Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kā var zināt, ka īstais?

 
Reitings 13
Reģ: 31.03.2019
Esmu 11 mēnesi attiecībās, 4 mēnešus dzīvojam kopā. Visu šo laiku dienu dienā esam kopā, jo abi nestrādājam. Protams, tas ir šo to ietekmējis, ka nav tās sailgošanās vienam pēc otra, viss tāds parasts palicis. Ar galvu jau saprotu, ka dēļ apstākļiem kas notiek valstī, esam bez darba u.t.t.
No paša sākuma jau neesmu īsti bijusi pārliecināta par šo cilvēku.
Šim cilvēkam dzīvē viegli nav gājis, ir sasmērējies (naudas lietas), attiecību sākumā jau saskāros ar viņa personiskajām problēmam, kas ietekmējis attiecības.
Var teikt, ka nemaz viņu nepazīstu, kad viņam nav problēmu + šobrīd vēl klāt nāk bezdarbnieks, rutīna un ierobežojumi. Ar viņa sasmērēšanos, drīz būs viss sakārtots, jo diezgan ātri viņam iet sakārtot savas lietas.
Kā vīrietis viņš labi pret mani vienmēr ir izturējies, rūpējies, vēlas laulību, ģimeni. Man vajadzētu lidināties mākoņos, ka esmu satikusi cilvēku, kas tiešām mīl mani, bet tā nav.
Esmu ļoti bieži neapmierināta, daudz ko viņam pārmetu, neesmu laimīga (viņš to zin), dienām bez garstāvokļa.
Man pašai ir 23 gadi, otrās nopietnās attiecības. Visu laiku sev jautāju, vai tiešām vainīgas ir tikai problēmas kas man visu aizēno? Vai viņš mani kādreiz darīs tiešām laimīgu?
Brīžiem jūtos kā muļķe, kas gaida kad apstākļi uzlabosies, ka drīz problēmām būs gals un beidzot iepazīšu viņu bez problēmam un nu tik sāksies labais periods :D
Daļa manis saka, ka esmu naiva dēļ tā ka kaut ko gaidu. Esmu arī viņu ar to sabojājusi, jo dzenu nedrošības sajūtu, dēļ tā ka esmu nelaimīga un neapmierināta. Vinš atkal redz nākotni kopā , bet es esmu tā kas grauj viņam šo visu.
Mīlestība man pret viņu ir, tikai nesaprotu kāda un cik liela.
Esmu ļoti lielā sturpceļā, daļas manis jau sen grib pārvākties uz bērnības pilsētu, sākt jaunu dzīvi (sapņoju kopš 14 gadu vecuma), otra daļa negrib padoties un gaidīt, kad visu sakārtosim un varēsim izbaudīt mīlestības periodu, bet liekas ka vins nekad nepienāks. :(
26.01.2021 20:20 |
 
Reitings 13
Reģ: 31.03.2019
+ neesam 4 mēnešu laikā nevienu dienu bijuši šķirti, 24/7 var teikt esam kopā.
esam dzīvojuši diezgan saticīgi un nav bijuši nopietni strīdi (šķiršanās, trauku plēšana vai tml.)
pēdējā laikā ir grūti, jo abiem dod viss pa nerviem, ka nekas nenotiek kā plānots un mērķi ir uz pauzes.
26.01.2021 20:21 |
 
Reitings 155
Reģ: 03.12.2012
Darbs ir jāmeklē, saulītes. Gultā darbu neviens Jums nepienesīs. Var jau visu laiku lūgties sociālos pabalstus, bet vai valstij šādi parazīti jāuztur? Izskatās, ka negribat atrast darbu.
26.01.2021 20:39 |
 
10 gadi
Reitings 734
Reģ: 04.10.2009
Mīļo draudziņ.
Jau visu esi izlēmusi izlasot tavu rakstu!
Dodies savā virzienā, nevelc šo nastu līdzi, ja teju gada laikā neesi neko sapratusi attiecībā uz šo vīrieti, tad kāda jēga turpināt!
Ar varu nevienu nevar iemīlēt.
Tev viņu vajag tikai tāpēc ka viņš labi izturas!? Kam vēl tev viņš der, sexam, to uz katra stūra var dabūt!🤷‍♀️
Ja viņam tagad nav darbs kur pelnīt, kur garantija ka nauda būs kad tev būs 2 bērni!?
Mūc kamēr vēl vari.
26.01.2021 21:12 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
Darbs tik tiešām varētu palīdzēt. Pārvākšanās neko jau neatrisina. Tā būtu vairāk bēgšana no realitātes. Uz brīdi būtu interesanti un nav jau izslēgts, ka viss atkal ieet rutīnā.
Dzīvē ir nepieciešami mērķi un tad viss pārējais pakārtojas un tiek atrasti instrumenti kā to atrisināt. Šis laiks ir daudziem smags, pat ja ir darbs cilvēki vienkārši izplēn, jo nav otras puses. Iespējams, ka jums abiem vajag pārvākties uz vietu, kur ir vairāk darba vietu.
Rīgā, piemēram, puisis var iet strādāt kaut vai celtniecībā, jo tur lockdowns neko neietekmē.
26.01.2021 21:20 |
 
Reitings 1310
Reģ: 19.07.2019
Ja rodas šaubas, vai ir īstais un vai mīli otru, tātad liela iespēja, ka nejūti tādas jūtas, kādas vēlētos. Ja tev būtu pārliecība par kopīgo nākotni un savām jūtām, tādi jautājumi nerastos.
26.01.2021 21:28 |
 
Reitings 1073
Reģ: 23.10.2019
Nav tādu īsto, bet gan tas ko cilvēki dara. Manuprāt kopā esat un dzīvojat tik tādēļ, ka esat viens otram atbilstoši, bet svaigums attiecībās ir pašu ziņā. LV realitāte tāda mēdz būt, laiku pa laikam, ka viena nozare nozūd un darīt īsti nav ko. Iespējams, abiem vajag mērķi doties uz kādu āttīstītāku vietu!?
26.01.2021 21:33 |
 
10 gadi
Reitings 232
Reģ: 01.08.2012
Es Tevi pilnībā saprotu, biju kopā ar cilvēku, kurš mīlēja mani, rūpējās, gribēja ģimeni un man arī bija mīlestība(vismaz tā toreiz likās). Bet paralēlim tai "mīlestībai" bija meli par naudu, man bieži draudēja viņa parāda dēļ kaut kādi random cilvēki, bieži vien ja kaut kas saplīsa (mašīna,kkāda tehnika) es nevareju uz viņu paļauties, kad piedzērās tēloja kaut kādu sabiedrības klaunu par kuru visi rēca, bet man bija kauns. Un ojjj kā skaisti vienmēr varēja izteikt komplimentus, nu reāli karināja man skaistus, garus makaronus ar solījumiem, ka mainīsies utt. Ilgi cietos, domāju, ka es esmu kaut kāda ne tāda, kas es nespeju pieņemt cilvēku, un galu galā viņš tak mani mīl, vajadzētu justies laimīgai, bet tā vietā es iekļuvu depresijā. Pagāja laiks un es nevarēju saņemties izšķirties, bet tad nezinu, liktenis vai vnk sakritiba, es iepazinos ar savu ,nu jau, vīru, ar kuru man jau no pirmās dienas bija tas klikšķis, ka tas ir tas mans otrs ES. Man paralēlās attiecības vilkās gandrīz 2 mēnešus, līdz vienai dienai, es , nu jau ex draugam, ka viss šķiramies un lai nākamajā dienā iet prom ar visām mantām. Un es to nenožēloju, ex draugs zināja, ka es tiekos ar citu, un absolūti neko nedarīja. N e k o. Un es absolūti nenožēloju, ka izšķīros. Nožēloju, ka neizdarīju to ātrāk nesaņēmos izdarit, kad jutu, ka nu nekas nebūs ar šo cilvēku, bet sevi mocīju un meloju pati sev. Es Tev ieteiktu, pārstāt sev melot, un saprast, ka ārēji apstakļi nemainīs tavu iekšējo sajūtu. Man VISI teica, tev tak viņs tiiiik foršs, mīļš uttt, nepamet viņu. Ja būtu citus klausījusi, būtu nelaimīga ar depresīvām domām. Tagad esmu laimīga, laimīga, ka nenobijos, un sagāju ar savu vīru. Paldies liktenim un saprātam.
26.01.2021 21:40 |
 
Reitings 1914
Reģ: 28.04.2019
Cik viņam gadi?
Ja grib nākotni, ģimeni, tad lai meklē darbu. Vienkārši tāpat dzīvoties bez darba ilgi nevar. Ir jāuzņemas atbildība un jādarbojas.
28.01.2021 18:19 |
 
10 gadi
Reitings 5180
Reģ: 29.01.2009
Kā jau Tu pati minēji, Tu jau pašā sākumā neesi bijusi pārliecināta par šo cilvēku un acīmredzami tas nav mainījies. Tieši tāpēc Tu viņam pārmet visu laiku kaut ko, esi neomā un jūties nelaimīga. Pie tam Tu visu laiku gaidi, kad nu sāksies tā lielā laime, bet katru dienu Tu saproti, ka tā joprojām nav pienākusi. Un zini ko? Tā nepienāks, jo sirds dziļumos Tu gribi ko citu un tas nekur nepazudīs, neatkarīgi cik viņš ir mīļš, jauks un gatavs Tev dot jebko, lai tik būtu kopā. Beidz sevi mocīt un sāc dot sev to, ko Tu patiešām vēlies. Un, manuprāt, tas nav šis vīrietis.
29.01.2021 01:53 |
 
Reitings 1844
Reģ: 02.03.2020
dzosefine @ 29.01.2021 01:53
Kā jau Tu pati minēji, Tu jau pašā sākumā neesi bijusi pārliecināta par šo cilvēku un acīmredzami tas nav mainījies. Tieši tāpēc Tu viņam pārmet visu laiku kaut ko, esi neomā un jūties nelaimīga. Pie tam Tu visu laiku gaidi, kad nu sāksies tā lielā laime, bet katru dienu Tu saproti, ka tā joprojām nav pienākusi. Un zini ko? Tā nepienāks, jo sirds dziļumos Tu gribi ko citu un tas nekur nepazudīs, neatkarīgi cik viņš ir mīļš, jauks un gatavs Tev dot jebko, lai tik būtu kopā. Beidz sevi mocīt un sāc dot sev to, ko Tu patiešām vēlies. Un, manuprāt, tas nav šis vīrietis.

🌞✅
29.01.2021 14:25 |
 
Patīk
Reitings 726
Reģ: 17.01.2021
dzosefine @ 29.01.2021 01:53
Kā jau Tu pati minēji, Tu jau pašā sākumā neesi bijusi pārliecināta par šo cilvēku un acīmredzami tas nav mainījies. Tieši tāpēc Tu viņam pārmet visu laiku kaut ko, esi neomā un jūties nelaimīga. Pie tam Tu visu laiku gaidi, kad nu sāksies tā lielā laime, bet katru dienu Tu saproti, ka tā joprojām nav pienākusi. Un zini ko? Tā nepienāks, jo sirds dziļumos Tu gribi ko citu un tas nekur nepazudīs, neatkarīgi cik viņš ir mīļš, jauks un gatavs Tev dot jebko, lai tik būtu kopā. Beidz sevi mocīt un sāc dot sev to, ko Tu patiešām vēlies. Un, manuprāt, tas nav šis vīrietis.

Piekrītu. Kā arī diskusijas autorei ir tikai 23 gadi un tāda dzīves situācija, ka ne darbs, ne izveidota ģimene, pilnīgi nekas neattur no tā, lai tagad mainītu savu dzīvi, kaut vai pārceļoties uz savu bērnības pilsētu. Arī man tajā pašā vecumā ir bijušas attiecības, kuras, skatoties no malas, kādam varēja likties ideālas, bet es pati jutos nelaimīga, iztukšota, nogurusi un arī dusmīga uz sevi par to, ka mocu gan sevi, gan to otru cilvēku, jo jutu, ka, nu, nebūs. Pārtraukt tās attiecības bija labākais lēmums, kādu varēju pieņemt, jo tikām atbrīvoti abi. Tagad šis cilvēks ir laimīgās attiecībās, izveidojis ģimeni un, cerams, dzīvē atradis tieši to, ko bija meklējis. Es, savukārt, kardināli mainīju savu dzīvi, pārcēlos uz citu valsti un, šķiet, atradu to daļu sevis, ko biju pazaudējusi, kamēr atrados attiecībās, kurās nebiju laimīga.
Man izklausās, ka arī tad, ja atradīsiet darbu un nebūsiet kopā 24/7, tik un tā būsi nelaimīga, jo gluži vienkārši nejūti, ka cilvēks ar kuru esi kopā, būtu tavs īstais cilvēks. Kā jau te meitenes saka - šķiet, tu jau visu esi sapratusi un izlēmusi. Ieklausies sevī. Un lai izdodas nonākt pie pareizā lēmuma!
29.01.2021 15:25 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits