Mazliet aizdomājos. Pirms vairākiem gadiem devos prom no Latvijas, jo, lai gan šīs problēmas manis neskar personīgi, sapratu, ka nespēju dzīvot valstī, kura atrodas vadošajās pirmajās viets kā homofobiskākā valsts Eiropā un kurā valda uzskati, kuri homoseksualitāti pielīdzina pedofilijai; valstī, kurā joprojām valda rasisms, diezgan liela neiecietība un vienaldzība vienam pret otru, kā arī pret tādām sabiedrības grupām kā invalīdi vai cilvēki, kuri cieš no garīga rakstura saslimšanām; valstī, kurā daudziem joprojām ir seksisma pilni uzskati, kaut vai par piemēru ņemot to, ka liela daļa joprojām uzskata, ka sievietes vieta ir virtuvē vai ka sievietes dzīves galvenais mērķis ir bērnu radīšana. Es domāju, ka noliegt to, ka šīs problēmas joprojām pastāv 21.gadsimta Latvijā, varētu tikai kāds, kurš dzīvo savā burbulī. Līdz ar to, kad rakstīju, ka "latvieši pa lielam joprojām ir ļoti konservatīvi, aizspriedumaini, stereotipos dzīvojoši un šauri domājoši", nedomāju to kā apvainojumu visai nācijai, bet kā fakta konstatāciju, jo, grozies kā gribi, bet tā PSRS laiku dvaša joprojām liek par sevi manīt un sabiedrība, arī gados jauni cilvēki, joprojām dzīvo ļoti lielos aizspriedumos pret visu citādo, dzīvo dažādos stereotipos un pieturas pie konservatīvām vērtībām. Neuzskatu, ka tas ir apvainojums, ja vienkārši nosauc lietas īstajos vārdos. Starp citu, te kaut kad, pat salīdzinoši nesen, ja nemaldos, bija diskusija par Padomju laiku atstāto "mantojumu" Latvijā. Šķiet, nebiju vienīgā, kura izteica līdzīgu viedokli.
Vienmēr esmu sevi uzskatījusi par atvērti domājošu cilvēku, kurš atbalsta dzimumu līdztiesību, iestājas par sieviešu tiesībām un abortu pieejamību, LGBT+ tiesībām, kā arī iestājas pret diskriminēšanu, balstoties uz ādas krāsu, rasi, tautību vai ticību. Taču, redz, pēc dažiem maniem komentāriem esi izsecinājis, ka esmu aizspriedumaina, konservatīva, nu, un tagad, kā izrādās, arī seksiste, jo pa savam interpretēji dažus manis izteiktos vārdus. Malacis!
529
