Vai Vīrietis Jūs pilnībā uztur?

Uz vīra vārda ir ok un sievas nē?

Protams, jo 99% gadījumos šie īpašumi ir pirkti pa vīra naudu.

GhostGG @ 30.06.2020 10:01

Protams, jo 99% gadījumos šie īpašumi ir pirkti pa vīra naudu.

Diez kapēc? ?

Uz sievas varda var uzdavinat ipasumu, ar specialo ligumu, ka tu tur vari dzivot lidz nāvei, un pārdot sieva var tik ar tavu atļauju.
Juridiski neviens inkaso, nevares piedurt roku ipasumam vai tiesa.
- sievai ipasums ar specifisku apgrutinajumu.

Diez kapēc?

Kas kāpēc?

GhostGG @ 30.06.2020 10:08

Kas kāpēc?

Diez kāpēc lielākā daļa īpašumu ir par vīrieša naudu? ?

Diez kāpēc lielākā daļa īpašumu ir par vīrieša naudu?

Nu tāpēc, ka tā vnk ir. Pasaki vēl, ka ir otrādāk. ??

Nu man ir uz mana vārda. Un pirku pati par savu naudu. Pirms kāzām. :) Tas ir mans un viss. Tā kā jā, mēdz būt otrādāk.

GhostGG, tev, laikam, baigi trūcīgās tas sievas gadījās.

Nu man ir uz mana vārda. Un pirku pati par savu naudu. Pirms kāzām. Tas ir mans un viss. Tā kā jā, mēdz būt otrādāk.

Super, būtu gatava uzraksīt savu īpašumu uz vīra vārda?

Nē. Bet par to man ir loģiski argumenti un viņš to zin. Plānojam iegādāties māju, kas savukārt būs uz viņa vārda. Bet no dzīvokļa atteikties un to pārdot netaisos. Nedomāju, ka ir jāskaidro, kādēļ. Neuzskatu, ka mums attiecībās varētu kaut kas noiet ne tā, bet līdzšinējā dzīves pieredze pierāda, ka šāds modelis ir ne tikai pareizs bet loģisks. :)

Sugar es jau nesaku, ka nemēdz būt tā, ka sieviete ir pati pirkusi. Es runāju par to, kā notiek biežāk un par apraktīto Kalme gadījumu. Par ko tad tā sieviete tos īpašumus ir pirkusi? Pa utīm?

MiaLea nu pareizi arī domā. Mani vnk nedaudz pārsteidza Ekspertes sašutums. ?

Nu acīmredzot, vīrietim tādā gadījumā ir plāns B, ja laulība/attiecības tiek šķirtas, viņš nepaliek pliku pakaļu, un tie īpašumi, lai jau paliek sievai. Bet es zinu arī to, ka ļoti turīgi cilvēki, ļoti bieži sastāda laulību līgumu, kur visu atrunā, un pat ja sievai kaut kas paliek, tad vīrs arī netiek apbižots.

Nu tur tas sašutums ir vnk neizpratne. Būtu viņai savs īpašums, būtu gadījums - sāktu domāt. No malas viegli spriest un diskutēt. Vai arī, ja patīk ka dzīvē viss viegli nāk un kādam tevi jāuztur, tad tur vispār nav ko skaidrot.
Katram piaugušam cilvēkam jābūt kautkādai materiālai uc. veida patstāvībai. Cik nav dzirdēts, viņš aizgāja , man nekā nav, lej ziloņa asaras. Tāda ir dzīve. Mani vecāki ir precējušies teju 30 gadus. Mammai mantojumā ir īpašums, kuru neplāno pārdot, izīrē. dzīvo abi vecāki laimīgi kopā citā, Tēvm īpašumā esošā dzīvoklī.. Un nav tur par ko diskutēt. Bez iebildumiem. Ja ne tā, tad vismaz lai ir iekrājumi vienam vai otram. Tam vajag savu ienākumu avotu... Nekas nav pašsaprotams, un nav nevienam mūs jāuztur. Pat ja tā ir vīrieša vēlme, es uzskatu, ka tupi sēdēt uz savas pakaļas un eksistēt ir reāls stulbums un savu spēju izmešana miskastē. Cita runa, ja mazs bērns ir, tad tas ir pieņemami, bet viņi izaug. Līdz ar to, arguments pazūd. :)

Nu acīmredzot, vīrietim tādā gadījumā ir plāns B

Dažiem ir, dažiem nav. Es gan teiktu, ka vairumam, tas plāns b kaut kur mīlestības un naivas uzticēšanās rezultātā kaut kur pasprūk.

Nu tur tas sašutums ir vnk neizpratne. Būtu viņai savs īpašums, būtu gadījums - sāktu domāt. No malas viegli spriest un diskutēt

+ tieši tā.

Katram piaugušam cilvēkam jābūt kautkādai materiālai uc. veida patstāvībai. Cik nav dzirdēts, viņš aizgāja , man nekā nav, lej ziloņa asaras. Tāda ir dzīve. Mani vecāki ir precējušies teju 30 gadus. Mammai mantojumā ir īpašums, kuru neplāno pārdot, izīrē. dzīvo abi vecāki laimīgi kopā citā, Tēvm īpašumā esošā dzīvoklī.. Un nav tur par ko diskutēt. Bez iebildumiem. Ja ne tā, tad vismaz lai ir iekrājumi vienam vai otram. Tam vajag savu ienākumu avotu... Nekas nav pašsaprotams, un nav nevienam mūs jāuztur. Pat ja tā ir vīrieša vēlme, es uzskatu, ka tupi sēdēt uz savas pakaļas un eksistēt ir reāls stulbums un savu spēju izmešana miskastē. Cita runa, ja mazs bērns ir, tad tas ir pieņemami, bet viņi izaug. Līdz ar to, arguments pazūd.

Pilnīgi priekrītu. Nekas nav mūžīgs, ne kādam uz dzīvi 100% garantēts. Visi vienmēr min tikai to, ka cilvēki var izšķirties, bet cilvēki mirst, saslimst, pazaudē darbus, un kas tikai nenotiek. Var visu dzīvi nodzīvot ar domu, ka mani nekas neskar, ar mani tas nenotiks, un nevienam jau to arī nenovēlu, bet dzīve ir dzīve, tieši tāda, kāda viņa ir un man liekas, ka viens no pieauguša, saprātīga cilvēka pamatuzdevumiem, ir sev nodrošināt kaut kādu drošības spilvenu. Pietiek palasīt kaut kādas intervijas ar miljonāru sievām, kas pēc viņu nāves sastopas ar īsto dzīvi - jāiet i strādāt, i naudiņa nopelnīt, citām vēl vecumā jāsāk mācīties, lai vispār kaut kas būtu. Un nekas baigi apbrīnojams tur nav, man liekas diezgan nožēlojami pusmūžā saprast, ka dzīvē pats esi sasniedzis tieši neko un, ka tā apskaidrība nāk tikai tad, kad visa labā dzīve beidzas. Un es nerunāju par raušanos darbā 24/7, lai nomaksātu rēķinus. Visam ir vidusceļš un es daudz vairāk apbrīnoju un novērtēju cilvēkus, kas iet un dara, un tajā pat laikā atrod laiku un naudu atpūtai, ceļojumiem, sevis realizēšanai, nevis taisa selfijus katrā pielaikošanas kabīnē un gaida, kad mīļotais uzsauks kārtējo ceļojumu.

Starpcitu, es ticu arī teorijai, jo vairāk būsi nodrošinājies pats, jo mazāka iespējamība, ka kaut kas noies greizi. Vieglas dzīves meklētājiem/-tājām, parasti sanāk apdauzīties. Karma un dzīves skola.

Vai die, te jau bez manis nosprieda kāpēc tāds jautājums, ka man pat nav nekas jāpaskaidro. ?
Es taču loģiski saprotu, ka ja iegādāts par savu naudu, tad arī uz to īpašums paliek. Būtu stulbi tagad savam vīrietim prasīt lai nākamo īpašumu noraksta uz mana vārda, lai gan pats strādā vaiga sviedros.
Es tik tagad aizdomājos, kā risina tos īpašumus, kuri iegūti kopistiski un ar vienādu naudisko ieguldijumu?

Es protams gribētu lai draugs nopelna tā ka pilnība nodrošinatu gan ar jumtu un pārējo, bet par savu naudu pirkt sev kaut ko un aizvestu skaisti vakariņas ?