Kā zināt, ka jāšķirās

 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
Vienmēr ir licies, ka šķiršanās ir kaut kas , kas notiek pats no sevis, iemesli ir skaidri.
Izrādās, ka reālajā dzīvē tas ir daudz sarežģītāk un novilkt to līniju, kur turpināt censties un strādāt uz attiecībām un kur vienkārši padoties.
Kas Jums atvēra acis, ka jā , jāšķirās?
Un kā tikāt galā ar visām parastajām domām (nevienu labāku neatradīšu, negribas atkal ieguldīt ntos gadus, utt utt)?
Paldies par Jūsu pieredzi..
30.04.2020 16:30 |
 
Reitings 1082
Reģ: 13.06.2015
Es pilnīgi saprotu par ko jūs runājat.. Paldies dievam mans vīrietis man nekad pa šiem gadiem nav iesitis, bet domāju, ka lielākajā daļā tas ir tādēļ, ka apstājos runāt pretī. Ja strīds iet karstos toņos, es pēc skatiena viņu neatpazīstu - tik aizkaitināts, naida pilns. Tad viņš ir teicis, ja turpināšu strīdēties, dabūšu. Un brīdis, kad redzu to skatienu, liek man sekundē aizvērties. Tā nav gadījies bieži, bet ir..
Domāju, ka rokas pacelšana būtu pēdējais piliens, ka jāiet prom. Neskaitot visu iepriekš, ko esmu rakstījusi. Es vismaz ļoti ceru, ka tad es aizietu.
03.05.2020 20:32 |
 
Patīk
Reitings 395
Reģ: 28.03.2020
Bet tagad piemēram, tu esi atradusi mierīgu vīrieti, kam nav nekādu agresiju utml, lai mums varētu teikt, jā meitenes, pametiet, jo ir normāli vīrieši?

Es ticu, ka mans šībrīža vīrietis man nekad nespētu iesist. Bet viņam ir citas nelaimes. :D
Vispār viena no domām, kas man ienāca prātā, kad biju brīva - meklēt vecāku vīrieti. Varbūt pat 40+, bet rāmu, ar savu biznesu, hobijiem, nobriedušu. Bet tādi jau ne tik apkārt nemētājas.
03.05.2020 19:19 |
 
Patīk
Reitings 395
Reģ: 28.03.2020
Bet reāli apkārt es daudz labu piemēru neredzu. varbūt tad vienkārši - nafig tos vīriešus

Pēc sava mēnesi garā randiņu perioda es arī tā nodomāju. Vai arī - ka es neesmu normāla. :D
Bet, mīļās, tās, kuras šobrīd esat vardarbīgās / nemīlošās attiecībās - krājiet spēka rezerves, domājiet ar vēsu prātu, vērojiet (!) savus vīriešus un analizējiet viņu uzvedību, lai jūs pašas ātrāk saprotat un pierodat pie domas, ka līdzās viņiem jums nav un nebūs dzīves. Tas prasa laiku, zinu to pēc savas pieredzes, bet tas ir iespējams. Man gan viss beidzās laikā, kad mūsu amerikāņu kalniņi bija pilnīgi norimuši un man jau likās, ka sāksim varbūt pat normāli dzīvot, bet nu tas viens jautājums vienkārši nepieļāva nekādu kompromisu. Un es ne mirkli neesmu nožēlojusi, ka tā notika.
03.05.2020 19:16 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
Silvera - paldies par ieskatu... tie ir tie zvērīgie cīniņi par ego, ko tikko apprakstīju :/ es pat domāju , ja kādreiz viņam iegāztu, viņš arī iegāztu pretī (un domāju, ka pat lielākā daļa vīriešu to darītu izņemot kādu super izņēmumu)......
Bet tagad piemēram, tu esi atradusi mierīgu vīrieti, kam nav nekādu agresiju utml, lai mums varētu teikt, jā meitenes, pametiet, jo ir normāli vīrieši? :D jo man sāk likties, ka reāli viņiem tie hormoni tādi ir.... man tēvs tāds, draugs tagad tāds, te lasu pilnus stāstus un nesaprotu. Un draudzenes jau bieži godīgi neizstāstīs aiz kauna...
03.05.2020 19:11 |
 
Reitings 262
Reģ: 04.11.2016
Tendresse @ 03.05.2020 18:56
BlueMeg - nu un tu reāli esi šobrīd vai bijusi attiecībās ar vīrieti, kur tu varētu teikt- jā, visi vīrieši nav tādi? Ne jau varbūt tik ekstrēmi gadījumi , kā tevis aprakstītais, bet tādi , kas nedarīs visu , lai aizstāvētu savu ego?

Esmu attiecībās ar vīrieti (zemāk rakstīju to manu sāpi, kas atšķirībā no pārējām šīs diskusijas situācijām ir nieks) Tādā ziņā agresīvs viņš nav, ko arī ļoti skatos un novērtēju! ?
Man bija draugs 15 gados, ar kuru kopā bijām 3 gadus. Sākumā viss normāli, bet pēc laika ļoti sāka izrādīt greizsirdību, sāka par to nicināt. Pēdējais punkts bija , ka sāka manipulēt ar manām jūtām (aizskāra diezgan man sāpīgu tēmu). Tad arī pasūtīju viņu uz visām 4 debespusēm.
03.05.2020 19:11 |
 
Patīk
Reitings 395
Reģ: 28.03.2020
Viens no gadījumiem, kad man vajadzēja aiziet, bet es neaizgāju - viņš sāka necienīgi runāt par manu māti un es viņam iecirtu pliķi. Saņēmu pretī - viņš nogāza mani un sāka žņaugt. Ne tā nopietni, bet, lai iebaidītu, bet es redzēju to spīdumu viņa acīs - agresijas spīdums, 100% vardarbība. Pēc tam, arī pēc gadiem, kad to visu pārrunājām, viņš atkal un atkal teica, ka viņam ir bijušas tiesības man uzbrukt, jo es situ pirmā. Nu, nezinu gan. Bet pēc tam es vairākkārt novēroju viņā šo agresiju, pilnīgu naidu, un, ja nevarēja vērsties pret mani fiziski, sāka mētāt lietas, un tādā veidā viņš vienreiz izšķaidīja pret sienu savu datoru, pilnīgi normālu datoru, kas vēl strādāja. Arī kad šķīrāmies un nesu viņam viņa lietas, viņš vienkārši tās lidināja pa gaisu, bet tas naids.. es nekad neesmu redzējusi tik..teju vai sataustāmu naidu. Skumjākais ir tas, ka viņš ar emocijām, sevišķi negatīvām, vispār neprata operēt. Bet tā lielākoties nav viņa vaina. Viņa vaina ir tā, ka viņš necenšas to pat saprast un mēģināt noskaidrot, kāpēc emocionāli ir tik..aprobežots.
Vot tā - uzrakstīju šo un palika viņa žēl. :D
03.05.2020 18:59 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
BlueMeg - nu un tu reāli esi šobrīd vai bijusi attiecībās ar vīrieti, kur tu varētu teikt- jā, visi vīrieši nav tādi? Ne jau varbūt tik ekstrēmi gadījumi , kā tevis aprakstītais, bet tādi , kas nedarīs visu , lai aizstāvētu savu ego?
03.05.2020 18:56 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
bigsister - man tieši tas pats jautājums ir radies. jo es esmu ievērojusi, ka kolīdz tu it kā mēģināsi aizstāvēties, vīrietim ieslēgsies sacensības instikts un viņš pacels strīdu nākamajā līmenī.. - ja sāksi kliegt uz viņu, viņš sāks emocionāli tevi ietekmēt, tevi apsaukāt, ja tu viņu, nedod Dievs, apsaukāsi pēc tam pretī, viņš sāks pielietot fizisku spēku, uz lietām vai pat sievieti.. un tas ir nebeidzami līdz kamēr tās nabaga sievietes tiek piekautas vai nogalinātas... vīrietis sava ego dēļ ir gatavs uz jebko
man sāk likties, ka sievietei sevi aizstāvēt ir bīstami. Un man vēl dzīve rādīs vai tā ir vīriešu dzimuma īpatnība, vai arī tie vienkārši ir prātā slimi cilvēki.. jo tad arī ir jautājums, vai pamest ir jēga, ja nākamais būs līdzīgs... tad vienkārši jāmāk piemēroties un jāaizver mute un jāiemācās citi veidi, kā risināt situāciju..
Bet reāli apkārt es daudz labu piemēru neredzu. varbūt tad vienkārši - nafig tos vīriešus :D
03.05.2020 18:53 |
 
Reitings 262
Reģ: 04.11.2016
Piekrītu, ka mūsdienas īsti vīrieši ir ļoti maz!
Pašai ir nācies pusaudžu gados būt par liecinieci, kad mammu iekaustīja tā brīža dzīvesbiedrs. Tur ne tikai bija roku palaišana, bet arī morāla pazemošana- ārā -20 grādi aukstums, mamma nāca mājās, viņš viņu novaktēja pie kāpņu telpas un nelaida kādas 2h iekšā. Pa to laiku tikai runāja pazemojošas lietas, apsaukāja visādos vārdos manu mammu, utt. Ja es to būtu zinājusi, ka viņa turpat lejā mokās ar to idiotu, es to tā neatstātu. Kad viņa vilka telefonu ārā, lai piezvanītu man, viņš to telefonu iemeta sniegā, vēl ieņirdzot par to.
Ilgi mammai vēru acis vaļā, ka viņš taču ir nenormāls, ka viņš viņu tikai izmanto savām materiālām vajadzībām un mājvietai. Sāpīgi bija noskatīties, kā viņa mokās un maigi sakot jūdzās nost.
Beigās es iegāju datorā interneta vēsturē (jutu, ka kaut ko atradīšu, jo neilgi pirms tam viņš sēdēja tai datorā), un izrādās, ka paralēli manai mammai viņš satikās ar vēl vienu sievieti. Un pēc laika uzzinājām, ka viņš ir kopumā saticies/dzīvojis uz kakla aptuveni 50 sievietēm. (Situācijas citām viņa sievietēm ir vēl briesmīgākas! Viņš esot ar kārtējo staigājis pa veikalu, iegājuši tele2 veikalā. Šis pagrāba to meiteni aiz rokas, stipri saspieda un sāka manipulēt, ka tagad viņa šo telefonu paņems uz sava vārda kredītā.)
Tai dienā viņš atbrauca no savas kārtējās sievietes, nelaidām iekšā dzīvoklī. Izsita durvis. Jau gatavs bija uzbrukt manai mammai un es nereāli skaļi sāku uz viņu kliegt, lai vāc savas pekeles un tinās prom. Par brīnumu viņš vispār neko tālāk nedarīja, kā tikai savāca mantas savas un aizgāja. Un, paldies dievam, nav kopš tā brīža licis manīt par sevi.
Neskatoties uz to, ka tā nav mana pieredze, ar vīrieti esmu ļoti uzmanīga - ja redzu kādā kripatiņu agresijas vai necieņu pret sieviešu dzimumu - tas uzreiz mani “atsit” no viņa un pat nemēģinu ielaisties ar tādu.
03.05.2020 18:50 |
 
Reitings 762
Reģ: 13.12.2017
Te man radās jautājums. Kā sievietei sevi aizstāvēt? Kaut vai, kad sāk bļaut virsū, izrādīt agresiju? Kā aizstāvēties gan morāli, gan fiziski?
Domāju, ka mesties ar kulakiem nebūtu prāta darbs, vai arī, ja viss nonāk līdz tam, ka Tavs vīrietis Tev pirmais iesit un Tu viņam sit pretī un beigās viss izvēršas par kaušanos, kur loģiski sieviete vairāk cietīs. Man tas vispār liekas tik šausmīgi un realitātē daudzas cieš no vardarbības ģimenē.
Esmu arī ievērojusi, ka daudziem vīriešiem ir bez maz vai “ieaudzināts” necienīt sievieti, izturēties tā, ka viņa būtu zemākā līmenī, stulbāka par vīrieti un līdz ar to var visādi izņirgāties un celt savu ego. Šādu gadījumu ir nenormāli daudz!
03.05.2020 18:10 |
 
Reitings 15
Reģ: 03.05.2020
Tendresse @ 03.05.2020 17:42
Blondaa - STĀJIES UZ KĀJĀM UN EJ PROM!!! Nopietni, tas ir pilnīgi nepieņemami un tava nākotne būs ļoti slikta. Jebkurā gadījumā tas beigsies ar to, ka tev BŪS jāiet prom un vēlāk tas būs daudz grūtāk. Bāc, sieviete mīļā, es tevi tagad virtuāli sapurinu. Neiestājies statistikā, kuru vīrs nogalina beigās. Es te vēl sūdzos, bet goda vārds, ja būtu fiziska ietekmēšana, es būtu prom ātrāk kā spētu komentāru uzrakstīt te.. Es zinu, ka noteikti ir miljons lietas, kas attur un ko cits no malas nevar pateikt, bet šajā gadījumā pat tev jābeidz par to domāt. Meklē darbu, īrē dzīvokli. UN EJ

Jau strādāju, iepazinos ar viņu un arī atnācu uz Rīgu dzīvot. Taču saprotu ,ka ar manu algu būs kā būs visu pavilkt.
Visu laiku nepamet tā doma - varbūt šis ir tikai melnais posms ,varbūt es visu uztveru pārāk saasināti.. Gaidu to pašu noslēdzošo, kas man piespiedīs aiziet . Pietiks ar to,ka atnākšu pēc darba un sāksies..
Sist viņš neuzdrošinās, zin,ka es pieklapētu,ja mani aiztiks. ?
Vispār nesaprotu kur ir palikuši normāli vīrieši... es nākusi no laukiem protu daudz vairāk,nekā viņš.. saprotu daudz vairāk. ?
03.05.2020 17:54 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
vot šitā tie idioti ari paliek par tādiem idiotiem, ka tās nabaga sievietes ilgi mokās un neiet prom, tad jau viss ok, var turpināt..
A kolīdz trešā pēc pirmās reizes jau aizietu, varbūt tas stulbenis sāktu aizdomāties, kā pret sievieti izturēties
03.05.2020 17:46 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
Blondaa - STĀJIES UZ KĀJĀM UN EJ PROM!!! Nopietni, tas ir pilnīgi nepieņemami un tava nākotne būs ļoti slikta. Jebkurā gadījumā tas beigsies ar to, ka tev BŪS jāiet prom un vēlāk tas būs daudz grūtāk. Bāc, sieviete mīļā, es tevi tagad virtuāli sapurinu. Neiestājies statistikā, kuru vīrs nogalina beigās. Es te vēl sūdzos, bet goda vārds, ja būtu fiziska ietekmēšana, es būtu prom ātrāk kā spētu komentāru uzrakstīt te.. Es zinu, ka noteikti ir miljons lietas, kas attur un ko cits no malas nevar pateikt, bet šajā gadījumā pat tev jābeidz par to domāt. Meklē darbu, īrē dzīvokli. UN EJ
03.05.2020 17:42 |
 
Reitings 15
Reģ: 03.05.2020
Jau kādu laiku domāju.. ļoti ilgu laiku. Strīdamies visu laiku.. par neko . Neskaitāmas reizes ir teicis lai eju prom , es tiešām vienreiz gribētu savākt savas mantas un aiziet, bet man nav kur.. man nav kur iet.
Strīdi, spēka pielietošana turot.. redzu,ka viņam patīk,ka man sāp. Skatās acīs un saka visu ,kas mani sāpina. Agrāk sāpēja ļoti, tagad esmu pie tā pieradusi, nezinu vai kaut kas viņa pateiktais man sāpētu. No tiem visiem pārmetumiem, audzināšanas esmu kļuvusi nejūtīga.. del tā visa esmu vēsa. Man nekas nesagādā siltumu, nealkstu mīļošanās,pieskārienu..
Kopā esam trīs gadus, taču to vienu reizi,kad dusmās man gandrīz roku salauza es neaizmirsīšu.. dusmās viņš mēdz izdarīt pāri, vai iekniebt, vai no spēka uzšaut pa dibenu, sapurināt.. Braucot uz laukiem atvaļinājumos pat neilgojos..jau tas man lika sākt domāt.. domāju "kāpēc pirms tam es nespeju nekur ilgāk kā divas dienas bez viņa, bet tagad es pēc pirmās iespējas braucu prom un pat neiedomājos par viņu?.."
03.05.2020 17:20 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
brīnos, ka tik daudz līdzīgu pieredžu te ir. izskatās, ka mēs te vienkārši ar tiem dīvaiņiem te savā starpā maināmies.... par vienu man ir prieks - kā sievietes te spēj tomēr būt solidāras, viena otru atbalstīt un kopā piņķerēties ārā! Tikai tā turpināt
03.05.2020 13:11 |
 
Reitings 1372
Reģ: 18.03.2011
Pinkismyfav - vari man uzrakstīt!
03.05.2020 13:09 |
 
Reitings 9
Reģ: 15.08.2018
Arī man ir izveidojusies diezgan piņķerīga situācija,kurā jāizdara nopietna izvēle.. Negribas visu izklāstīt šeit,bet varbūt kāda vēlas saņemt ziņu privāti?
03.05.2020 02:17 |
 
Reitings 1445
Reģ: 26.09.2017
Meralle @ 02.05.2020 20:10
Ekspertize,
Paldies par šiem vārdiem ❤ laikam jau tā ļoti, ļoti reti notiek, ka pēc attiecību skaidrošanas viss mainās..

Tiešām ļoti reti. Jo cilvēki savā būtībā nemainās. Tu vari uz brīdi būt kāds cits. Bet cik ilgi tēlosi? Mēnesi? Divus? Trīs? Pēc tam viss aiziet vecajās sliedēs. Es tik daudz sievietes zinu, kas dzīvo savu dzīvi nelaimīgas. Un ko viņas savos 80 gados atcerēsies? Ka visu dzīvi kādam piedevušas, jo bērnus gribas kopīgi audzināt. Ka cerējušas uz izmaiņām, līdz nonākušas līdz brīdim, kad par vēlu dzīvē ko mainīt.
Dzīve ir kas vairāk par noraudātām acīm, sāpēm un mokām. Dzīve ir šeit un tagad. Un tā ir jātver tieši šajā minūtē, sekundē.
Mums katrai ir divas dzīves. Otrā sākas tad, kad tā pa īstam un līdz kaulam apjaušam, ka mums tā ir tikkai viena. Un tad viss izkristalizējas. Un tad top viss skaidrs. Tas ir brīnišķīgākais mirklis, ko esmu piedzīvojusi līdz šim. Aptvert, ka dzīvoju tagad un savu otro/vienīgo dzīvi.
Tāpēc dupšus augšā, dāmas, ejat saviem vīriešiem teikt, ka pietiek vienam otru mocīt un beigt domāt par kopīgiem bērniem, naudu, kuru iespējams neatgūs vai sapņiem, kas kopīgi nepiepildīsies. Sāpoša sirda nav nevienas naudas vērta, nevienu salauzto sapņu vērta un nelaimīgu attiecību vērta.
03.05.2020 00:08 |
 
Reitings 46
Reģ: 18.04.2020
Tendresse @ 02.05.2020 15:55
Meralle - padzisa pārējā daļa iepriekšējā atbildē.... mēģināšu vēlreiz uzrakstīt. Mums iet ļoti, ļoti līdzīgi. VIņam visu kontrolēt ir tik svarīgi, ka viņš mani sāpinās tik ļoti, lai es beigās salūztu. saka lietas, ko it kā nedomājot. saka pēc tam, ka tā nebija taisnība.Bet ar kā tev, saku tas jau ne jau katru dienu, ne katru nedēļu un pat ne katru mēnesi. Un tad atkal atrodu sevi raudādama uz vannas istabas grīdas. pēc tam atkal - viss taču var būt labi, mēs centīsimies, mēs viens otru mīlam... bet tad tu pat zemapziņā gaidi nākamo strīdu un zināsi, ka tiksi atkal ļoti sāpināta. Es pat tagad cenšos sev ieskaidrot, ka attiecības ir beigušās, bet raudu visu laiku un dziļi sirdī gribu, lai viss taču ir ... labi.... jo man bija ja tik daudz sapņu, likās , ka viss ir izdevies. Un pēkšņi it viss sabrūk..

Aaaaaaa nu šeit es ieraudzīju sevi.☹️
02.05.2020 20:16 |
 
Reitings 1082
Reģ: 13.06.2015
Ekspertize,
Paldies par šiem vārdiem ❤ laikam jau tā ļoti, ļoti reti notiek, ka pēc attiecību skaidrošanas viss mainās..
02.05.2020 20:10 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits