Cik valodas un ko jus lasat?

esmu literatūras snobs. Lasu tikai to, kas, manuprāt, ir augstākās kvalitātes literatūra, kurā galīgi neietilpst viss, kas mūsdienās skaitās klasika, brāķēju visādus detektīvromānus, kur nu vēl lubenes un ciest nevaru pseidoviedos autorus, par kuru grāmatām masas saka ''wow, cik gudri uzrakstīts'' kā Paulu Koelju, Osho u.c. Cenšos lasīt oriģinālvalodā - pašlaik lasu 4 valodās. Uzskatu, ka lasīšana ir devusi ļoti daudz manai garīgajai attīstībai, izkopusi t.s. ''iekšējo pasauli'' un ļoti palīdzēja manā intelektuālajā izglītībā. Kad praktizējos rakstīšanā, varēju arī ļoti labi rakstīt, vārdu krājums bija ļoti izkopts.
Vienlaikus man ir pilnīgi vienalga, ko lasa citi. Kaut vai tikai komiksus, nu un? netaisos nevienu pārliecināt par lasīšanas lietderību un nepieciešamību, to tāpat visi zina.

Veikalā nepērku, jo dārgi (īstenībā, gadiem vairs nepērku neko grāmatveikalos, cenas ir neadekvātas), bibliotēkā īsti nezinu ko ņemt, jo nav apjēgas, kuri ir sakarīgi autori.

Identiski. Uz biblioteku var aiziet panemt kadu klasisko dailiteraturas darbu vai musdienu autoru, cita neka prieks manis manas pilsetas biblioteka nav un pat to ir loti maz. Jaunas gramatas veikalos ir loti dargas , uz atlaidem vai par demokratiskam cenam ir visadi strunti- lata romani, stila padomai, dietu un kulinarijas gramatas. Esot Latvija biju iegajusi gramatu krievu valoda veikala Origo, ja nemaldos to sauca Polaris? Un biju loti patikami parsteigta par cenam! Gramata tikai 9 eiro! pretstatam kads amerikanu vai britu autors man te izmaksatu uz 18£. Protams saja gramatnica bija ari dargakas gramatas, kada skaista bernu pasaku gramata bija 18 eiro, bet tapat jaunas gramatas krievu valoda ir letakas ka angliski. Tad nu mekleju gramatas interneta outletos, ebay vai lejupladeju no interneta. Ja dzivotu Latvija, drosi vien vairak lasitu krieviski- padodiet man tikai gramatas par tik pasakainam cenam. :D

Pec sedesanas saulite galva dulna, aizmirsu Sarlotei atbildet.

lasīšana citās valodās man reizēm šķiet kā kaut kāda zīmēšanās - ko tas dod, ka spēj labi izteikties citās valodās, bet savā runā kā pa celmiem?

Zinasanas dod. Lasisana cita valoda nav tikai citas valodas apgusanas del, bet ari infomacijas del vai izklaides del. Kapec obligati jaizklaidejas latviski, ja to var darit angliski vai kada cita valoda un pie tam vel svesvalodas zinasanas uzlabot?
Ir cilveki, kuriem zinasanas beidzas pie interpunkcijas un valodas literara stila. Un ko tas dod? Tadi var visdegunigi kada rakstitajam pielabot komatu, bet par temu neko vera nemamu pateikt nevar. Reti gadijumi, kad cilveki ir tik sekli un taja pasa laika latviesu valodu zinosi, bet ir zinami gadijumi.

57days, es nerunāju par specifiskām, tehniska satura grāmatām, bet gan daiļliteratūru. nezinu, kādas bibliotēkas ir pie jūsu mājām, taču tā bibliotēka, ko apmeklēju es, ir ar diezgan plašu izvēli, turklāt visas vērtīgās, kvalitatīvās grāmatas praktiski vienmēr ir pieejamas, jo izķer jau tieši Danielas Stīlas, Krēslas un tamlīdzīgas lubenes, kam es pat virsū neskatos.
es kādreiz ļoti daudz pirku grāmatas, nu jau sen kā to nedaru - arī pērkot grāmatu, ne vienmēr var noteikt, cik laba tā būs. Bibliotēkā paņemtu vismaz nav žēl neizlasītu aiznest atpakaļ, ja izrādās pēdējais mēsls.

Es, ja eju, tad eju uz Centrālo bibliotēku Brīvības ielā.

Vienreiz sanāca tur iemaldīties - cik ātri iegāju, tikpat ātri arī izgāju. Varbūt tāpēc, ka pārāk daudz lasītāju uz turieni iet, nezinu, bet varu piekrist, ka izvēles tur nav.

manupraat, graamatas labaak "pakjer", ja lasa origjinalvalodaa. pati lasu tikai latviski un angliski..dazjreiz vaaciski meegjinu - bet tad tikai kaut ko elementaaru.. bet par teemu- paarsvaraa cilveeki lasa, lai relakseetos un guutu patiikamas emocijas, taadeelj ari lasa to, kas patiik ! nav ko iepringt:)

uj - iespringt

Es laikam esmu pieskaitāma pie neinteliģentās cosmo daļas, nemeklēju katru nākamo grāmatu gudrāku un krutāku par iepriekšējo, lasu tikai to, kas mani ieniteresē, vairumā gadījumu
vienkārši patīk atslēgties, izbaudīt stāstu, humoru, drāmu nu to, kas tajā attiecīgajā grāmatā ir.

Un man vienalga, cik inteliģents vai attīstībai nepieciešams, pēc kāda domām, ir viens vai otrs gara darbs, ja man neinteresē, tad es vienkārši nelasu.

Grāmatas lasu tikai krieviski. It kā gan krievu, gan latviešu valoda man ir vienādi labā līmenī, studiju, skolas laikā daudz sanāca lasīt latviski, tomēr krievu ir dzimtā un, lai arī varbūt tikai par kādu 0.01 %, bet man krieviski tomēr labāk patīk lasīt un kaut kādā ziņā ir vieglāk. Lasu pārsvarā vakaros pirms gulētiešanas un tad nu nav nekādas vēlēšanās censties lasīt, piemēram, angliski.
Es nekaunos teikt, ka man lasīšana tomēr ir vairāk izklaide kā kaut kas cits.

Katrs literatūrā meklē kaut ko.Vienam gribas aizbēgt no realitātes un palasit romānus,pasapņot,citam filozofiju pasmelties,citam psiholoģiju.
Es lasu tūrisma literatūru - tūrisma žurnālus un grāmatas un populāros romānus.Lasu gan latvisi,gan angliski,gan krieviski.
Pārvarēju slinkumu,lai lasītu citās valodās.Jo jā...Vajag iedziļināties!

Uzskatu, ka nav slikta daiļliteratūra, bet ir tikai aprobežoti cilvēki, kuri grāmatas vērtību nosaka pēc tās cenas vai pēc mistiskiem citu personu viedokļiem!
Ja tev patīk lasīt svešvalodās klasisko literatūru - prieks par tevi, bet tava patika nepadara to literatūru labāku par mana krustdēla komiksiem!
Pati arī lielākoties izvēlos klasiku orģinālvalodā, ir lasītas lielākā daļa Šekspīra lugas vēl tajā vecajā anģļu valodā, ir arī mūsu pašu Zaļā zeme pievarēta - joprojām uzskatu, ka Upītis man ir mēnesi no dzīves parādā! :D
Lai arī cik "gudras" grāmatas es nelasītu, man nekad nav ienācis prātā citu izvēli par sliktu saukt, tāpēc varu vienīgi autorei ieteikt izlasīt kādu pašpalīdzības grāmatu, lai spētu nolaisties no saviem augstumiem, un veiksmīgi integrētos esošajā sabiedrībā.

Tāpat, kā cilvēks izvēlas filmas, ko skatīties, viņš izvēlas arī grāmatas, ko lasīt, jo brīvprātīgā lasīšana pirmkārt jau ir izklaide. Cilvēkiem, kam patīk Lubenes, pa lielam patīk arī "Pilčeres romānu ekranizācijas" un vieglas sieviešu romantiskās komēdijas. Citi lasa smagu literatūru, vai klasiķu romānus un skatās vieglas filmas, citiem atkal tās ir ziepenes un populārzinātniskās literatūras kombinācija. Katram savs.
Man piemēram neinteresē Bulgakovu lasīt. Šobrīd. Varbūt kādreiz. Es piederu pie tiem izglītojošās vai dokumentālās literatūras cienītājiem, tomēr tāpēc arī lasu lēnām. Pa grāmatai 2-3 mēnešos.

"Grūti" lasīt angliski vai krieviski ir tikai pirmās 4-5, varbūt pirmās 10 grāmatas. Pēc tam jau pa lielam paliek vienalga, kādā valodā lasīt.

Kad es lasīju savu pirmo grāmatu krieviski, man sākumā nācās lasīt balsī, lai es vispār varētu uztvert tekstu - tie kirilicas burti manā prāta vārdus nez kāpēc negribēja veidot, bet, ja pievienoju skaņas efektus, bija OK. Tas bija (sūdīgs, bet) "Vējiem līdzi" turpinājums, un man vienkārši VAJADZĒJA to izlasīt!!! Un tad jau ātri vien aizgāja lasīšana normāli.

Arī ar pirmajām dažām grāmatām angliski gāja diezgan grūti. Bet nu arī bija tā, ka tolaik (90-ajos) latviski daudz kas vienkārši nebija dabūjams, un nācās piespiesties un izlasīt tāpat. Es domāju, ka šodienas vidē audzis tīneidžeris tās pirmās dažas angliskās grāmatas pievārētu bez lielām problēmām, ja vien saņemtos pamēģināt. Tagad taču visapkārt tik daudz dzird angļu valodu.

Pirms padsmit gadiem grāmatnīcā man viena sieviete izstāstīja, ka viņas 12-gadnieks ņēmis un izlasījis Hariju Poteru angliski - jo nevarējis sagaidīt tulkojumu (kurš bija jāgaida mēnešus sešus, ja atmiņa neviļ). Tā kā, domāju, te ir ne tik daudz baigais objektīvais "grūtums", kā iedomāšanās, ka tas ir kaut kas grūts.

Bet nu, piemēram mans vīrietis nelasa vispār. T.i., lasa ziņas, rakstus, interesējas par atsevisķām jomām, bet konkrēti grāmatas - nelasa (ja nu vienīgi retu reizi vajag kaut ko darbam jaunu apgūt). Bet vai tāpēc viņs ir stulbāks un neinteliģentāks? Nu ne taču. Katram vienkārši savs iecienītais info ieguves veids.

Piekrītu YesYesIDo. ;) Pati gan tagad esmu uz kriminālromāniem pārmetusies, ļoti patīk. :) Jo īpaši Jū Nesbē (ceru, ka pareizi nosaucu rakstnieku) darbi. ;) Visbiežāk lasu latviski, reizēm arī angļu valodā. Krievu valodā gan riebjas lasīt. It kā māku, bet ehh...

Lasu latviski un angliski; no mūsdienu pop - trash literatūras izvairos, a la - twilight, greja nokrāsas , koelju u.t.t. Bet tos, kas lasa šo .. netiesāju. Katram savs. Ir cilvēki, kas arī Rhiannu uzskata par lielisku mākslinieci; pasauli neizmainīšu, sāku ar sevi un cenšos uztvert vairāk vai mazāk jēgpilnu info. Uzskatu gan, ka izklaide nepieciešama visiem. Un ja kādam tie ir lata romāniņi, lai jau :) Citiem mani hobiji šķiet savādi :D

es nesaprotu par ko cepiens. ja cilvēkm tāda stila un valodas grāmatas patīk, kas tieši tur ir nepareizi?

Es šim piekrītu saistībā ar tēmas pieteikumu.

Pati lasu angliski un krieviski. Cenšos oriģināldarbus - vienalga, vai tā būtu lēta daiļliteratūra, vai kas "smagāks" - lasīt tajā valodā, kurā tie sarakstīti. To sāku darīt, kad pēc Vonnegūta pārlasīšanas man atvērās jauna pasaule. Šobrīd plānoju "ņemt priekšā" vienu vācu grāmatu, kaut ar vācu valodu man neiet tik raiti.

Šādi iemācījos lasīt krieviski un tagad bieži to daru - es zināju burtiņus un dažus vārdus (īsti nezinu kā, jo mācījis man krievu valodu neviens nav), paņēmu vienu grāmatu, kuru jau iepriekš biju lasījusi latviski (paķērās "Da Vinči Kods") un vienkārši pa vienai lpp "mocīju iekšā". Pagāja mēnesis līdz pabeidzu (ar lieliem pārtraukumiem, protams), bet tagad lasu krieviski tekoši.

Lasu daudz un aizrautīgi! Esmu apsēsta ar lasīšanu! :D

Lasu gan klasiku, gan bestsellerus, gan pavisam "lētas" grāmatas prāta atslēgšanai, gan National Geographic angļu versiju.

Lasu krieviski un latviski pārsvarā, angliski mazāk. Agrāk lasīju spāniski, bet tur bija visprimitīvākas pasakas, jo tikko kā biju sākusi mācīties spāņu valodu.

Vispār piekrītu viedoklim, ka pozitīvi ir tas, ka cilvēks jau lasa, regulāri lasa. Runājot par sevi, kādu brīdi varu lasīt tās lētas grāmatas, bet pēc laika prāts kāro pēc kvalitatīvākas literatūras un otrādi. Uzskatu, ka grāmatām jāveicina domāšana, jāpaplašina redzesloks un vārdu krājums, lai no grāmatas kaut ko var paņemt sev (kādu domugraudu vai vienkārši pēc grāmatas izlasīšanas AIZDOMĀTIES). Uzskatu, ka pat vislētāka literatūra sniedz tādas iespējas. Vairāk tomēr atkarīgs no lasītāja

Lasu TIKAI angliski.

Ja agrāk lasīju latviski un nedaudz krieviski, gadu gaitā sapratu, ka laviešu literatūra ir ne vien mazā klāstā, bet arī - priekš manis - loti, ļoti neinteresanta. (jāpiebilst, ka šīs ir tikai manas domas un katram ,protams, savs)

Tulkojumi bieži vien ir "bezsakarīgi" tādā ziņā, ka stipri atšķiras no oriģināla, turklāt teksti automātiski šķiet sausāki, neemocionālāki.

Vispār man nav saprotams, kā var negribēt attīstīties, pamēģināt ko jaunu? Lielākā daļa paziņu pat neapsver lasīt svešvalodā, kaut vai izglītojošos nolūkos.

Tas pats ar mūziku - nu kā var klausīties tikai un vienīgi latviešu izpildītājus?! Goda vārds, nekad neesmu sapratusi.

Es brīvi lasu četrās valodās, tad nu arī autorus, kas raksta šajās valodās, lasu oriģinālvalodā. Klasiku daudz lasīju pusaudžu un vēlāk arī studiju gados, tagad esmu sākusi arī dižpārdokļus lasīt, īpaši man tuvajā fantāzijas žanrā, taču tas nenozīmē, ka labo literatūru esmu pametusi novārtā. Varbūt šobrīd vairāk meklēju tādu lasāmvielu, kas nav klasiska klasika, bet gan ko interesantu no mūsdienu autoriem. Taču zinu arī, ka izlasīšu jauno "Song of Ice and Fire" grāmatu, tiklīdz tā iznāks :) laikam es arī piederu vislasītājiem, kas ir lasījuši gan Ulisu, gan Troņu spēles :)
Varētu piekrist, ka lētu un labu grāmatu latviski ir maz, tomēr ir arī ļoti kvalitatīvi tulkojumi, tiesa, laikam gan dārgākām grāmatām. Un gadās arī, ka tulkojumā stāsts liekas daudz simpātiskāks nekā oriģinālvalodā. Tad gan atkal, protams, rodas jautājums, vai gribam pēc iespējas vairāk saprast to, ko teicis autors, vai arī gribam pēc iespējas pilnīgāk izdzīvot stāstu.

Lasu daudz grāmatu angļu valodā. Bet ne jau tāpēc, ka tulkojumi būtu slikti. Vienkārši negribu gaidīt 2-3 gadus kamēr "iespējams" man interesējošais materiāls tiks iztulkots dzimtajā valodā!
Nezinu vai tam ir kāda nozīme kadā valodā tiek lasīts...galvenais, ka tik cilvēki šajā īsās uzmanības noturēšanas laikmetā vēl lasa grāmatas.