Cik valodas un ko jus lasat?

Manuprāt, ja cilvēks lasa tādas grāmatas, tad tas nozīmē, ka tās liekas interesantas.
Es arī kādreiz (kad bija laika, nestudēju un neveltīju brīvo laiku priekš mācīšanās), lasīju ļoti daudz grāmatas. Arī latviešu valodā. Gluži ne lata romānus. Tādas, kas pēc apraksta likās interesantas. Es vienmēr grāmatas esmu ņēmusi no bibliotēkas. Izvēlejos arī tādas, ko bibliotekāre iesaka.
Kāpēc man lasīt kaut kādu zinātnisko literatūru vai kaut kādas vēstures grāmatas, ja man tas neinteresē?

Es domāju, ka Tev ir diez gan nepareizs uzskats.
Tādas tik ir manas domas.

Arī es agrāk ļoti daudz lasiju, īpaši romānus, pašlaik lasīšanai atliek mazāk laika, bet pēdējās divas grāmatas ko izlasiju bija angļu valodā- Time traveler's wife un The gift.
Sapratu to, ka turpmāk izvēlēšos literatūru tikai angļu valodā :)

Tā "lata literatūra" ir ļoti viegla, ne ar ko neapgrūtināta lasāmviela un tiešām der gadījumiem, kad starp dažādiem darbiem kaut kā jānosit laiks vai jāatslēdz smadzenes. Tas notiek līdz brīdim, kad saproti, ka jau uz priekšu zini kā attīstīsies sižets.

Bet ja cilvēkam ar to ir gana, tad tas ir viņa stils, viņu apmierina, patīk, kāpēc nē!? Un, iespējams, klasika viņa ir par smagu, tāpat kā ar mūsdienīgo un klasisko mūziku, piemēram, - katram taču savs!

So? Atbildot uz temas jautajumu , es lasu lielako dalu anglu valoda , specifisku literaturu. Pirmkart Lv valoda gramatas/info ir mazs un virspusejs. Par filmam nemaz nerunajot , tas es vnk nespeju skatities . Aiz anglu valodas dodu prieksroku vel krievu valodai. Un par tavu pazinu runajot katram savas intereses

Katrs izvēlas lasīšanai to, kas attiecīgajā momentā ir sirdij tuvāks. Kāds ir emocionālais stāvoklis. Ar romāniem, manuprāt, ir tā, ka ir vēlme noticēt lielai, skaistai mīlestībai un cerēt, ka pašai reiz tāda būs. Tādā veidā cenšoties aizpildīt to tukšumu sevī, tieksmi pēc mīlestības.

Bet ja cilvēkam šīs literatūras lasīšana dod labas emocijas, tad kāpēc lai viņa to nevarētu lasīt? Kāpēc viņai būtu jālasa tas, ko citi gribi vai tas, ko kkādi citi uzskata par labu?? Kad viņa gribēs pati lasīt ko citu, tad viņa arī to sāks darīt.
Man, piemēram, ir vienalga, ko citi cilvēki lasa. Galvenais, ka viņi vispār lasa, nevis bola acis, kad tiek pieminēti tādi vārdi kā ''grāmata'' vai ''lasīt''.
Man ir draudzene, kur lasa Sīkretus un tamlīdzīgās grāmatas, kas man škiet pēdējais sviests, bet tā ir viņas izvēle. Ne man tagad norādīt viņai, ko lasīt vai kādā valodā lasīt. Katrs lasa, ko viņš vēlas. Es lasu latviešu un angļu valodā, bet tā ir mana izvēle un nevienam nav tiesību man norādīt, ka man tagad vajadzētu sākt lasīt krievu, dāņu vai franču valodā. Negribu un nelasu tajās valodās.
Man šķiet, ka lai nu kas, bet lasīšanas paradumi ir tāda privāta un subjektīva lieta un tur katrs var darīt ko un kā vēlas. Gaumes dažādas. Vienu interesē ''Fifty shades of boring'', bet cits atzīst tikai filozofu darbus. Katram savs.

Angļu valodā lasīju Vonnegūtu un britu klasisko detektīv stāstus. Ļoti patīk Viktorijas laika grāmatas, ka Šerloka Holmsa un līdzīgās sērijas. Krievu valodā lasu Peļēvinu, 12 Krēslus un Zelta teļu izlasīju. Bulgakovu protams lasu krieviski. Latviešu valodā sen neko neesmu lasījis. Ir kādai kas labs iesakāms?

Protams, jo vairāk valodu zina, jo vairāk paveras iespēju izlasīt labu grāmatu. Bet, no otras puses, ne mazāk svarīga ir prasme atlasīt vērtīgo no it kā "nevērtīgā". KuR teikts, ka angļu valodas zinātāja nelasīs tās pašas Danielas Stīlas un Sīkretus, tikai angliski?:D

Mana konta ir entas Danielas Stilas gramatas, kuras lasiju angliski. Latviski tulkotas to sizets mani nepanema, bet angliski loti patika, tapat ir lasitas daudzas Agatas Kristi gramatas, kas jau it ka pie klasikas skaitas, tomer nav ta "grutaka" literatura, vairaki Remarka darbi ir lasiti.
Lai cik attiecigaja bridim man sie autoru darbi ir likusies interesanti, tomer otrreiz es tos vairs nelasisu, jo pazistu vinu stilu lidz ar ko prognozet talako ir loti vienkarsi. Un tiesi tapat ir ari ar attieciga laikmeta un zanra rakstniekiem- tie prognozejami. Ne jau velti eksiste tada lieta ka zanri. :D
Vienkarsi es vienmer censos "iet uz prieksu" itin visa vai ta ir cita zanra izvele vai citas valodas izvele vai cita gramatu kategorija. Nevaru es gadiem lasti detektivu zelta laikmeta gramatas, lai cik loti es miletu Agatu Kristi.

Man jautjums vienkarasak formulets skanetu:"Cik var est kotletes ar karfeliem? Griletu vistu ar grikiem vai Bolonas spageti pameginat negribas?"

Tu izsakies kā snobs. Tas, ka kāds lasa tikai latviski, nav nekas slikts. Tik daudzi nelasa vispār! Izņemot interneta rakstiņus. Un tad vēl bars tādu, kam mīļākā grāmata ir kāds no bestselleriem, lai gan tā ir pirmā grāmata, ko cilvēks izlasījis, jo redzējis reklāmu!

Becky jau te vienreiz izteicās par kotletēm :D
Par tēmu - man vienalga ko lasa citi, ka tik nav kā mana mamma, kas sēž un lasa internetā krievu "zinātnisku" un "medicīnisku" literatūru. Angļu valoda viņai nav tādā līmenī, lai varētu to informāciju sagremot, bet krievu portālos 90% ir tādi murgi! Tad viņa man zvana un stāsta ko es savā dzīvē daru nepareizi, kas man jāēd un jādzer :D

Esmu lasījusi daudz grāmatas angļu valodā un varu piekrist autorei, ka orģinālvalodā lasīt ir daudz labāk. Tāpat kā ar filmām, jo bieži tiek tulkotas nepareizi.

Nu bet citiem varbūt tiešām negribas. Varbūt patīk tas, ka ir viss prognozējams, cilvēki taču ir tik dažādi. Daudzi vispār nav izlasījuši nevienu grāmatu gadiem ilgi un ko nu?

Es labprāt lasu latviešu un angļu valodā. Visādu žanru darbus. Bet reizēm man patīk tie salkanie romāni, var atslēgties un Tu pavisam droši zini, ka beigās viss būs labi. Un nebūs jāpārdzīvo. :D Tas ir gandrīz tas pats, kas ar romantiskajām filmām - lielākai daļai no tām vērtība ir niecīga, bet dažreiz tas ir tieši tas, kas vajadzīgs un liekas tik forši, tik forši.

Tulkotas tiek pareizi, bet ir bez maz vai neiespējami izteikt to pašu emociju, ko ir paudusi autore oriģinālvalodā, tīri dēļ valodu specifikas.

es nesaprotu par ko cepiens. ja cilvēkm tāda stila un valodas grāmatas patīk, kas tieši tur ir nepareizi?
man lasīšana kalpo kā atslēgšanās no ikdienas, līdz ar to, ja vien tā nav profesināla rakstura grāmata zināšanu padziļināšanai saistībā ar darbu, es lasu latviski. man nav nepieciešams pirms gulētiešanas samežģīt smadzenes ar svešvalodām. tas nozīmē, ka es esmu tagad muļķe, ka izvēlos vieglas grāmatas? mūsdienās vispār jāpriecājas, ka ir cilveki, kas tik fanātiski lasa.

Protams, jo vairāk valodu zina, jo vairāk paveras iespēju izlasīt labu grāmatu. Bet, no otras puses, ne mazāk svarīga ir prasme atlasīt vērtīgo no it kā "nevērtīgā". KuR teikts, ka angļu valodas zinātāja nelasīs tās pašas Danielas Stīlas un Sīkretus, tikai angliski?

Very good point, Tuscany! Es pateiksu kapec latviski runajosam ir jedzigak lasit D. Stilu angliski neka angliski runajosam- attistit svesvalodas zinasanas; ta ir milziga atskiriba starp Stilu atviski un Stilu angliski vai vinas ekvivalentu krieviski vai cita valoda.

Un es jau neesmu pret Stilu vai Sikretu, bet vienveidibu.

es lasu lielako dalu anglu valoda , specifisku literaturu. Pirmkart Lv valoda gramatas/info ir mazs un virspusejs.

Te man ir japiekrit. Es nelasu latviski nevis tapec, ka esmu vizdeguniga un gribas iedomati "paspidet", bet tapec, ka latviski ir arkartigi maz man interesejosu gramatu. Ta es gadreiz biju spiesta iemacities anglu un krievu valodas labaka limeni- lai tiktu pie sev interesejosas informacijas.

Un vispār... Latviski ir jālasa, lai vēlāk forumos nerakstītu "bērneščīgi" un "nēsmu" :D Tie, kas lasa tikai angliski, atkal sāk mētāt anglicismus un burtiski iztulkotus izteicienus, jo zaudē spēju izteikties savā dzimtajā valodā. Lūk, tā, koks ar diviem galiem!

Morgan, nu redzi, jā, citām pietiek ar kotletēm! :D

Piekrītu meitenēm, kuras pārstāv viedokli, ka ir labi, ja cilvēks lasa to, kas viņam patīk. Es pati sevi nepieskaitu pie ļoti izsmalcinātām lasītājām, jo es lasu visu ko. Nu labi - visu nē, bet dažādu literatūru. Vasaras atvaļinājumā parasti kāda pludmalē graužamā lubene arī trāpās. Briesmīgāki man liekas tie gadījumi, kad cilvēks kaut kur ir dzirdējis, ko lasīt skaitās izglītotam cilvēkam atbilstoši un tad tik pa diagonāli zelē visu cauri, lai skaitās, ka arī viņš to ir lasījis. Labāk lai ar visu sirdi un dvēseli izlasa vienu lubeni nekā apgrābsta piecas "intelektuāļu" grāmats, no kurām ieguvums ir vien pretestība lasīšanai kā tādai. Tajā pašā laikā gaumi tomēr arī vajag izkopt, nevar visu dzīvi "Toma un Džerija" komiksus lasīt. Man šķiet, ka cilvēks dažādu faktoru ietekmē vienkārši pats izaug līdz nākamajam literatūras līmenim. Vai arī neizaug. Un arī tā ir labi.

No tādiem lielākiem izaicinājumiem - es šad tad palauzu Puškina un Ļermontova dzeju oriģinālvalodā. Patīk.

Es lasu tikai latviski, jo man patīk lasot atslēgties no ikdienas. Lai gan nenoliedzu, ka būtu vērtīgi lasīt svešvalodās.

nedomāju, ka cilvēkam var pārmest par to, ko viņš lasa. Arī es reizēm palasu lētu literatūru. Un varbūt pat tas ir ok, jo es esmu pamatīgi aplauzusies, paņemot bibliotēkā "labo" literatūru. Riebjas un nevaru palasīt.