! :)
Bet tagad noteikti mēģināšu dzīvot! Negaidīt!

26.09.2012 16:31 | saite | Atbildēt

pasaule

sākums izklausās kā par mani... vienmēr kaut kā sev prātā turēju, ka nekad neesmu iemīlējusies, ka ir man tie mūru un, ka reiz, es pat gatava gaidīt, būs tas kāds, kurš nāks un nojauks! un zini ko, cilvēki nāk un iet, bet ne jau tas, ka tos mūru negribas jaukt, bet tas, ka neviens tevi aiz tiem mūriem neredz. Un liekas, ka būs tas viens, kurš redzēs un nojauks? Cik daudz tu redzi kādā to iespēju? un, kad redzi, cik daudz esi gatava ieguldīt- ārdīt slānīti pa slānīti tos mūrus un kārta un saņemt neuzticēšanos? uz pasaules nav daudzi tādu cilvēku, kur pie mūsdienu dzīves tempa, informācijas būtu gatavs ieguldīt savu laiku uz kāda cita ''izdomātām'' problēmām, lai vispār redzētu vai ir to vērts ar to cilvēku ko uzsākt. Tas no manas pieredzes- maini domāšanu: esi atvērta, sāpināta tiksi tāpat, dzīve tevi noliks uz ceļiem un vēl pie zemes piespiedīs, notiks tas noteikti, kad un kā to tu nezini, tāpat kā tu nezini kad tev tā iedos rozā brilles un cels debesīs. Dzīvo! Negaidi!

26.09.2012 00:16 | saite | Atbildēt