Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Vīra attieksme grūtniecības laikā?

 
Reģ. 29.06.2010
Meitenes, kas jau ir māmiņas - vai jūs grūtniecības laikā saņēmāt kādu īpašu uzmanību no vīra puses? Vai arī viss tieši tā kā iepriekš, bez izmaiņām.
Cik nav dzirdēti stāsti par to, ka vīrs pat nakts laikā iet uz veikalu vai gatavo, ja vien sieviņai ko kārojas. Kaut kāda īpaša lutināšana, dāvanas, pārsteigumi. Vai šie ir tikai stāsti vai realitāte? :D
Esmu šobrīd gaidībās. Un ir sajūta, ka gribētos, lai vīrs kaut kā jaukāk attiecas... Jā, es šobrīd esmu īpaši emocionāla, un tādos brīžos vēlos, lai vīrs samīļo, pasaka, ka viss būs labi, nevis aizsvilstas un aiziet, pasakot, ka esmu čīkstule vai bērnudārzs. Vai arī šobrīd sāp krusti, prasu, lai pamasē, uz ko atbild, ka nemāk un no tā nav jēgas. Nu, šie kā piemēri.
29.12.2020 11:43 | Saite
 
Reģ. 24.05.2019
Man šķiet, ka šajos piemēros pat nav nozīmes, vai esi stāvoklī, viņa attieksme ir briesmīga.
Vai attieksme pamainījās uz slikto pusi, kopš paliki stāvoklī? Vai bērniņš ir gaidīts?
29.12.2020 12:23 | Saite
 
Reģ. 29.06.2010
Jā, bērniņš ir plānots un ļoti gaidīts.
Nevar teikt, ka mainījās attieksme uz slikto. Arī pirms tam viņš tā varēja pateikt. Bet es cerēju, ka tagad grūtniecības laikā tomēr kaut kā maigāk ar mani apiesies.
29.12.2020 12:34 | Saite
 
Reģ. 30.06.2013
Ja pirms tam viņa attieksme bija tāda pati, tad pārējais ir tavas ekspektācijas, kuras nav viņa problēma.
Viss, ko Tu vari darīt, ir maigi, bez pārmetumiem, pastāstīt kā Tu jūties. Ja nesapratīs un paliks pie sava - samierinies.
Iespējams tavs partneris mīlestību un rūpes izrāda citādi. Ne visiem taktīlā izpausme ir tuva. Iespējams viņam trūkst informācijas par grūtniecības norisi, hormonālajām izmaiņām, fiziskajām...
Galvenais nebojā attiecības ar pārmetumiem.
29.12.2020 12:42 | Saite
 
 
Reģ. 28.04.2019
Varbūt tiešām viņš ir maz informēts, ka grūtniecības laikā var būt pms vai lielāka emocionalitāte, dēļ hormoniem. Un ka sievietei grūtniecības laikā bieži prasās, lai par viņu rūpējas. Vari mierīgi to paskaidrot. Pasaki, ka grūtniecība nav tāda pati sajūta kā parastajā dzīvē. Šis ir īpašs dzīves periods
29.12.2020 12:59 | Saite
 
Reģ. 29.01.2009
Nekad neesmu sapratusi vīru izkalpināšanu grūtniecības laikā, tikai tādēļ, ka iegribās, kas viņš kalps ir? Daudz ko gribās, gribu uz Havaju salam, vai tad uzreiz jāved? Nekā īpašāk nerūpējās, tieši tikpat labs un gādīgs kā vienmēr.
Tas varbūt ne par šo gadījumu, bet tāds visparinājums.Tavējais varbūt vienkārši ir drusku nevērīgāks un īsti nesaprot, varbūt tiešam mierīga saruna palīdzēs. Turies un gaidi savu brīnumiņu 😊
29.12.2020 13:42 | Saite
 
Reģ. 21.11.2017
Es arī šobrīd gaidu berninu, un arī šķiet ka draugs palicis rupjss un auksts. Bet varbut tapec ka esmu emocionalaka, esmu arī teikusi. Taču tāpat biezi skiet rupjāks nekā pirms grutniecibas😞😞😞
29.12.2020 14:18 | Saite
 
Reģ. 02.03.2020
Kate1 @ 29.12.2020 13:42
Nekad neesmu sapratusi vīru izkalpināšanu grūtniecības laikā, tikai tādēļ, ka iegribās, kas viņš kalps ir? Daudz ko gribās, gribu uz Havaju salam, vai tad uzreiz jāved? Nekā īpašāk nerūpējās, tieši tikpat labs un gādīgs kā vienmēr.
Tas varbūt ne par šo gadījumu, bet tāds visparinājums.Tavējais varbūt vienkārši ir drusku nevērīgāks un īsti nesaprot, varbūt tiešam mierīga saruna palīdzēs. Turies un gaidi savu brīnumiņu ?

Tas varbūt izklausīsies tizli, bet uzskatu, ka vīrietim ir jābūt kalpam pēdējos grūtniecības mēnešos.
Un arī mīļam, saprotošam visu grūtniecības laiku, tās grūtnieces, kuras ir bijušas apkārt no vīru pusēm esmu redzejusi tikai mīļu attieksmi, un savādāk arī nevajadzētu būt.
29.12.2020 14:25 | Saite
 
Reģ. 24.05.2019
Var un vajag izrunāties, ja tu sēdēsi un gaidīsi, kad viņam pašam pieleks, tas visdrīzāk nenotiks.
Bet kopumā - kādu izvēlējies, ar tādu jādzīvo. Nemainīsies viņš pēkšņi tāpēc, ka esi stāvoklī.
29.12.2020 14:31 | Saite
 
Reģ. 01.08.2012
Piekrītu, ka vajag izrunāties un pateikt kā jūties, bet atmetot emocijas malā. Tas man palīdzēja, izrunājoties un paskaidrojot, kā es jūtos pēc vārdiem/darbiem. Pret mani vīrs izturējās jauki, tikai ar otro trimestri, jo sākumā viņš pats gāja cauri savai personīgajai ellei (fiziska trauma ar paliekošu invaliditāti), no kuras es nevarēju principā nemaz gaidīt to īpašo izturēšanos. Pēc tam, kad laiks gāja uz priekšu, vēders auga, mazāk ar mani strīdējās, beidza spītēties. Bet es arī nemaz nebiju baigi emocionāla un neprasīju, lai atnes man zagtu sašļiku no kaimiņiem (lasīt kā "kaprīzes"). Vienîgais ko gribēju, lai parunājas ar mazo, bet uz to nekad nevarēju pierunāt, jo nu loģiski, vīrieši nevar tā emocionāli pieiet tai grūtbiecībai, kā mēs sieviets😂 Taču kad piedzima... uz brīdi vīrs izturējās tā vēsāk (vismaz tajā pēcdzemdību emociju virpulī tā likās), bet es viņam atkal teicu, ka gribu lai mani samīļo, pasaka ka viss būs labi, jo mazajam bēbim viss būs labi, bet mamma, kas tikko dzemdējusi ir pelnījusi un ir nepieciešams vēl lielāks emocionālais atbalsts nekā gaidību laikā... jo nu tās emocijas ko piedzīvoju pēc dzemdībām, šķiet, bija viss tas ko vajadzēja piedzīvot gaidību laikā😂
29.12.2020 17:07 | Saite
 
Reģ. 01.08.2012
angelis @ 29.12.2020 17:07
Piekrītu, ka vajag izrunāties un pateikt kā jūties, bet atmetot emocijas malā. Tas man palīdzēja, izrunājoties un paskaidrojot, kā es jūtos pēc vārdiem/darbiem. Pret mani vīrs izturējās jauki, tikai ar otro trimestri, jo sākumā viņš pats gāja cauri savai personīgajai ellei (fiziska trauma ar paliekošu invaliditāti), no kuras es nevarēju principā nemaz gaidīt to īpašo izturēšanos. Pēc tam, kad laiks gāja uz priekšu, vēders auga, mazāk ar mani strīdējās, beidza spītēties. Bet es arī nemaz nebiju baigi emocionāla un neprasīju, lai atnes man zagtu sašļiku no kaimiņiem (lasīt kā "kaprīzes"). Vienîgais ko gribēju, lai parunājas ar mazo, bet uz to nekad nevarēju pierunāt, jo nu loģiski, vīrieši nevar tā emocionāli pieiet tai grūtbiecībai, kā mēs sieviets? Taču kad piedzima... uz brīdi vīrs izturējās tā vēsāk (vismaz tajā pēcdzemdību emociju virpulī tā likās), bet es viņam atkal teicu, ka gribu lai mani samīļo, pasaka ka viss būs labi, jo mazajam bēbim viss būs labi, bet mamma, kas tikko dzemdējusi ir pelnījusi un ir nepieciešams vēl lielāks emocionālais atbalsts nekā gaidību laikā... jo nu tās emocijas ko piedzīvoju pēc dzemdībām, šķiet, bija viss tas ko vajadzēja piedzīvot gaidību laikā?

Un nē, vīrs man nedāvināja ziedus, dāvanas. Es biju laimīga, ka viņš uztraucās vai esmu paēdusi, vai man kaut kas nesāp, aizliedza nest kaut ko smagāku par ūdens pudeli. Aizsēja man botes, kad es to vairs nevarēju izdarīt. Īstenībā, kad atmet prasības pret vīrieti, sāc apjaust cik ļoti tev ir paveicies un ikdienas sīkumiņi ir patīkamāki. Bet nu tas tā, manas dzīves atziņas🤭
29.12.2020 17:12 | Saite
 
Reģ. 26.09.2017
TheOatMeal @ 29.12.2020 12:42
Ja pirms tam viņa attieksme bija tāda pati, tad pārējais ir tavas ekspektācijas, kuras nav viņa problēma.
Viss, ko Tu vari darīt, ir maigi, bez pārmetumiem, pastāstīt kā Tu jūties. Ja nesapratīs un paliks pie sava - samierinies.
Iespējams tavs partneris mīlestību un rūpes izrāda citādi. Ne visiem taktīlā izpausme ir tuva. Iespējams viņam trūkst informācijas par grūtniecības norisi, hormonālajām izmaiņām, fiziskajām...
Galvenais nebojā attiecības ar pārmetumiem.

Piekrītu rakstītajam. 👍
29.12.2020 17:20 | Saite
 
Reģ. 24.05.2016
Priecājies ka viņš tev neužsauj ar kulaku, ja mani emocionāli tracina vai ko pieprasa tad es uzšauju pa ģīmi lai nomierinās
29.12.2020 17:26 | Saite
 
Reģ. 09.06.2020
Arvis Reiks @ 29.12.2020 17:26
Priecājies ka viņš tev neužsauj ar kulaku, ja mani emocionāli tracina vai ko pieprasa tad es uzšauju pa ģīmi lai nomierinās

Šķiet, ka pats arī esi ne mazums dabūjis "ar kulaku" pa galvu, ka gaidībās esošai sievietei vari ko tādu uzrakstīt vai vispār iedrošinies pacelt roku pret sievieti.
29.12.2020 17:32 | Saite
 
Reģ. 24.05.2016
livethedream @ 29.12.2020 17:32

Šķiet, ka pats arī esi ne mazums dabūjis "ar kulaku" pa galvu, ka gaidībās esošai sievietei vari ko tādu uzrakstīt vai vispār iedrošinies pacelt roku pret sievieti.
viņai japriecajas ka tikai uzrakstu, nevis uzšauju pa muti
29.12.2020 17:45 | Saite
 
Reģ. 01.08.2012
Arvis Reiks @ 29.12.2020 17:45
viņai japriecajas ka tikai uzrakstu, nevis uzšauju pa muti

Cerams, ka nevairojies
29.12.2020 17:45 | Saite
 
Reģ. 15.03.2020
Tas lietotājs Arvis Reiks tas pats vien parunasimparlaiku ir. Nevajag iespringt uz viņu. 😅
29.12.2020 19:01 | Saite
 
Reģ. 03.10.2017
Esmu bērniņa gaidībās, kuru katru dienu jābūt dzemdībām. Visu grutniecības laiku ir ļoti atbalstošs. Paspējām arī apprecēties. Ja pāršauju pār strīpu, vienmer atvainojos, bet viņš saka ka viss kartiba un saprot ka ta medz gadities un manu čīkstēšanu vnk ignorē, neapvainojoties. Neprasot piedāvā gan muguru masēt, gan pagulet gan vai kko nekārojas. Bet neesmu nekada čīkstule kurai vajag kkadu aplidošanu, man paliek jauki kaut vai no paša piedāvāšanas fakta. Kopā esam nepilnus 2 gadus. Bernins bija parsteigums, bet gaidīts, daudz tika runats gan par gimenes modeli gan parejo, un esam loti priecigi. Biebildīšu arī, ka salidzinot sr citiem viriesiem(ko esmu noverojusi draudzenem) manejais pats ir vairak no emocionalas puses, vinjam ir loti svariigs gimeniskums, loti rupejas ari par saviem vecakiem utt. Es domaju, ka daudz kas ir atkarigs no cilvēka backgrounda. Es tavā vietā pateiktu ka jutos. Jo es tik vesu attieksmi negribētu, ber liela daļa vīriešu ir tupi. Teikšu kā ir. Viņiem nav no ka nemt piemeru, ir taa audzinaati un sit nost, tāpat nesapratis. Ta ka nakas pieciiest. Pati esi izvēlejusies. Ļauni bet nu fakts ir fakts. Ir jau ari gruti pec aprakstitaa objektīvi spriest, kada ir tava uzvedība so visu laiku un vai tu nenes viņam pratu laukaa ar čīkstēšanu par daudz un gribi kkadu pasaku. Sievietem vnk patik but cietējam lielai daļai bez iemesla. Tas nav uzbrauciens, vnk novērojums. Es teiksim skatoties un klausoties kādreiz kaa ir but grutniecei un visas tas shausmas sezhu un tgd domaju- no kurienes tas viss? :D neatbilst teju nekas un liela daļa ir uzpusts burbulis. Visu rīt pec kārtas, pieprasit, raudat un chikstet par visu... divaini.
Jā klusti emocionālāka, bet ne jau cilvēks mainās un jajuk prātā. Nu es te bišķi novirzījos no tēmas bet ceru ka skaidrs.
Plus arī daudz ir atkarīgs no tā kādas attiecības bijušas līdz šim. Un vai abiem ir ļoti skaidri un nepārprotami saprotams ko nozime nolemt veidot ģimeni un ko tas nozimes attiecībām. Kas ir grūtiniecība, ka tā skar tik par loti vīrieti cik sievieti utt. Ja par to nav runāts un tik cik "tagad taisam bebi jo esam gatavi", ticu ka var but visādi. :)
30.12.2020 20:00 | Saite
 
Reģ. 02.03.2020
Ja pret mani tā būtu bijis man noteikti nebūtu ar viņu neviena bērna.
Laimīgu taciņu.
31.12.2020 00:14 | Saite
 
Reģ. 29.01.2009
Īsti attieksme nemainījās, bet bija gatavs tik tiešām nakts vidū braukt pakaļ, ja kaut ko gribētu. Bet man tādas dienas nemaz nebija 😁 Vairāk gan palīdzēja mājās darbos, pat daudz darbu pārņēma uz saviem pleciem, piemēram, grīdu mazgāšanu.
Arī es biju palikusi emocionālāka un raudulīgāka - varēju sacepties pat par sīkumiem un apraudāties pat pie reklāmām. Galvenais, ka pēc tam tomēr atvainojos par savu uzvedību. Bet viņš to jau pamatā kaut kā saprata un nekad nepārmeta.
Iesaku tev ar viņu izrunāties, paskaidrojot, ka tas ir tev nepieciešams. Varbūt viņš ir satraucies par to kā būs, kad mazais piedzims un iekšēji ir nervozs un tāpēc tāda attieksme?
14.01.2021 16:19 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.