/raksta WIlkiraine speciāli šim portālam/
Ar kurpītēm ir - tāpat kā ar cilvēkiem. Vieni: rītā pieceļas no miega, iztīra zobus, paēd ātras brokastis, aiziet otrajam strādāt, vakarā nāk no maiņas, "patusē ar draugiem" pie alus glāzes vai noskatās seriālu, noliek bērnus gulēt, pajautrojas misionāru pozā bez priekš-/pēc-spēles un iekrīt atkal miegā. Un tā 40 gadus pēc kārtas ikdien'.
Citi "uzliesmo" kā meteori, viņiem katra diena ir kā svētki, diena nelīdzinās dienai, visapkārt kaislības mutuļo, paši ir ar "kreiso vītni". Reizēm dzīves laikā ir nesaprotami. Bet pēc viņiem- paliek pēdas zinātnē, mākslā, sportā, tehnikā, šovā ...
Arī kurpītes... lielākā daļā tās vienkārši nostaigājas cilvēku kājās. Līdz tās kļūst vecas, un tiek bez fanfārām iebērētas miskastē.
Bet dažām paveicas, esot par Varonēm cēlās misijās.Arī mūsu zaļās Lietus Iešļūcenītes - varonīgi izturēja 16 peldes, tika iemūžinātas šova kadros, un dodas viņsaulē.
Wilkiraines komanda pateicas par darbu! Atvadāmies - un Priekā uz jaunām virsotnēm :)
